Burka, nikabs, hidžabs un citi nosaukumi vairs nav tikai svešvārdi svešvalodu vārdnīcā. Līdz ar diskusijām par draudiem, ko mūsu valstī varētu radīt bēgļi, aizsākušās diskusijas par musulmaņu apģērba aizliegumu Latvijā. Lai gan neatbalstīti, grozījumi Saeimā tika iesniegti. Bailes no terorisma ir viens no tipiskākajiem skaidrojumiem. Tikmēr latvietes, kuras jau gadiem pieņēmušas mūsu kultūrai tik svešo reliģiju atzīst – aizlieguma gadījumā, liela daļa sieviešu neizietu no savām mājām.
Melns, ķermeņa aizsedzošs, brīvi krītošs apģērba gabals, redzamas vien acis – tas ir nikabs, zem kura ikdienā slēpjas vairums islāma ticību pieņēmušas sievietes. Lai gan izvēle ir gana plaša (kopumā pastāv seši dažādi apģērbu veidi), sievietēm ir brīva izvēle – valkāt seju aizsedzošu apģērbu, vai to nedarīt.
Islāma ticību pieņēmušās latvietes atzīst – tas ir skaisti, ir sajūta, ka esi paslēpts no apkārtējās sabiedrības, bet ne Latvijā...
Sabiedrības uzmanība ir pārāk liela, lai Latvijā staigātu nikabā
«Par aizliegumu nēsāt seju aizsedzošu apģērbu Latvijā sākts runāt vien tāpēc, lai izskaustu musulmaņu ierašanos mūsu zemē. Es pazīstu divas sievietes, kuras ikdienā nēsā nikabu. Viņas jau tā reti iziet sabiedrībā. Ja šāds likums patiesi tiktu pieņemts, liela daļa sieviešu vairs neizietu no savām mājām, bet tāpēc jau neatteiktos no reliģijas,» portālam Apollo.lv pastāsta Jana, latviete, kura islāmā pārgāja pirms trīs gadiem.
Jana pati izvēlējusies nēsāt hidžabu (apģērba gabals, kas nosedz visu ķermeni, bet ne seju), taču sieviete atzīst, ka labprāt staigātu nikabā, ja vien sabiedrības uzmanība un nosodījums neliktu justies tik slikti.
Arī Asma, kura islāma ticību sauc par savējo jau divus gadus atzīst – cilvēki Latvijā pie tā nav pieraduši: «Sabiedrības attieksme ir noraidoša, negribas izcelties, tāpēc nikabu esmu uzvilkusi vien pāris reizes, arābu valodas stundu laikā Mošejā. Cilvēku uzmanība ir izteikta tieši šobrīd, jo tiek runāts par bēgļiem, iespējams, daudzi domā – tā noteikti ir bēgle, kas šeit atbraukusi ar visu savu ģimeni.»
«Vai tiešām mini svārkos staigāt būtu labāk?»
Islāmā nav noteikts, ka apģērbam, ko nēsā sievietes, būtu jāaizsedz seja. Ir pieņemts, ka apģērbam jānosedz ķermenis, bet seja un plaukstas drīkstot būtu atklātas. Izvēle par labu kādam no sešiem apģērbu veidiem ir vien katras islāmticīgās sievietes pašas lēmums. Jana gan atzīst - «Mēs kautrējamies nēsāt nikabu. Reizēm liekas, vai tiešām dažiem no maniem radiniekiem labāk gribētos, lai staigāju mini svārkos, nevis pieklājīgi ģērbta?»
Viņa pastāsta par savu braucienu uz Saūda Arābiju, kur nikabu uzvilkusi pirmo reizi. «Tas likās tik sievišķīgi, nevainojami, bija sajūta, kā sēdētu siltā vannā – tieši tik patīkami bija. Atbraucot atpakaļ uz Latviju domāju – turpināšu nēsāt nikabu arī šeit, bet sajūtot visus šos skatienus un uzmanību, vēlme pārgāja.»
Jana atzīst – neviena no islamticīgām sievietēm Latvijā nejūtas īpaši labi valkājot nikabu, uzmanība ir pārāk liela...
Nikabam pat zinātnisks izskaidrojums – esot veselīgi
Kamēr izvēli par apģērbu nosaka brīva griba, izrādās, ka musulmaņu apģērbam ir zinātnisks izskaidrojums. Kā stāsta Jana un Asma, tas esot ļoti veselīgi...
«Jau pirms islāma pieņemšanas biju radusi staigāt garos svārkos. Atceros, ka ģimenes locekļi vaicāja - «Drīz varbūt lakatu ar sāksi nēsāt?» Toreiz nodomāju – jā, kāpēc gan ne, tas likās sevi cienoši. Starp citu, šāda apģērba valkāšanai ir arī zinātnisks izskaidrojums no enerģētikas viedokļa, proti, sievietes enerģiju uzņem no zemes, un ar šo slēgto apģērbu tā netiek izlaista uz āru,» skaidro Jana.
Vēl pirms islāma pieņemšanas, Jana atradusi informāciju, kas vēsta, ka nosedzot matus, sievietes aizsargā savu enerģētiku. «Nemaz ne tik sen precētas latviešu sievietes nosedza savu galvu. Jā, pasaule mainās, bet vai visas pārmaiņas ir tikai uz labu? Musulmaņu valstīs ir noteikts ar likumu, ka sievietes ķermenim ir jābūt nosegtam, bet tai pat laikā populārākajās tūristu pilsētās apģērba izvēle netiek ierobežota. Rietumu valstīs likumus nenosaka diktators, šeit tiek uzsvērta brīvība, bet vai brīvībai ir jābūt tikai izģērbjoties un par tiesībām staigāt apģērbtam ir jācīnās?» Piebilst Jana.