Lai arī Latvija savu neatkarību deklarēja 1918.gadā, starptautiskajai valsts atzīšanai bija nepieciešami gandrīz divi smaga diplomātiska darba gadi, jo tikai starptautiski atzīta valsts kļūst par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu, Latvijas vēstniecībā Itālijā atzina bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Atzīmējot Latvijas «de iure» atzīšanas 95.gadadienu, bijusī Valsts prezidente uzsvēra, ka 26.janvāris ir īpaša diena Latvijas vēsturē, piebilstot, ka īpaša loma Latvijas «de iure» atzīšanā bija Itālijai, kuras ārlietu ministrs Karlo Sforca ar savu aktīvo pozīciju būtība lielā mērā nodrošināja sabiedroto valstu pozitīvo lēmumu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Vīķe-Freiberga lekcijas laikā īpašu uzmanību pievērsa Latvijas attīstībai starpkaru periodā, PSRS okupācijai un Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990.gadā. Bijusī Valsts prezidente dalījās atmiņās par ārpolitisko darbību savas prezidentūras laikā, kad atjaunotās neatkarīgās Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai bija vitāli svarīgi iegūt uzaicinājumu Latvijas dalībai NATO un Eiropas Savienībā (ES).
Eksprezidente uzsvēra, ka Latvijas ārpolitisko mērķu īstenošana - dalība NATO un ES - bija grūta un atbildīga diplomātiskā un valsts reformu darba rezultāts. Latvijas valstij sabiedroto un draugu atbalsts bija svarīgs ceļā uz neatkarību gan 1921.gadā, gan cīņā par neatkarības saglabāšanu pēc 1990.gada.
Vīķes-Freibergas lekciju, atzīmējot Latvijas starptautiskās atzīšanas gadadienu, apmeklēja Itālijā akreditētie vēstnieki, Itālijas Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrijas un akadēmiskās vides pārstāvji, kā arī Itālijas bijušie vēstnieki Latvijā.
Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē 1921.gada 26.janvārī piedalījās Beļģijas, Francijas, Itālijas un Lielbritānijas premjerministri un ārlietu ministri, kā arī Japānas pārstāvis. Tajā pašā dienā - 1921 gada 26.janvārī - atzina arī Igauniju.
