Veselības ministra Belēviča iniciatīva kritiski beigusies onkoloģijas pacientiem (186)

Līdztekus Belēvičs ieviesa sabiedrībā populāru, bet veselības sistēmai kritisku iniciatīvu - samazināja pacientu līdzmaksājumus slimnīcās. No 13,5 līdz 10 eiro par gultas dienu un no 42 līdz 31 eiro par operāciju. Veselības budžetā palika vēl mazāk naudas.

Šogad Belēvičs izlēma, ka jāpiespiež slimnīcas izmeklēt vairāk pacientu esošo kvotu ietvaros. Redzot, ka pie privātajiem veselības pakalpojumu sniedzējiem nokļūst vairāk pacientu un ka vairākas publiskās veselības iestādes neizpilda valsts kvotas, ministrs secināja - notiek ļaunprātīga pacientu novirzīšana. Tādēļ apturēja līgumu slēgšanu ar slimnīcām par valsts naudas piešķiršanu.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS): «Tas bija tas iemesls, kāpēc vēl aizvien gada summa, par ko NVD sniegs pakalpojumus slimnīcām, nav zināma. Mums ir jātiek skaidrībā, kas tas ir par iemesliem, kāpēc pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, gadu no gada iznāk tā, ka valsts apmaksātais pakalpojums publiskajā sektorā, tātad pašvaldību slimnīcās un valsts slimnīcās samazinās, bet privātajiem pieaug.Un mēs vienkārši redzam, ka šāda normatīvā akta rezultātā pakalpojumi ne tikai pāriet privātajā sektorā uz privāto sektoru, bet viņi arī pāceļas no perifērijas uz Rīgu.»

Belēviča jaunradei atstāt slimnīcas neziņā, cik tām dos naudu tikpat radoši atbildēja Austrumu slimnīca, kuras paspārnē ir Latvijas Onkoloģijas centrs. Tas sadalīja iepriekšējā gada kvotu pa mēnešiem un izsludināja īso pieteikšanos. Lēmums vēža slimniekos izraisīja paniku un tie saskrēja Onkoloģijas centrā bailēs, ka netiks pie dzīvībai vajadzīgajiem izmeklējumiem.

Cilvēki tika padarīti par ķīlniekiem Belēviča un slimnīcas attiecību kārtošanā. Onkoloģijas centra vadītājs atzīst, ka tā bija kļūda. Bet nu kas izdarīts, izdarīts, tagad nākamais cilvēku pieplūdums gaidāms 21.martā.

Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centra galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš: «No kļūdām, protams, ka mācās. Tāpēc es saku, ka mēs tagad skatāmies, kā labāk veikt šo procesu, mēs atvērsim to nākošo pierakstu. Es nevaru pateikt, bet marta beigās, kad mēs atvērsim atkal pierakstu, ja, un tad es saprotu, ka tas būs pieraksts uz visu gadu.

Kvotu problēmu Onkoloģijas centrs risina radoši, un tos pacientus, kuriem izmeklējumus vajag ātrāk, vienkārši liek slimnīcā, lai gan īsti tam nepieciešamības nav. Viņus neārstē, bet tikai izmeklē.

Vēža slimnieku atbalsta organizācijā Dzīvības koks uzskata, ka pirms jaunām grandiozām reformām, būtu vēlams īstenot līdz galam vēl nepabeigtās, piemēram, ieviest e-veselību, kurai no Eiropas struktūrfondiem piešķirti 7 miljoni eiro. Ja informācijas aprite veselības jomā notiktu digitāli, tad vēža slimnieki internetā varētu pierakstīties uz izmeklējumiem tur, kur to var izdarīt visātrāk. Un pašiem nevajadzētu apskraidīt vai apzvanīt slimnīcas, lai otrā galā izdzirdētu, ka beigušās kvotas un esat laipni gaidīti pēc gada.

Par veselības apdrošināšanu ir spriests kopš 2001.gada. Bijušas vairākas koncepcijas. Ar tām nāca klajā politiķi Āris Auders un Einars Repše. Pie ieceres atgriezusies arī Māra Kučinska valdība. Tomēr nu izrādās, ka arī šajā jautājumā ministram reformatoram nav plāna. Veidošot divas darba grupas, jo nav skaidrs, vai jāievieš apdrošināšana vai vienkārši jāpārdala vairāk naudas no esošā budžeta.