Ažiotāža ap Krivades dzejoli skaidrojama ar «tikumības» likumu, publikas mazizglītotību un latviski runājošās sabiedrības kolektīvās zemapziņas reakciju, aģentūrai LETA pauda dzejniece Liāna Langa, sakāpināto interesi par Krivades dzejoli «Svētīgi» un tā analizēšanas sekām dēvējot par muļķīgu.
«Manuprāt, muļķīgajai ažiotāžai ap Agneses Krivades dzejoli ir trīs iemesli. Viens ir nesaprotamais «tikumības» likums, kura dažādās interpretācijas likuma neskaidrības dēļ sabiedrībā rada apdraudējuma sajūtu par cenzūras iespējamību demokrātiskā Latvijā. Otrs ir publikas mazizglītotība par leksikas normām dzejā. Tās priekšstati vēl arvien lielā mērā sakņojas cenzētā padomju laika poēzijā, kur lamuvārdi netika pieļauti, savukārt modernajā Rietumu dzejā tos jau labu laiku izmanto, ja autoram ir nepieciešams pastiprināt dzejoļa izteiksmi, saturu vai attēlot vienkāršrunu,» stāsta Langa.
Pēc viņas domām, trešais iemesls ir latviski runājošās sabiedrības kolektīvās zemapziņas reakcija. «Rupjus nelatviskas izcelsmes lamu un lāstu vārdus mēs visi dzirdam ikdienā ielās, sabiedriskajā transportā un citur. Šī prastā runa ir kā piesārņojums, kas degradē vidi, kurā jādzīvo visiem - arī tiem, kas nelamājas. Diemžēl diskusija par šo izplatīto parādību ir tikusi kolektīvi noklusēta, tādēļ fakts, ka nenormētu leksiku saturošs Agneses Krivades dzejolis ticis analizēts vidusskolas stundā, izraisījis situācijai neadekvātu ažiotāžu,» izsakās dzejniece.
«Labiem skolotājiem ir jāiemāca skolēniem domāt un literārus tekstus vērtēt pašiem - kas tajos labs, slikts, vērtīgs vai nevērtīgs. Mākslā nepastāv aizliegumi, savukārt cilvēkam ir dota izvēles brīvība vērtēt, un to nedrīkst ierobežot nedz ar liekulīgu moralizēšanu, nedz cenzūru, nedz izplūdušiem, sabiedrībai neizskaidrotiem tikumības likumiem. Noprotu, ka skolotājai, literatūrzinātniecei un dzejniecei Ivetai Ratinīkai ticis norādīts tieši uz «tikumības likuma» iespējamo pārkāpumu, un tas demokrātiskā 21.gadsimta Eiropas valstī Latvijā ar grandiozu, vēsturisku kultūras un izteiksmes brīvības bagāžu ir kategoriski nepieņemami,» uzsver Langa.
Jau ziņots, ka pēc kāda dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa izmantošanas mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus mācību procesā vairs nelietot.
Kā aģentūrai LETA teica Ratinīka, dzejolis «bija izaicinošs», tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile aģentūrai LETA šo gadījumu nekomentēja un norādīja, ka par šo gadījumu nav informēta un pati nekādus aizrādījumus skolotājai nav izteikusi.
Kā ziņots, tā dēvētie tikumības grozījumi Izglītības likumā jau stājušies spēkā, taču izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav pārliecināta, ka to iedzīvināšana patlaban ir prioritāte izglītībā.
