Režisors Alvis Hermanis, pametot darbu Hamburgas teātrī «Thalia Theater», ir uzdrošinājies publiski paust viedokli pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem, taču šī iemesla dēļ Vācija diez vai mainīs savu līdzšinējo politiku, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Universitātes profesore un teātra zinātniece, kā arī teātra kritiķe Silvija Radzobe.
Komentējot Hermaņa lēmumu, Radzobe atzina, ka, vērojot bēgļu nekontrolētu pieplūdumu Eiropas Savienībā (ES), viņai jau sen radušās bažas, ka līdz ar patvēruma meklētājiem, kuri bēg no nāves un šausmām Sīrijā, Eiropā varētu ieplūst ne tikai labākas dzīves meklētāji, bet arī personas, kuras varētu būt saistītas ar terora aktiem.
«Tādēļ man arī bažas rada šī atvērto durvju nekontrolētā politika. Latvijā valda viedoklis, ka šādas bažas pauž vienīgi un tikai mietpilsoniski noskaņotas personas, tādēļ cilvēki, kuriem šī bažas ir, savu viedokli bieži patur pie sevis. Uzzinot par Hermaņa paziņojumu, ka viņš atsakās iestudēt izrādi Hamburgas teātrī, protestējot pret Vācijas totālo durvju atvēršanas politiku nekontrolētai bēgļu straumei, pārņēma pretējas sajūtas,» atzina teātra kritiķe. «No vienas puses šķiet, ka Hermani varētu tikai apsveikt kā cilvēku, kas publiski pauž savu viedokli un kuram nav ne mazākās bailes to izdarīt, bet šai situācijai ir arī otra puse,» sprieda Radzobe.
Viņa uzsvēra, ka Hermanis tomēr atrodas Vācijā, kur viņam laipni piedāvāts darbs, kuru viņš arī veiksmīgi veic, vairodams savu mākslinieka popularitāti, slavu un materiālos ienākumus, kas tam nāk līdzi. «Līdz ar to kaut kādā veidā, nebūdams Vācijas pilsonis, Hermanis ir persona no ārzemēm, kurš Vācijā atrodas ne tikai tādēļ, ka tā piedāvā interesantu darbu, kāds, iespējams, nebūtu pieejams Latvijā, bet acīmredzot arī ievērojamākus ienākumus nekā Latvijā,» sacīja teātra kritiķe.
«Līdz ar to Hermaņa rīcība šķiet nedaudz dīvaina. Tāpat šķiet, ka Vācija diez vai mainīs savu politiku, pateicoties šai Hermaņa aktivitātei. Tas liekas pat nedaudz komiski, kaut arī varu stipri kļūdīties,» viņa atzina.
Komiskāka situācija, teātra kritiķes vērtējumā, pašlaik norisinās sociālo tīklu telpā, kurā cilvēki, kuri vēl pirms pāris dienām pauda stingru atbalstu viennozīmīgai bēgļu uzņemšanai, tagad aplaudējot Hermanim un vienā mirklī mainījuši savas domas. «Vai nu liekulīgi cilvēki, vai kuriem nav savas nostājas vispār, vai cilvēki, kuri ir bailīgi un akli seko autoritātēm,» sacīja Radzobe.
Teātra kritiķe gan atzina, ka viņai labpatiktos, ja Hermanis atgrieztos Latvijā, lai «iestudētu savas talantīgās izrādes, kā to darīja jau iepriekš».
Kā ziņots, Hermanis pametis darbu teātrī «Thalia Theater» Hamburgā, paužot protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem.
Režisors norāda, ka Berlīnes imigrācijas politika apdraud Eiropu, jo tajā nepamanīti var iekļūt teroristi. Nav iespējams atšķirt labos cilvēkus no ļaunajiem. Vienlaicīgs atbalsts teroristiem un Parīzes slaktiņa upuriem nav iespējams. Lai arī ne visi bēgļi ir teroristi, visi teroristi bijuši bēgļi vai viņu bērni, uzskata Hermanis.
Kā ziņo «Deutschlandradio Kultur», pēc Hermaņa domām, teroristu uzbrukumi Parīzē rāda, ka mēs dzīvojam kara apstākļos. Karā katram ir jānostājas vienā no pusēm, un Hermanis un «Thalia» teātris esot stāvējuši pretējās pusēs. «Politkorektuma laiki ir beigušies,» norādījis režisors.
«Thalia Theater» ir viens no trim valsts teātriem Hamburgā. Tā vadītājs Joahims Lukss publiski izteicies, ka teātris atbalsta humānās palīdzības sniegšanu iebraukušajiem cilvēkiem, kuru skaits Vācijā šogad varētu pārsniegt miljonu.
«Mēs nekad nebūtu varējuši iedomāties, ka humānās palīdzības sniegšana tiem, kuriem tas nepieciešams, varētu izbeigt profesionālas attiecības,» komentējot Hermaņa lēmumu, teica Lukss. Viņš arī norādīja, ka šis ir piemērs dziļajai politiskajai sašķeltībai, kas valda Vācijā.
Saistībā ar Hermaņa aiziešanu no teātra tam nākas atcelt izrādi, kuru bija plānots skatītājiem rādīt nākamajā gadā. Tomēr tas turpinās izrādīt citu Hermaņa izrādi «Spaete Nachbarn» («Vēlie kaimiņi»), kas vēsta par ebreju imigrantiem ASV.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies teju 900 000 nelegālo imigrantu.
Lielākā imigrantu daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Kā ziņots, pašlaik starptautiski atzītākais Latvijas režisors Hermanis pēc Krievijas agresijas Ukrainā pērn martā atcēla savu piedalīšanos Maskavas Lielā teātra iestudējumā, norādot, ka Krievija ir kļuvusi par «visas starptautiskās sabiedrības slimību». Atbildot uz šo Hermaņa rīcību, Krievija pagājušā gada rudenī viņu iekļāva savā «melnajā sarakstā», kas nozīmē, ka režisoram aizliegts ierasties Krievijā.
