Franču zinātnieks apgalvo, ka ar atstarojošās gaismas tehnoloģiju zem Leonardo da Vinči slavenā portreta «Mona Liza» atrasts vēl viens zīmējums.
Zem Leonardo da Vinči «Monas Lizas» krāsas atrod pārsteigumu (37)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paskāls Kote sacīja, ka vairāk nekā desmit gadus izmantojis tehnoloģiju gleznas analizēšanai. Viņš norāda, ka zem krāsas kārtas esot agrāks da Vinči veidots portrets.
Kotes rekonstrukcijā redzama modele, kas skatās uz sāniem. Atšķirībā no da Vinči populārākā darba «Mona Liza», skicē redzamā modele nesmaida.
Kompānijas «Lumiere Technology» dibinātājam Kotem 2004.gadā Luvras muzejs deva atļauju strādāt ar gleznu. Viņš izstrādājis jaunu metodi, ar kuras palīdzību pētīja «Monu Lizu».
«Mēs varam analizēt krāsas kārtas un nolobīt tās kā sīpolu, lai atklātu visus gleznas slāņus. Mēs varam to rekonstruēt hronoloģiskā secībā,» par savu metodi stāsta Kote.
Glezna radīta laikā no aptuveni 1503. līdz 1517.gadam. Par Monas Lizas identitāti izteikti vairāki minējumi, populārākais no tiem ir, ka gleznā attēlota Florences zīda tirgotāja sieva Liza Gerardini.
Taču Kote uzskata, ka viņa atklājumi varētu apgāzt šo teoriju, jo patiesās Monas Lizas portrets esot paslēpts zem krāsas kārtas. «Rezultāti sagrauj daudzus mītus un liek citādi paskatīties uz Leonardo meistardarbu,» norāda zinātnieks. «Kad pabeidzu Lizas Gerardini rekonstrukciju, manā priekšā bija portrets, kas bija pilnīgi atšķirīgs no mūsdienās pazīstamās Monas Lizas, kas nav tā pati sieviete.»
Taču ekspertu viedokļi par Kotes atklājumu dalās.
«Es domāju, ka portretu radīšanā ir dažādi posmi. Es to drīzāk uzskatu par evolūciju. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Mona Liza ir Liza,» uzsver Oksfordas Universitātes Mākslas vēstures fakultātes profesors Mārtins Kemps.
Savukārt mākslas vēsturnieks Endrū Greiems-Diksons, kurš dokumentālās filmas «The Secrets of the Mona Lisa» veidošanā izmantoja Kotes atklājumus, ir pozitīvi noskaņots.
«Es nešaubos, ka tas kļūs par gadsimta stāstu,» viņš sacīja. «Luvras muzejs droši vien pretosies, jo negribēs mainīt nosaukumu. Par to mēs arī runājam - jāpamāj ardievas Monai Lizai, jo tā ir cita sieviete.»