Fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs laidis klajā savu stāstu grāmatu «Sokolovs par... Latvijas fotogrāfa stāsti», kurā apkopti apmēram 80 patiesu stāstu par viņa personīgajiem piedzīvojumiem. Lielākā daļa stāstu ir saistīti ar sievietēm un attiecībām.
Aleksandrs Sokolovs laidis klajā grāmatu par sievietēm un attiecībām (77)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Neesmu nekāds rakstnieks, bet man ir sanācis uzrakstīt grāmatu! Godīgi, es pats joprojām nevaru tam līdz galam noticēt. Savus stāstus es rakstīju 3 gadu garumā un parasti telefonā, guļot vannā. Es uzrakstīju apmēram 80 patiesu stāstu par saviem personīgajiem piedzīvojumiem. Lielākā daļa ir saistīti ar sievietēm un ar attiecībām. Grāmata liks jums gan pasmieties, gan nosarkt, gan aizdomāties,» par grāmatu stāsta Sokolovs.
«Kad gatavoju tekstus tipogrāfijai, es atsevišķā mapītē saglabāju stāstus kurus negribēju publicēt. Tie bija vai nu pārāk erotiski, vai drīzāk pat pornogrāfiski stāsti. Pāris stāsti var izraisīt agresīvu reakciju no cittautiešu puses. Ir stāsti, kur starp rindām var izlasīt par manām attiecībām ar dažām «dziedātājām» vai «slavenībām». Bet es padomāju, ka dzīvojam vienreiz un atdevu visu drukāt bez korekcijām. Nevienu stāstu neizņēmu ārā. Lai būtu, kas būs.»
Piedāvājam ekskluzīvu ieskatu Aleksandra Sokolova jaunās grāmatas «Sokolovs par... Latvijas fotogrāfa stāsti» priekšvārdā:
Precīzi trīs gadus atpakaļ man bija ļoti nelaimīga mīlestība, kura beidzās maksimāli slikti. Es vienmēr biju pārliecināts, ka ļoti labi saprotu sievietes, bet izrādījās, ka es vispār neko nesaprotu. Tā neveiksme iznīcināja manu pašapziņu un uztaisīja plaisu manā sirdī. Divas nedēļas es gulēju zem segas. Necēlu klausuli, ne arvienu nerunāju. Dzēru tikai ūdeni un ar katru dienu paliku arvien vājāks. Fiziski es biju vesels, bet garīgi – pilnīgi miris.
Vienu rītu es pamodos un ieraudzīju, ka aiz loga spīd žilbinoša saule. Debesis ir spilgti zilas. Priecīgi čivina zīlītes. Rūc mašīnas, steidzās cilvēki. Dzīve rit, bet bez manis. Es guļu savā gultā kopā ar asarām un atmiņām. Vajag kaut ko darīt. Tā nevar turpināties. Es paņēmu telefonu un ļoti detalizēti un rūpīgi, vārds aiz vārda aprakstīju savas attiecības ar sievieti, kuras dēļ tā mocījos. No iepazīšanas brīža līdz dramatiskajam finālam.
Pēc dažām dienām es pabeidzu. Ar katru nākamo uzrakstīto vārdu es jutos spēcīgāks. Nekad neaizmirsīšu tās emocijas kad viss bija uzrakstīts, es sajutu neaprakstāmu atvieglojumu. It kā es visas savas skumjas izdzēsu no atmiņas. Vairs nepardzīvoju, neraudāju un negruzījos. Iemetu gultas veļu grozā un aizbraucu uz sporta zāli. Tā sākās mana jauna dzīve, kurā es paliku atkarīgs no rakstīšanas kā narkomāns. Kad kaut kas notiek, es uzreiz ņemu telefonu rokā un mēģinu aprakstīt gan faktus, gan savas sajūtas. Tā man ir vieglāk dzīvot un bez tā es vairs nevaru.
Pa trim gadiem es uzrakstīju ap 80 stāstu. Tie visi ir autobiogrāfiski – par atgadījumiem, kuri notikuši ar mani personīgi. Grāmatas stāsti ir sadalīti piecās lielās grupās. Sakumā ir stāsti par dzīvi, lielākoties jautri un smieklīgi. Tālāk ir stāsti par attiecībām. Tur ir ne tikai mana pieredze, bet arī stāsti, kurus man ir pastāstījušas modeles. Pēc tam ir stāsti par manu darbu un par fotosesijām. Nākamajā sadaļā ir dažādi stāsti, kurus nevar viennozīmīgi apvienot vienā tēmā. Un noslēgumā ir liela daļa ar pikantiem un erotiskiem stāstiem.
Grāmata ir pieejama visos grāmatnīcas «Jānis Roze» veikalos.