Saeimas atlaišana radītu lielāku un ilgāku politisko nestabilitāti, uzskata «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa.
Āboltiņa: Saeimas atlaišana radītu lielāku un ilgāku politisko nestabilitāti (349)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķe žurnālistiem uzsvēra, ka valdības veidošanas sarunās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija ļoti noraidošs pret šādu risinājumu, uzskatot, ka politiķi var vienoties par jaunās valdības izveidi.
Āboltiņa prognozēja, ka situācija līdz Saeimas atlaišanai nenonāks. Viņa aicināja politiķus nespēlēties ar šādiem scenārijiem un to, ka nākamajā sasaukumā varētu būt vai nebūt lielāka pārstāvniecība.
«Ārkārtas vēlēšanas nez vai uzlabotu parlamenta sastāvu un spēju vienoties,» norādīja Āboltiņa, piebilstot - pastāvētu iespēja, ka parlaments būtu radikālāks un valdību būtu vēl grūtāk izveidot.
Viņa arī piebilda, ka tā dēvētais rīkojums numur divi par Saeimas atlaišanu sabiedrībai radīja lielas cerības, bet pēc tam tikpat lielu vilšanos - parlamenta sastāvs bija līdzīgs iepriekšējām, bet tā rīcībspēja bija pat zemāka.
Kā ziņots, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka valdības veidošanas sarunās būtu jāiesaista arī mazās opozīcijas frakcijas - Latvijas Reģionu apvienība un «No sirds Latvijai».
Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka mazās frakcijas būtu jāiesaista valdības veidošanā, lai «Ministru prezidenta amata kandidātam Mārim Kučinskim (ZZS) būtu lielākas manevra iespējas un nebūtu bīstamas «Vienotības» līderes Solvitas Āboltiņas «sarkanās līnijas»».
Tāpat Dzintars norādīja - ja process atkal virzīsies strupceļā, tad ir radikālāks risinājums - Saeimas atlaišana, kas šķiet nu jau nedaudz ticamāks nekā pirms kāda laika.