Attīstoties zinātnei un tehnoloģijām, jaunas ārstēšanās iespējas paveras arī astmas slimniekiem – gan inovatīvas un dārgas, gan tādas, kas pieejamas plašākam slimnieku lokam. Kādas tās ir un kā tās izmantot veselības uzlabošanai, skaidro ārsts alergologs un plaušu slimību speciālists dr.med. doc.Māris Bukovskis.
Zāles kļūst arvien drošākas
Vēl pagājušā gadsimta vidū astma bija diagnoze, kas biedēja gan pacientus, gan ārstus, jo tā bija grūti ārstējama elpceļu slimība ar relatīvi augstu mirstību. Ārstēšanā galvenokārt lietoja bronhus paplašinošus līdzekļus, kas neietekmēja slimības galveno mehānismu - hronisku elpceļu iekaisumu. Smagas astmas gadījumā ārstēšanā izmantoja glikokortikoīdu tabletes, kas radīja smagas blaknes – lieko svaru, ādas problēmas u.c. Kopš 80.gadu vidus situācija ir radikāli mainījusies. Astma ir definēta kā hroniska iekaisuma slimība un kļuvusi par relatīvi viegli kontrolējamu kaiti, pateicoties galvenajai ārstēšanas metodei – pretiekaisuma inhalējamiem medikamentiem jeb inhalējamiem glikokortikoīdiem. Ar inhalatoru palīdzību astmas zāles tiek ievadītas tieši elpceļos. Visjaunākajiem medikamentiem zāļu daudzums, kas šādi nonāk asinsritē, ir zemāks pat par vienu procentu, līdz ar to jebkādu vispārēju blakņu risks ir zems. Līdz ar to aizspriedumi par astmas zāļu it kā lielo kaitīgumu, kas daļai astmas slimnieku Latvijā joprojām kavē pievērsties regulārai zāļu lietošanai, ir nepamatoti.
Pret alerģisko astmu – ar imūnterapiju
Līdzās astmas ārstēšanas pamatmetodēm ar medikamentiem attīstās arī jaunas iespējas. Aptuveni 50% astmas slimnieku slimība attīstās uz alerģijas fona, organismam reaģējot uz ieelpojamiem alergēniem - mājas putekļu ērcītēm, mājdzīvnieku spalvām, dažādu augu ziedputekšņiem, pelējumu u.c. Šādas astmas ārstēšanā pasaulē un arī Latvijā efektīvi tiek izmantota specifiskā imūnterapija, kuras laikā cilvēka organisms ilgākā laika posmā tiek «pieradināts» pie konkrētā alergēna, noteiktā koncentrācijā ievadot to zem ādas injekcijas veidā vai arī zem mēles. Alergēnu imūnterapijas pirmsākumi meklējami jau 19.gadsmita sākumā, kad britu ārsts Čārlzs Bleklijs, kurš pats cieta no ziedputekšņu alerģijas, mēģināja ierīvēt degunā augu ziedputekšņus, lai radītu pieradumu un mazinātu organisma alerģiskās reakcijas. Mūsdienās imūnterapija piedzīvojusi renesansi un tiek izmantota arvien plašāk gan alerģiju, gan alerģiskas astmas ārstēšanā.
Tiekoties ar ārstu, katram pacientam tiek izstrādāts individuāls ārstēšanas plāns. Ar ādas testu vai asins analīžu palīdzību tiek noteikts, kāds alergēns izraisa alerģiju, un noteikti ievadāmie alergēni, ievadīšanas veids un biežums. Atšķirībā no medikamentiem, kas samazina alerģiskās astmas simptomus, taču nespēj novērst to atjaunošanos ilgtermiņā, imūnterapija ir vienīgā ārstēšanas metode, kas var ietekmēt arī slimības rašanās iemeslus, mainot alerģijas un astmas gaistu un nodrošinot ilgstošu efektu pēc terapijas beigām. Metode ir arī labs astmas profilakses līdzeklis ziedputekšņu alerģijas gadījumā, kā arī kavē jaunu alerģiju attīstību.
Imūnterapijas aptuvenās un lētākās izmaksas ar vienu alergēnu ir 250 -300 eiro gadā. Diemžēl valsts šo ārstēšanas metodi Latvijā neapmaksā. Pirmos pozitīvos rezultātus var sagaidīt jau pirmā ārstēšanas gada laikā, bet parasti ārstēšanas kursa garums ir trīs gadi. Aptuveni 20% pacientu imūnterapija ir neefektīva. Arī smagas astmas ārstēšanā imūnterapija nav ieteicama, taču tā palīdzēs, ja ir regulārs alerģisks rinīts ar šķaudīšanu, klepošanu un deguna tecēšanu, piemēram, no mājas putekļiem, kas var izraisīt astmu.
Ar vienu injekciju likvidē visas alerģijas
Salīdzinoši jauna metode, kas nākotnē varētu gūt plašāku pielietojamību alerģiskās astmas ārstēšanā, ir intralimfātiskā imūnterapija, kad alergēns ultraskaņas kontrolē tiek ievadīts tieši limfmezglā. Atšķirībā no parastās imūnterapijas, šīs metodes priekšrocība ir īsāks terapijas laiks – dažos mēnešos jāveic vien trīs injekcijas, kas nodrošina alerģijas atkāpšanos. Arī šo ārstēšanas metodi valsts neapmaksā, un Latvijā tā ir pieejama ierobežoti.
Vēl viena pasaulē zināma metode alerģiskās astmas ārstēšanā ir monoklonālo antivielu ievadīšana, kas organismā bloķē visas alerģiskās reakcijas. Vienas šādas injekcijas izmaksas gan ir augstas, 15-20 000 eiro gadā, tāpēc Latvijā tā netiek izmantota, taču efekts ir pārliecinošs - metode ļauj likvidēt visas alerģijas un kontrolēt arī smagu alerģisku astmu.
