Pasaules 50 labāko skolotāju sarakstā iekļuvusī Cēsu Jaunās sākumskolas pedagoģe Dana Narvaiša sacenšas par iespēju iegūt vienu miljonu ASV dolāru.
Pasaules labāko skolotāju sarakstā iekļuvusī latviete sacenšas par iespēju iegūt miljonu (34)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina «2016 Global Teacher Prize» mājaslapā publicētā informācija, labākajam no vēlāk izvirzītā «Top 10» tiks piešķirta balva miljona ASV dolāru apmērā. Balva tiks piešķirta otro gadu, un tā tiek dēvēta par Nobela prēmiju par skološanu. Tā ir lielākā šāda veida balva.
Pagājušajā gadā balvu saņēma pedagoģe no ASV.
Globālā skolotāja balva tika izveidota, lai izrādītu atzinību vienam īpašam skolotājam, kurš ir sniedzis izcilu ieguldījumu profesijā, kā arī izceltu skolotāju svarīgo lomu sabiedrībā. Atklājot tūkstošiem stāstu par varoņiem, kuri ir mainījuši jaunu cilvēku dzīves, balvas mērķis ir izcelt miljoniem skolotāju izcilo darbu visā pasaulē.
Balva uzsver pedagoga profesijas nozīmīgumu un simbolizē to, ka pedagogi visā pasaulē pelnījuši būt pamanīti, godināti un cienīti.
Balvu izsludina fonds «The Varkey Foundation», kas ir bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir uzlabot izglītības standartus un iespējas bērniem visā pasaulē. Fonda misija ir nodrošināt to, ka ikvienam bērnam ir labs skolotājs.
Kā ziņots, Narvaiša iekļuva 2016.gada Pasaules pedagogu balvas 50 finālistu sarakstā. Narvaiša ir Cēsu Jaunās sākumskolas direktore un skolotāja, kā arī bijusī izglītības programmas «Iespējamā misija» dalībniece.
50 labākie izglītības darbinieki tika atlasīti no tūkstošiem nominantu, kas tika pieteikti no 148 valstīm.
Finālistu sarakstā ir pedagogi no 29 pasaules valstīm.
Balvas ieguvējs tiks nosaukts nākamā gada martā Pasaules izglītības un prasmju forumā.
Kā aģentūru LETA informēja Cēsu Jaunās sākumskolas pārstāve Valda Muceniece, sākotnēji Narvaiša plānoja nopelnīt pietiekami daudz naudas uzņēmējdarbības jomā, lai varētu to investēt izglītībā, taču viņa izmantoja iespēju, ka vietējie bērnu vecāki nolēma izveidot savu bezpeļņas skolu un meklēja skolas direktoru. Narvaišas pieeja ļoti lielā mērā vērsta uz praktiskām apmācībām, piemēram, uzņēmējdarbības stundās, kad viņa strādāja vidusskolā, skolēni tika mudināti doties praksē uzņēmējdarbības jomā. Savukārt Narvaišas izveidotajā sākumskolā skolēni paši plāno un organizē gan atsevišķus mācību procesus, gan visus pasākumus.