Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/28/11065379t1h36c9.jpg)
Pēc tam, kad medijos skaļi izskanēja Lailas Brices vårds un viņas izmisīgie centieni atgūt meitu, kuru Lielbritānijas sociālie dienesti pirms pieciem gadiem viņai atņēma un nodeva audžuģimenei, valstiskā līmenī ir aktualizēts jautājums par palīdzību Latvijas valstspiederīgo ģimenēm, kurām ārvalstīs atņemtas aprūpes tiesības uz pašu bērniem, vēsta portāls «Baltic Ireland.ie».
Latvijas vēstniecības Konsulārās daļas vadītāja Vija Buša stāsta, ka arī Īrijā šī problēma ir pietiekami aktuāla un piebilst, ka no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm šeit varētu būt izņemti vairāk nekā simts bērnu.
Nepilnu piecu gadu laikā vēstniecībā sniegta palīdzība 220 bērniem un lielākā daļa gadījumu bijuši saistīti ar ārpusģimenes aprūpi.
Konsulārās daļas vadītāja norāda, ka daudz vairāk ir gadījumu, kad vecāki ir vērsušies vēstniecībā, lūdzot sniegt padomus, ko darīt, lai bērnus atgūtu, atzīstot, ka ir bijuši kādi apstākļi vai pašu nepārdomāta rīcība, kas devusi pamatu bērnu izņemšanai no ģimenes.
«Situācijas ir bijušas ļoti dažādas un šajos gadījumos vecāki tad lūdz konsulāro palīdzību un to mēs savu iespēju robežās arī mēģinām sniegt, nodrošinot atbalsta informāciju. Kā zināms, Īrijā ir pieejama bezmaksas juridiskā palīdzība, kā arī bezmaksas tulka palīdzība, ja tā tiek lūgta, un pastāv vairākas nevalstiskās organizācijas. Tāpat mēs arī informējam Tieslietu ministrijas Tiesiskās sadarbības Bērnu lietu sadarbības nodaļu, kas ir ļoti pretimnākoša. Tas ir ciešs mūsu sadarbības partneris, konsultējot, ko vajadzētu un ko nedrīkst darīt, lai nepārkāptu likumus. Ir prettiesiski bērnu paņemt un aizvest uz citu jurisdikciju, piemēram, Latviju, jo Īrijas tiesas ir piekritīgas skatīt bērnu tiesību un aprūpes jautājumus attiecībā uz bērniem, kas pastāvīgi dzīvo Īrijā, neatkarīgi no pilsonības,» skaidro Buša.
Buša uzskata, ka vēstniecībai nav pamata apšaubīt, ka lēmumi par bērnu izņemšanu no ģimenes pārsvarā ir pareizi. Pamatā satraukumam ir fakts, ka šī informācija ļoti daudzos gadījumos nenonāk ne vēstniecības, ne centrālo iestāžu redzeslokā.
Tiek norādīts, ka Īrijas sociālie darbinieki bieži vien neizprot kultūras un tradīciju atšķirības un pieņem vienkāršotus lēmumus. Tiek saņemta informācija pat par tādiem gadījumiem, kad vecākiem tikšanās reizēs ar no ģimenes izņemtiem bērniem tiek aizliegts sarunāties dzimtajā valodā, pieprasot lietot angļu valodu.
Trīs galvenie aspekti, kas saistībā ar Latvijas pilsoņu bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē satrauc vēstniecību, ir – statistikas neapkopošana, informācijas nesniegšana un bērnu tiesību uz nacionālās identitātes saglabāšanu neņemšana vērā. Tomēr jāatzīmē, ka vēstniecības sadarbība ar bērnu un ģimenes lietu aģentūru TUSLA pēdējā laikā ir uzlabojusies un daudzos gadījumos informācija par bērnu izņemšanu no Latvijas pilsoņu ģimenēm tiek sniegta krietni savlaicīgāk nekā agrāk.