Sabiedrībā plaši apspriestais bēgļu jautājums licis apzināti, vai neapzināti izzināt arī Latvijā līdz šim salīdzinoši jauno reliģiju – islāmu. Lai gan pastāv daudz mītu un stereotipu, liela daļa no tiem nav patiesa. Sarunā ar teoloģijas doktori, pētnieci Olgu Petrovu, portālam «Apollo.lv» izdevies atklāt līdz šim nezināmas detaļas par islāma ticību, apgāzt mītus, vai gluži pretēji, pierādīt to patiesumu.
Islāmā drīkst sist sievu, šīs reliģijas pārstāvji ir aktīvi terorisma sludinātāji un piekopēji, reliģijā ļauts izvarot sievietes un bērnus, sievietēm uzspiests valkāt seju aizsedzošu apģērbu, bērniem piespiedu kārtā jāprecas ar vecāku izmeklētu otru pusīti – tie ir tikai daži no desmitiem mītu, ko nācies dzirdēt par islāmu. Patiesībā tie ne uz pusi neatbilst realitātei.
Sabiedrībai nav izpratnes par lietu būtību
Teoloģe Olga Petrova atzīst, ka liela daļa mītu ir dzirdēta, taču izplatītākais sabiedrības pieņēmums par šo ticību ir terorisms. «Sabiedrība jauc islāmticības piekritējus un islāmistus, kas apdraud sabiedrību. Musulmaņu teroristi, protams, apdraud gan musulmaņus, gan ne musulmaņus, bet šos cilvēkus nevarētu saukt par islāma ticības piekritējiem. Visa viņu uzvedība ir pretrunā ar Korānu, kur teikts, ka nedrīkst nogalināt sievietes un bērnus, tāpat arī labvēlīgi jāizturas pret gūstekņiem, bet, paskatoties, ko šie cilvēki dara, ir skaidrs, ka viņi kompromitē islāmu ar savu uzvedību, tā ir pretrunā ar Korānu,» skaidro Petrova.
Viņa uzsver, ka sabiedrībai nav izpratnes par lietu būtību, vai tā vienkārši ir terminoloģijas neizpratne, jo ticīgs cilvēks nekad nedarītu pāri citiem: «Līdzcietība ir ticības fundaments, ja cilvēks sāpina, vai nogalina otru, šis cilvēks netic Dievam,» stāsta Petrova.
Petrova gan neatzīst, ka latvieši nīstu šo reliģiju, gluži vienkārši, cilvēki jauc divas pilnīgi atšķirīgas cilvēku grupas.
Līdz ar bēgļu ienākšanu, Latvijai vajadzēs izcilus arābu valodas pratējus
Jautājot, vai bēgļu ienākšana Latvijā, varētu ietekmēt sabiedrības attieksmi arī pret islāma ticību, Petrova stāsta, ka tas būšot atkarīgs no bēgļu uzvedības, proti, ja šie cilvēki vēlēsies integrēties mūsu sabiedrībā, tad arī negatīvais priekšstats par musulmaņiem varētu izzust, taču, līdzko radīsies pirmās problēmas, latvieši parādīs atbilstošu attieksmi, pārliecināta ir Petrova.
Runājot par bēgļiem, teoloģe izstāsta kādu interesantu detaļu: «Nesen lasīju par bēgļiem Vācijā, kur kāds no bēgļiem nometnē bija redzējis daudzus «Islāma valsts» cīnītājus, kas infiltrējušies valstī. Manuprāt, tā ir vislielākā problēma. Migrācijas dienests nespēj uzreiz pārbaudīt visus ienākušos bēgļus, un tas notiek pakāpeniski, kamēr bēgļi uzturas nometnēs.»
Petrova atzīst, ka Latvijai vajadzēs ļoti zinošus arābu valodas pratējus, kas izprot musulmaņu kultūru un tradīcijas, pretējā gadījumā riskējam valstī uzņemt arī teroristus.
Studentiem ir interese par islāmu
Latvijā lielākā daļa ticīgās sabiedrības ir kristietības konfesiju pārstāvji, taču, teoloģe atzīst, ka patiesībā visu trīs pasaules lielāko reliģiju – jūdaisma, kristietības un islāma pamats ir vienāds, proti, visām trim reliģijām ir viens pielūgsmes objekts, tas ir Dievs.
Lai gan islāms no trim zināmākajām reliģijām ir izveidojies visvēlāk, neskatoties uz daudzām kopīgām iezīmēm ar kristietību, teoloģe neuzskata, ka šis reliģiskais virziens būtu attīstījies no kristietības, vai jūdaisma. Petrova atzīst, ka pēdējā laikā interese par islāma reliģiju ir pastiprinājusies, ne viens vien izvēlas studēt šo virzienu.
Taču, jautāta par Latvijas Islāma centra pārstāvja Roberta Klimoviča izteikumiem, ka 50 gadu laikā liela Latvijas sabiedrība varētu pieņemt islāmu, Petrova teic, ka nav pamata domāt, ka kristietības sabiedrība pēkšņi mainīs virzienu: «Mūsu sabiedrība ir kristietības sabiedrība, un domāju, ka tāda arī tā paliks.»
Gavēnis, poligāmija, sievu sišana, islāms 5 minūšu laikā – patiesie stereotipi
Runājot par islāma atšķirībām no kristietības un jūdaisma, Petrova izšķir astoņas galvenās atšķirīgās iezīmes:
1. Islāmā nedrīkst lietot alkoholu, vai jebkuru apreibinošu vielu
2. Uzturā nedrīkst lietot cūkgaļu, kā arī ir jāietur 30 dienu gavēnis, kura laikā nav ļauts ne ēst, ne dzert (pat ūdeni), jāatturas no intīmām attiecībām, jāpiebilst, ka vien līdz saules rietam.
3. Būtiskākā redzamā atšķirība ir apģērbs – sievietēm ir jānosedz ķermenis, atskaitot seju un plaukstas, taču nepareizs ir uzskats, ka sievietēm obligāti būtu jāaizsedz arī seja, valkājot nikabu. Korānā tas neesot ierakstīts, tā ir sieviešu pašu izvēle.
4. Sievietēm un vīriešiem nav pieņemts sarunāties ar pretēja dzimuma pārstāvjiem.
5. Islāmā pieļaujama poligāmija, jeb daudzsievība, taču tā paredz, ka vīram pilnīgi vienādi jāizturas pret katru savu sievieti, turklāt, vienam vīrietim nedrīkst būt vairāk par četrām sievām.
6. Vecāki drīkst bērniem izvēlēties līgavu/līgavaini, taču, bērns ir pilnībā tiesīgs atteikties precēties ar izvēlēto kandidatūru, ja tā viņam nav vēlama.
7. Islāmu nudien varot pieņemt dažu minūšu laikā, jo, atšķirībā no kristietības, vai jūdaisma, nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas par šo reliģiju. Viss, kas nepieciešams, vismaz trīs musulmaņu klātbūtnē noskaitīt Šahadu, lai tiktu atzīts par musulmaņu kopienas daļu.
8. Korāns neparedz sist sievu, taču, vīram ir tiesības sievai aizrādīt, ja tā nepilda savus pienākumus. Ja sieviete neklausās, vīrs drīkst atteikties gulēt ar sievu vienā istabā, bet, ja sieva joprojām nemaina attieksmi, vīrietis ir tiesīgs viņu nopērt. Tas gan darbojoties visai simboliski, un sāpēs sievai nenodarot.