Tiesu izpildītāju patvaļa: Īres līgums neglābs no izlikšanas (312)

Namīpašnieka mājā Uzvaras Bulvārī 3a Sandra dzīvoja astoņus gadus. Kā apgalvo sieviete, viņai bijis oficiāls īres līgums, kura termiņš beigtos pēc nepilniem diviem gadiem.

Liktenīgajā 2015. gada 3. decembrī pie mājas Sandra ieraudzīja baltu busiņu, bet pie ieejas durvīm divus vīriešus, kas nesa ārā meitas rakstāmgaldu. «Redzu, ka mašīnā jau (manas) mēbeles ir iekrāmētas. Man iestājās šoks. Es teicu – lieciet zemē manas mēbeles, nesiet atpakaļ! Kas te notiek?!»

Viens no vīriešiem atbildējis, ka sieviete šeit vairs nedzīvo, un viņas mantas tiks vestas uz noliktavu.

«Kādi desmit cilvēki kā skudras veikli nes mantas. Augšējo ceturto stāvu jau visu iztīrījuši. Mantas baltos maisos salikuši un nes lejā. Neko es nevaru izdarīt. Man saka – iekšā netiksiet, jūs te nedzīvojat, dokumenti, īres līgums, ja jums nav, tad jūs te nevarat nākt,» vīriešu sacīto atceras Sandra.

Nekādus dokumentus Sandra nav varējusi uzrādīt, jo īres līgums palicis dzīvoklī. No dzīvokļa iznācis kāds vīrietis un izvilcis apliecību, stādījies priekšā kā zvērināts tiesu izpildītājs Andris Sladzs. Viņš Sandrai parādījis tiesas lēmumu par «ievešanu valdījumā».

«Man izsprūk – Andri, kādā sakarā?! Mēs neesam saņēmuši nekādu papīru, ka mums jāiet ārā. Iedodiet laiku kaut vai divas, trīs dienas, es pati aiziešu,» tiesu izpildītājam teikusi Sandra.

«Blakus stāv policists. Es viņam saku – apstādiniet tās darbības, kas te notiek! Policists un A.Sladzs man saka – mēs jums tūlīt izsauksim policijas brigādi. Es saku – labi, sauciet! Tāpat būs jāiet rakstīt iesniegums,» 3. decembra notikumus atstāta Sandra. Drīz vien ieradusies arī cita policijas brigāde, tomēr darbības turpinājušās, jo viss it kā noticis likumīgi.

Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis portālam «Apollo» vēlāk skaidro, ka «policijas klātbūtne tiesas izpildītāja darba laikā tiek nodrošināta, lai garantētu sabiedrisko kārtību.»

Tomēr pat pēc mēneša Sandra nespēja bez emocijām runāt par piedzīvoto: «Visvairāk patiesībā mani aizskāra veids, kādā tas tika izdarīts. Tik ciniski, un tā vardarbība...»

Vienu no vīriešiem, kas no dzīvokļa nesis ārā viņas mantas, Sandra nofotografējusi. Pēc mirkļa ar vedeklas, kas strādājot Bauskas policijā, palīdzību noskaidrojies, ka vīrietis ir Olaines novada domes deputāts Māris Vanags. Jaunā mājas īpašnieka pārstāvis. Viņš atļāvis Sandrai ieiet dzīvoklī, kur «smaidīgs» sēdējis tiesu izpildītājs Sladzs.

«Bija aprakstījuši un aplipinājuši visas manas mēbeles. Uz zīmītes uzrakstīts - pozīcija tāda un tāda. Koka mēbeles visas aprakstītas – bezvērtīgas. Sāras saksofonam bija 50 eiro. Nes manas meitas saksofonu, bet viņai sestdien orķestris. Es saku – nolieciet, lūdzu, instrumentu! Visu pārējo ņemiet. Protams, ka mani neviens neklausa,» ar rūgtumu atceras Sandra.

«Sladzs saka – redz, kā jūs vecais īpašnieks apmānīja! Jūs par velti maksājāt viņam visu laiku. No trešā septembra māja pieder citiem. Jā, pārvaldniece teica, ka īpašnieks parādos, ka, iespējams, nevinnēs tiesu un, iespējams, būs cits īpašnieks, bet, lai mēs neuztraucamies, ka cilvēki paliek līdz līguma galam,» stāsta Sandra.

Kad daļa mantu no dzīvokļa iznestas, Sladzs piedāvājis par brīvu tās nogādāt Sandrai vēlamā vietā. «Sladzs man saka – jūs ieekonomētu 500 eiro, lai nav jāizpērk no mūsu noliktavas. Ja es noteiktā laikā neizpērku, tad mantu var arī vairs nebūt.»

Sandra lūgusi lietas nogādāt Bauskā pie mammas, un tas arī tajā pašā dienā izdarīts. Dzīvoklī gan vēl palicis Sandras ūdens boileris, krūzes, blenderis, guļammaiss, paklājs, mētelis, dažas vecākas mēbeles un aizskaru stangas. Visas mantas busiņā nesatilpušas.

Tomēr savā ziņā Sandrai pat paveicies. «Ievešanas valdījuma» laikā viņas kaimiņienes dzīvoklī izmitināti divi bezpajumtnieki: «Ielika divus naturālus bomžus, dzērājus. Kārtīgai sievietei divistabu dzīvoklī. Pensionāre. Parāda šis Sladzs savu apliecību. «Ievešana valdīšanā» un viss. Blakus istabā dzīvos divi cilvēki. Izurbj durvīs caurumu, ieliek atslēgu bomžiem. Viņas gultā, viņas veļā guļ bomzis. Es pati to visu redzēju.»

Parādu par dzīvokļa maksājumiem Sandrai neesot bijis, decembrī samaksājusi pēdējo maksājumu vecajam mājas īpašniekam.

Pēc notikušā mājas iedzīvotāji uzrakstījuši sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, taču tā noraidīta. Viņi kā īrnieki neko nevarot pieprasīt. Zvērinātam tiesu izpildītājam nemaz neesot bijis kāds jāinformē. «Viņš informē tikai bijušo īpašnieku un tad īpašniekam mūs tā kā būtu jāinformē,» pēc saņemtā tiesas lēmuma spriež Sandra.

Portālam «Apollo» tiesā norāda, ka konkrēto lēmumu Sandra desmit dienu laikā varējusi pārsūdzēt. Savukārt Tieslietu ministrija, ņemot vērā likumu par tiesu varu noteikto tiesneša kompetenci, konkrētus tiesu spriedumus nekomentē.

«Īrnieks atbilstoši likumdošanai var pārsūdzēt viņam nelabvēlīgu lēmumu augstākas instances tiesā,» portālam paskaidroja Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Rancāne

Tikmēr policija par notikušo ierosinājusi kriminālprocesu. Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis portālam «Apollo» apstiprina: «Kriminālprocess ir uzsākts pēc krimināllikuma 22. nodaļas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret pārvaldības kārtību. Šobrīd kriminālprocesā turpinās izmeklēšana un tiek skaidroti visi apstākļi. Kriminālprocesā šobrīd aizdomās turēto personu nav. Mēs nevaram teikt, ka pret kādu būtu uzsākts vai tamlīdzīgi. Viss tiek skaidrots.»

Sarunā Sandra atzīst, ka vēlētos, lai Sladzs un Vanags viņai publiski atvainojas, bet pārējiem šis stāsts lai kalpotu par brīdinājumu. «Kā cilvēks tu neesi nekas,» pēc notikušā skumji secina Sandra.

Lūgts komentēt notikušo portālam «Apollo» tiesu izpildītājs Andris Sladzs saka: «Dzīvokļos, kur tiek uzrādīti īres līgumi, tiesu izpildītājs kā likums nosaka par ievešanu valdījumā nofiksē telpu stāvokli, skaitītāju rādījumus un nekavējoties šīs telpas atstāj. Mums nav nekādu tiesību ierobežot īrnieku tiesības lietot šīs telpas, kuriem ir īres līgumi.»

Kā norāda Sladzs, tiesu izpildītājs uzliek par pienākumu parādniekam, šajā gadījumā līdzšinējam mājas īpašniekam, paziņot par jebkādiem apgrūtinājumiem, tai skaitā arī īres līgumiem.

«Kad vēršu piedziņu uz nekustamo īpašumu, man parādnieki atnāk un paziņo, ka viņiem ir noslēgti īres līgumi. Par to tiek izdarīts ieraksts gan izsoles aktā, gan izsoles noteikumos, gan arī pēc tam parādās tiesas lēmumā. Ja šāds līgums ir,» saka Sladzs.

«Tad, kad notiek ievešana valdījumā, var iepazīties ar zemesgrāmatu, kur tiek reģistrēti apgrūtinājumi, un tad mēs redzam īres, nomas un jebkādus citus līgumus, kas apgrūtina nekustamo īpašumu. Tālāk, kad tiesu izpildītājs veic ievešanu valdījumā, viņš vēlreiz nosūta parādniekam paziņojumu par nolēmuma izpildi.»

Līdzšinējais mājas īpašnieks vairākkārt pretlikumīgi ar savām darbībām pats šādu situāciju esot izraisījis.

«Viņam ar likumu bija uzlikts pienākums paziņot (par īres līgumiem). Ja viņš ļaunprātīgi nepilda un nedara, tad es nevaru komandēt parādnieku. Nezinu, kas man būtu jādara, lai viņš izpildītu to, ko viņam likums uzliek par pienākumu. Šīs personas pret šo pašu parādnieku jau nemaz nevēršas. Viņas uzskata, ka tiesu izpildītājs ir vainīgs, bet tas, ka viņam arī ir kaut kādi pienākumi starp īrnieku un izīrētāju, nevienu neinteresē. Tas ir pats bēdīgākais visā šajā stāstā,» saka Sladzs.

Lūgts komentēt, vai viņa darbības vērtējamas kā cilvēcīgas, tiesu izpildītājs norāda: «Ja tiesu izpildītājs vēl piecas sešas stundas atrodas šajā nekustamajā īpašumā, vai būtu grūti piezvanīt pateikt – lūdzu, atrodiet līgumu? Parakstīt jaunu, nezinu, atgādāt to, vai tā būtu problēma?»

«Es biju citos dzīvokļos, un bija gadījums, ka līgums atrodas Dobelē. Es teicu - brauciet pakaļ, gaidīšu, un būs viss kārtībā. Attieksmei, veicot izpildu darbības, vienmēr ir jābūt ļoti cilvēcīgai. Tas, kā man uzbruka televīzija, žurnālists, laužot augšā durvis manai prakses vietai, tas jau ir galīgi nekorekti. Līdz ar to nav iespējams normālā veidā šo informāciju pateikt,» saka tiesu izpildītājs.

Vaicāts, vai viņš grasās atvainoties Sandrai par notikušo, Sladzs atbild: «Es absolūti nejūtos vainīgs un esmu rīkojies likuma ietvaros.»

Portāls «Apollo» sazinājās arī ar jaunā mājas īpašnieka pārstāvi un Olaines novada domes deputātu Māri Vanagu. Lūgts atbildēt, vai tiešām īres dzīvoklī, kurā dzīvojusi sieviete – pensionāre–, iemitināti divi bezpajumtnieki, Vanags konkrētu atbildi nesniedz, bet norāda, ka stāsta būtība esot pavisam cita.

Līdzšinējam mājas īpašniekam Ingaram Krieviņam naudas līdzekļi, pēc Vanaga teiktā, esot bijis jāatmaksā bankai, taču viņš to neesot darījis: «Visa nauda, ko viņš ņēma no cilvēkiem (īrniekiem), bija jāatdod bankai, bet viņš uz tā pelnījās un gribēja pelnīties vairāk, tāpēc salika visu šo tēmu vienā groziņā, lai tas izskatās tā, ka mēs tur ļaunie, vainīgie, nabaga cilvēki.»

Komentējot notikušo, Vanags norāda: «Prakse ir tāda, ka šos īres līgumus uzgatavo tad, kad jāiet ārā.»

Olaines novada domes deputāts apgalvo, ka «konstatēt vai īres līgumi vispār ir autentiski, Latvijā nav iespējams.»

Pie vainas esot «nepareiza valsts politika»: «Vajadzēja tirgot pilnīgi gatavu produktu, bet tirgo pusfabrikātu un jaunos ieguvējus uztaisa par ākstiem, jo nesakārtotās likumdošanas dēļ tu pie sava īpašuma netiec ar šādiem visādiem mistiskiem līgumiem.»

Nopietni un vērā ņemami pēc viņa teiktā šajā gadījumā bijuši tikai padomju laika īres līgumi. Tomēr pat tas nav mainījis faktu, ka īrniekiem no mājas bija jāizvācas. Šobrīd, kā apgalvo Vanags, māja ir tukša.

Vanags vērš uzmanību uz vēl kādu iepriekšējā mājas īpašnieka nelikumīgu darbību: «Kurš normāls cilvēks izīrētu dzīvokli, kas nestu zaudējumus un māja slīgtu parādu jūgā? Šī situācija (ilga) trīs, četrus gadus. Cilvēks, kurš īrē, maksā kaut kādus santīmus.»

Pēc Vanaga teiktā mājā esot darbojies arī «second hand» veikals un kafejnīca: «Tur cilvēki man stāsta – mēs jau neko nevaram, mēs nevienam to neteiksim, bet realitāte ir tāda, ka mums ir fiktīvs/oficiāls līgums par kapeikām, bet lielo naudu viņš atnāk un katru mēnesi paņem rociņā.»

«Vienam tipam principā pienāktos visu šo atbildību izstrēbt pašam, atbildēt par visiem šiem mēsliem. Viņam būtu jāmaksā, bet viņš vēl izspiež nelikumīgi naudu, apzog banku, valsti un vēl uztaisa jezgu, sēž mājās un ķiķina, kā mēs te ņemamies,» piebilst Vanags.

Uz repliku, ka patiesība, visticamāk, ir kaut kur pa vidu, Olaines novada domes deputāts saka: «Patiesība nav pa vidu. Vidusceļa tur nav. Ir vienkārši tips, kurš noziedzīgi gribēja dabūt naudu.»

Sarunas noslēgumā vēlreiz vaicāts, vai tiešām īrnieces dzīvoklī iemitināti divi bezpajumtnieki, Olaines Novada domes deputāts saka: «Domājat, ko gribat, negribu ieslīgt komentāros - bija, nebija vai būs. Mums arī (ir) kaut kādas metodes, kā šajā vājprātā izlocīties. Kāpēc mums ir jābūt tiem muļķiem, kas sēž un skatās, kā māja, kas ir avārijas stāvoklī, tiek nolaista līdz beidzamajam? Mēs maksājam par māju, mums nemaksā neko, kaut kādus santīmus, ko saņem vecais īpašnieks. Kur vēl trakāk? Tā jau ir kaut kāda lobēšana. Tā kā mums uz robežām, kur neviens VID (Valsts ieņēmumu dienests) darbinieks neiet neķer kontrabandu, kuru robežās viss ir sakārtots. Iet un moka visas lielās kompānijas, atrod kaut kādas muļķīgas nianses un viņiem sarēķina štrāfus tāpēc, ka tai kompānijai nav kur sprukt, bet visādas kreisās firmeles nebrauc uz Latgali un netvarsta. Tā arī šeit. Tas viss ir absurdi. Neviens negrib kaut ko darīt, visi dara, kur ir prēmijas, rezultāts. To melno darbu nedara neviens. Tad tikai stāsta te pekstiņus. Maz ilūziju man ir par šito valsti.»

Tikmēr amatpersonu deklarācijā redzams, ka par 2014. gadu Vanags kā Olaines novada domes deputāts norādījis 760 tūkstošu eiro lielas parādsaistības. Amatpersonu deklarācijā tāpat redzams, ka Vanags ir SIA «Leflers K» finanšu direktors, kur saņem 450 eiro lielu mēnešalgu, bet kā Olaines novada domes deputāts – 1323 eiro.

Firmas.lv pieejamā informācija liecina, ka SIA «Leflers K» nodarbojas ar starpniecību darbībā ar nekustamo īpašumu, sava nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu un sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu.

Kā savas līdzšinējās darbavietas amatpersonu deklarācijā Vanags norādījis «LR Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma pavēlniecība», «Valsts darba inspekcija», «Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigāde», «Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde», «LR Iekšlietu ministrijas valsts policijas» un citas.

Savukārt 2006. gada «Neatkarīgās» pielikumā «Māja» stāstīts par Vanaga 210 kvadrātmetru plašo privātmāju Jaunolainē, kuru «uzņēmējs savai ģimenei varējis uzbūvēt pateicoties pirms pieciem gadiem veiksmīgi sāktajam biznesam nekustamā īpašuma tirgū.»

Rīgas pilsētas Īres valde priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Rita Bednarska notikušo portālam «Apollo» komentē šādi: «Jebkurā gadījumā tiesu izpildītājam bija jāpārliecinās vai dzīvoklī neatrodas kāda persona, vai nav noslēgts īres līgums. Šī protams ir uzskatāma par patvarību, ja tiek atvērtas durvis un tiek konstatēts, ka dzīvoklī ir mantas.»

«Tiesu izpildītājs noteikti savu rīcību attaisnos, ka īpašnieks, kuram piederēja māja ir maldinājis banku un ieķīlājot šo māju bankā informējis, ka tajā nav iedzīvotāju. Tad ieķīlājot bankā neparādās apgrūtinājums ar šiem īres līgumiem. Ja šāds apgrūtinājums ir, tad tiesu izpildītājs rīkojās atbilstoši likumam un savai kompetencei,» tajā pašā laikā norāda Bednarska.

Lai no šādām situācijām izvairītos, īrniekiem esot laikus jāvēršas Īres valdē.

«Mēs sniedzam konsultācijas un pirmais, ko mēs sakām – gatavojieties, ka mājai būs jauns īpašnieks. Mēs nenoskaņojam īrniekus pret jauno īpašnieku, bet iesakām uzlikt dzīvokļos uz durvīm signalizāciju, lai to pasargātu,» principā uz vienīgo risinājumu norāda Bednarska.

«Tas īpašumā nodrošina lielāku kārtību,» viņa piebilst.

Komentējot situāciju ar divu bezpajumtnieku izmitināšanu īrnieces dzīvoklī, Bednarska norāda: «Viņai vajadzēja jebkurā gadījumā izsaukt policiju un lūgt policijas palīdzību noskaidrot, kas ir šīs personas. Meklēt iespēju.»

«Kas šai apstāklī samulsināja iedzīvotājus – tiesu izpildītājs bija pieaicinājis klāt kārtības nodrošināšanai policiju, ko praktiski vienmēr tiesu izpildītājs dara, jo bieži vien saskaras ar agresivitāti. Iedzīvotāji arī pēc tam mums skaidroja – samulsināja šī policijas darbinieka klātbūtne, kur viņiem likās, ka tas viss sākumā ir ļoti likumīgi. Ja jau kārtībsargs stāv blakus un neiebilst nevienu vārdu.»

Vai šajā gadījumā nerodas pretruna, ka policija it kā akceptē notiekošo, bet pēc tam uzsāk kriminālprocesu? Sadovskis norāda: «Kārtībnieki, kas strādā notikuma vietā, nav tiesīgi vērtēt tiesu izpildītāja rīcības likumīgumu. Jo tiesu izpildītājam ir jādarbojas saskaņā ar likumu un saskaņā ar tiesas nolēmumu.»

Bednarska īrniekus aicina būt aktīvākiem un negaidīt līdz pēdējam brīdim, bet zinot, ka māja ir pārdota, noskaidrot zemesgrāmatā, kas ir jaunais īpašnieks.

«Īrnieki taču zināja, ka māja ir bankas rīcībā. Nevar būt, ka nezināja. Kā tad viņi apmaksāja rēķinus? Tātad viņi zināja, kam maksā. Ja viņi zināja, ka māja ir pārdota, neinteresēties, kas notiks tālāk, gaidīt līdz pēdējam... Rīgā ir ļoti daudz tādu gadījumu,» saka Bednarska.

Mājas nu jau bijusī īrniece Sandra ar iesniegumu vērsusies arī Tieslietu ministrijā. Portāls «Apollo» sazinājās ar ministriju un lūdza komentāru par notikušo.

«Minētajos iesniegumos kopumā norādīts, ka zvērināts tiesu izpildītājs Sladzs, 2015. gada 3. decembrī ievedot nekustamā īpašuma Uzvaras bulvārī 3a, Rīgā, valdījumā jauno īpašnieku, policijas darbinieku un citu, iesniedzējiem nezināmu personu pavadībā, zvanīja pie daudzdzīvokļu mājas Uzvaras bulvārī 3a, Rīgā, dzīvokļu durvīm un pavēlēja dzīvokļu iemītniekiem atbrīvot dzīvojamās telpas,» informēja Tieslietu ministrijas pārstāve Rancāne.

«Zvērināts tiesu izpildītājs Sladzs personām neuzrādīja dokumentus, kas apliecina viņa veikto darbību likumību. Dzīvokļu durvis, kuras neviens neatvēra, tika uzlauztas un tajos esošā manta aprakstīta, ievietota maisos un nesta uz pie kāpņu telpas novietoto transportu. Vairākos iesniegumos norādīts, ka zvērināts tiesu izpildītājs nav ņēmis vērā, ka personām ir īres līgums, kas apliecina tiesības dzīvot konkrētajā dzīvoklī.»

Tieslietu ministrija 2015. gada 9. decembrī pieprasījusi zvērinātam tiesu izpildītājam Sladzam sniegt informāciju par personu iesniegumos norādītajiem apstākļiem saistībā ar nekustamā īpašuma Uzvaras bulvārī 3a, Rīgā, jaunā īpašnieka ievešanu valdījumā.

2015. gada 11. decembrī Tieslietu ministrijā saņemta pieprasītā informācija no zvērināta tiesu izpildītāja Sladza. Izvērtējot saņemto informāciju, tieslietu ministrs 2015. gada 15. decembrī pieprasīja no zvērināta tiesu izpildītāja Sladza paskaidrojumu.

2015. gada 28. decembrī Tieslietu ministrijā saņemts zvērināta tiesu izpildītāja Sladza paskaidrojums.

Pašlaik tiek lemts par jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret zvērinātu tiesu izpildītāju Sladzu.