Laiki mainās, bet cilvēku tikumi ne? Iespējams. Latvijas valsts svētku gaidās piedāvājam iepazīties ar dienas avīžu ziņu saturu šajā dienā tālajā 1934.gadā. Dzīve bija raiba kā dzeņa vēders arī tolaik!
1934.gads! Par ko šajā dienā rakstīja Latvijas avīzēs? (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laikraksts «Rīts»
Cukurbiešu nauda nebūs jāgaida
Latvijas bankas padome vakar pieņēma nedēļas pārskatu uz š. g. 12. novembri. Bankas kopējā bilance pag. Nedēļā nedaudz samazinājusies, bet naudas apgrozība pieaugusi par 350.000 ls. Lai cukurbiešu uzpirkšanā nerastos sastrēgumi, bankas padome piešķīra cukura monopola pārvaldei lielāku kreditu 1,5 milj. ls apmērā. Cukura fabrikas tagad varēs bez traucējumiem uzpirkt visas cukurbietes un kārtot maksājumus.
Noziedzības uz pusi mazinājušās
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs prof. Dr. Būmania mūsu līdzstrādniekam ieteicās: Pēc 15. maija darbs tiesu iestādēs norit daudz sekmīgāk nekā agrāk. Ja ar civillietas vispār daudz nav samazinājušās, tad ka. attiecas uz darba algām, to ienāk daudz mazāk. Krimināllietu skaits stipri samazinājies. Piemēram, Rīgas apgabaltiesas 2.kriminālnodaļā lietu skaits samazinājies šādos apmēros: janvāra mēnesi ienākušas 380 lietas, februārī — 887, martā — 438, aprīlī — 404; turpretim — jūnijā ienākušas vairs tikai 307, jūlijā 268, augustā — 245, bet septembri — tikai 220.
Apžēlots lāčplesis
Uz valsts svētkiem valsts prezidents apžēlojis Lāčplēša kara ordeņa kavalieri atv. kapteini Uūgo Brikku, kas sodīts ar 2 g. pārmācības namā, sakarā ar virsi. Veldres nošaušanu.
Laikraksts «Latvijas Kareivis»
Lidotājs kāpt. Cukurs gatavojas jaunam tāllidojumam
Tuvākās dienās no Rīgas uz Parīzi izbrauks aviācijas kāpt. H. Cukurs. Parīzē viņš apmeklēs aviācijas izstādi, kuru atklāja vakar. Izstādē kāpt. Cukurs cer iegādāt vairākus modernus lidmašīnu piederumus, kas sakarā ar viņa paredzamo tāllidojumu uz austrumiem, šajā lidojumā kāpt. Cukurs cer doties nākošā gada sākumā. Rīgā kāpt. Cukurs atgriezīsies pēc divām nedēļām.
Miris «Segodņa» galvenais redaktors M. Ganfmanis
Vakarrīt miris laikraksta «Segodņa» galvenais redaktors Maksims Ganfmanis. Viņš dzimis Lietavā Taurogā 1873. gada 16. oktobrī. Pēc Šauļu ģimnāzijas beigšanas studējis Pēterpils universitātē tieslietu zinības, bet par piedalīšanos nelegālā studentu kustībā izslēgts no universitātes. Juridisko izglītību pabeidzis 1899. gadā Kazaņas universitātē. No šī laika, blakus jurista darbam, sācis rosīgi darboties arī publicistikā Pēterpilī un Kazaņā. Bijis vairāku lielu krievu laikrakstu galvenais redaktors un līdzredaktors. 1921. gadā Ganfmanis ieradās Rīgā un stājās laikraksta «Segodņa» priekšgalā. Šinī laikrakstā arī bieži parādījās viņa ievadraksti dažādos politiskos un sabiedriskos jautājumos, kas arvienu bijuši interesanti un domu bagāti.
Tautas skaitīšana Rīgā
Tautas skaitīšana Rīgā sāksies 12. februārī. Rīga būs sadalīta 39 rajonos ar daudziem iecirkņiem un apakšiecirkņiem. Lai skaitīšanu visās vietās nobeigtu reizā, kam ir liela nozīme, visiem skaitītājiem iedalīs apm. vienādu saskaitāmo skaitu. Skaitītājus, kas varēs pieteikties labprātīgi, pret zināmu atlīdzību ņems galvenā kārtā no studentu un vecāku klašu skolnieku vidus. Rīgai būs vajadzīgi pavisam apm. 2000 skaitītāji. Pēdējā tautas skaitīšanā 1930.gadā Rīgā saskaitīja 377.917 iedzīvotājus. To skaitā latviešu bij 227.842 vai 60,29 proc. no iedzīvotāju kopskaita. Rīga paliek arvien latviskāka. Tas izpaužas ne vien latviešu skaita absolūtā vairākumā, bet arī tanī ziņā, ka pieaug latviešu valodas pratēju skaits iedzīvotāju starpā. Vairojas arī to cittautiešu skaits, kuri latviešu valodu lieto kā savu ģimenes valodu.
Laikraksts «Bauskas Vēstnesis»
Sargaties no šarlaka!
Pēdējā laikā ir nākuši prriekšā saslimšanas gadijumi ar šarlaku. Lai izsargātos no saslimšanas, jāievēro sekojoši noteikumi:
1) jāskalo kārtīgi kakls ar manganskābā kālija atšķaidijumu (5—6 kristāli uz glāzi ūdens).
2) Tiklīdz kāds saslimst ar karstumiem, drudzi, vemšanu vai kakla sāpēm — jagriežas pie ārsta.
3) Saslimšanas gadījumā ar šarlaku slimnieks tūliņ jāatšķir no veseliem. Ja citas iespējas nav, tas ievietojams slimnīcā, bet personas kuras atradušās tuvos sakaros ar slimnieku, nedrīkst ilgāku laiku satikties ar citiem neslimotājiem, apmeklēt skolas, teātrus u. t. t. Slimnieka kopējam, ja slimneeks ārstējas mājās, jāsargās no satikšanās ar veseliem, sevišķi ar tām ģimenēm, kurām ir bērni. Gadijumos, kad nepieciešams atstāt dzīvokli, tad katrā ziņā japārģērbjas citās drēbēs.
4) Slimnieka veļa tūliņ pēc saslimšanas uz dažām stundām ieliekama spainī ar dezinficējošu šķīdumu (p. p. 3 proz. karbolskābē, lisola, sublimatā) un tikai pēc tam mazgājam.
5) Pēc slimnieka izveseļošanās telpas un viņa lietotie trauki dezinficējami.
6) Neapmeklēt bez sevišķas vajadzības mājas, kur atrodas slimnieki.
7) Ievērot visliekāko tīrību pie ķermeņa, apģērba un barības. Rokas bieži mazgāt, sevišķi pirms ēšanas. Nedzert nevārītu ūdeni vai pienu.
8) Bērnu apaviem jābūt veseliem un apģērbam piemērotam laika apstākļiem.
9) Dzīvoklis, kur atrodas šarlaka slimnieks katru dienu mitri jāuzslauka, nesaceļot putekļus.