Prezidents: Leposimies ar Latviju, ko tik daudzas reizes mums mēģinājuši atņemt!

FOTO: Edgars Kalmēns / «Apollo»

Leposimies ar Latviju, ko tik daudzas reizes mums mēģinājuši atņemt, trešdien, sakot uzrunu militārajā parādē par godu Lāčplēša dienai laukumā pie Brīvības pieminekļa, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents norādīja, ka 11.novembris ir svētki. «Tie ir svētki, kad godinām latviešu karavīrus, kas Brīvības cīņās nosargāja jaundibināto Latvijas valsti. Šajos svētkos mēs lepojamies ar mūsu valsts aizstāvju drosmi un varonību. Šī ir diena, kad mēs, katra karavīra acīs redzot patiesu vēlmi aizstāvēt savu valsti, rodam sirdsmieru un izjūtam pacilātību,» viņš pauž.

Vējonis akcentēja, ka laiks pēc Pirmā pasaules kara Eiropā nāca ar jaunām vēsmām. «Valstis, kas ilgus gadsimtus bija tiekušās pēc brīvības, kļuva neatkarīgas. 1918.gadā dzima arī Latvijas valsts, bet ar tās izveidošanu karš diemžēl nebeidzās. Jaundibinātajai valstij uzbruka gan no austrumiem, gan rietumiem, un Latvijas brīvība bija pavisam trausla,» viņš teica.

«Šodien varam būt lepni, ka Latvijā bija drosmīgi vīri, kas bija gatavi stāvēt un krist par neatkarīgu un brīvu Latvijas valsti. Viņi bija gatavi ar ieročiem rokās cīnīties par savu valsti! Starp viņiem bija pat 14 līdz 20 gadus veci Valmieras un Cēsu bērni un jaunieši, kurus atceramies kā drosmīgo Cēsu skolnieku rotu un kas daudziem var kalpot par pamatu nacionālajai pašapziņai,» sacīja prezidents.

Vējonis norādīja, ka šie karavīri cīnījās, «neprasot, kāds par to būs atalgojums, bet – līdzīgi kā latviešu strēlnieki pirms simt gadiem – vēlējās kļūt par savas dzimtenes sargiem».

«Tādēļ ar pateicību pieminēsim brīvības cīņu dalībniekus, īpaši pulkvedi Oskaru Kalpaku, ģenerāli Jāni Balodi un Pēteri Radziņu, kuri, apzinoties pārspēku un reizē ticot idejai par savu zemi, aizveda Latvijas spēkus līdz uzvarai. Paldies par viņu neatsveramo un nepārvērtējamo personīgo ieguldījumu, lai 1919.gada novembra kauju kontekstā mēs šodien varētu runāt par Lāčplēša dienu!» teica valsts pirmā amatpersona.

Vējonis uzsvēra, ka šodien mēs dzīvojam brīvā valstī.

«Savulaik mēs savu brīvību izcīnījām kaujās, taču valsts neatkarība nav pašsaprotama un uz mūžu garantēta! Kaut arī pašlaik neviens militārais spēks mūsu neatkarību tiešā veidā neapdraud, mums ir jābūt gataviem un spējīgiem kopā ar saviem sabiedrotajiem aizstāvēt sevi un savu valsti,» sacīja Vējonis.

Prezidents arī uzsvēra, ka mums ir jābūt stipriem un gudriem, kā arī ir jābūt apņēmības pilniem sadarboties, jo mēs piederam Eiropas Savienības un NATO valstu saimei.

«Esmu pārliecināts, ka mūsu armija un katrs karavīrs ir pašaizliedzīgs, drosmīgs un profesionāls, - uz viņiem var paļauties,» sacīja prezidents.

«Karavīrs, kas mīl savu zemi, ir gatavs doties cīņā par to. Būdams lepns par savu valsti, katrs no mums ir gatavs ik dienas darīt visu, lai mūsu valstī valdītu labklājība, lai mēs šeit justos droši un lai, Latvijas vārdam izskanot pasaulē, citi tajā klausītos ar apbrīnu,» viņš teica.

«Būsim lepni par savu valsti, kas mūsu senčiem ir maksājusi tik dārgi. Leposimies ar Latviju, ko tik daudzas reizes mums mēģinājuši atņemt!» aicināja Valsts prezidents.

Bruņoto spēku un zemessargu parādi pieņēma Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, novēroja aģentūra BNS. Svinīgā parādē izrādījusi lielu iedzīvotāju interesi - to vērot ieradušies vairāki simti cilvēku, no kuriem liela daļa ir jaunieši un skolas vecuma bērni.

Tāpat parādi ieradušies vērot Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Saeimas deputāti un bijušie Latvijas Valsts prezidenti.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Uz augšu