Neskatoties uz asām domstarpībām dalībvalstu vidū par turpmākajām attiecībām ar Maskavu, Eiropas Savienība (ES) pirmdien panākusi vienošanos uz sešiem mēnešiem pagarināt sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.
Eiropas Savienība oficiāli pagarina pret Krieviju vērstās sankcijas (373)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lēmums pamatots ar faktu, ka Minskas pamiera vienošanās tā arī netiks pilnībā īstenota līdz šī gada beigām, teikts ES izplatītajā paziņojumā.
«Ņemot vērā to, ka Minskas vienošanās netiks pilnībā īstenotas līdz 2015.gada 31.decembrim, sankciju termiņš ir pagarināts, kamēr Eiropadome turpinās izvērtēt īstenošanas progresu,» teikts paziņojumā.
Sākotnēji šķita, ka lēmums par sankciju pagarināšanu būs vienīgi formalitāte un ka to apstiprinās dalībvalstu vēstnieki jau decembra sākumā.
Taču lēmuma pieņemšana tika atlikta, jo vairākas dalībvalstis, īpaši Itālija, pauda šaubas par spiediena turpināšanu uz Maskavu Ukrainas jautājumā, kamēr vienlaikus ES meklē Krievijas atbalstu virknē citu starptautisko problēmu, arī Sīrijas krīzē.
Itālija, kam tradicionāli bijušas tuvas attiecības ar Krieviju, uzstāja, ka jautājums apspriežams dalībvalstu līderiem, kas pagājušajā nedēļā tikās šī gada pēdējā samitā Briselē.
Tomēr premjerministram Mateo Renci, neskatoties uz viņa pieliktajām pūlēm, tā arī neizdevās panākt Ukrainas jautājuma iekļaušanu samita oficiālajā dienaskārtībā.
«Man tas šķiet pārsteidzoši, ka mēs vēlamies apstiprināt sankcijas bez vismazākajām sākotnējām diskusijām,» pēc samita atzina Renci.
Viņa neapmierinātību papildus vairoja Vācijas atbalsts tā dēvētajam «Nord Stream 2» projektam, kas paredz būvēt otro kārtu gāzesvadam, kurš pa Baltijas jūras gultni tieši savieno Krieviju un Vāciju, apejot visas iespējamās tranzītvalstis, tostarp Ukrainu.
Roma uzskata, ka tādējādi izpaužas Berlīnes divkosība laikā, kad citas dalībvalstis spiestas upurēt savas intereses, lai izdarītu spiedienu uz Maskavu.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc samita atzina, ka diskusijas «Nord Stream» jautājumā bijušas karstas un «emocionālas».
Sankcijas pret Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem sākotnēji tika ieviestas 2014.gadā pēc tam, kad virs Krievijas apbruņoto teroristu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.
2015.gada jūnijā tika pieņemts lēmums tās pagarināt uz sešiem mēnešiem līdz nākamā gada janvārim. Tagad pieņemts lēmums par sankciju pagarināšanu līdz 2016.gada jūlijam.
Papildus ekonomiskajām sankcijām ES noteikusi ceļošanas ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanu atsevišķām personām gan Krievijā, gan Ukrainā, kas tieši vainojamas militārajā agresijā vai tās atbalstīšanā. Šīs sankcijas šobrīd ir spēkā līdz martam.
Papildus sankcijas vērstas pret tām personām, kas bija atbildīgas par Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju un tai sekojošo nelikumīgo aneksiju. Šīs sankcijas savukārt ir spēkā līdz nākamā gada jūnijam.
Maskava pirmdien jau nosodījusi ES lēmumu par sankciju pagarināšanu.
«Nepieciešams norādīt, ka tā vietā, lai veidotu konstruktīvu sadarbību, vēršoties pret tādām mūsdienu svarīgākajām problēmām kā starptautiskais terorisms, ES Briselē dod priekšroku tuvredzīgās sankciju spēles turpināšanai,» teikts Krievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.