Energokompānija «Latvijas Gāze» nosūtījusi vēstuli valsts uzņēmumam «Latvenergo», paziņojot par infrastruktūras tiesību lietošanas nepiešķiršanu, lai piegādātu gāzi no Lietuvas un patērētu to savām vajadzībām, aģentūrai BNS pauda «Latvijas Gāzes» pārstāvis Vinsents Makaris.
Viņš norādīja, ka «Latvijas Gāzes» ieskatā šajā jautājumā ir pretrunas starp kompānijas privatizācijas līgumu un Enerģētikas likumu, kas paredz gāzes tirgus atvēršanu Latvijā.
«Latvijas Gāze» gaidīs atbildi no «Latvenergo». Ja valsts uzņēmums joprojām paudīs vēlmi piegādāt gāzi no Lietuvas, tad «Latvijas Gāze» aicinās šo strīdu skatīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).
«Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs aģentūrai BNS trešdien pauda, ka oficiālu atbildi no «Latvijas Gāzes» šajā jautājumā valsts uzņēmums vēl nav saņēmis, taču joprojām ir ieinteresēts piegādāt gāzi no Lietuvas.
Žīgurs norādīja - ja «Latvijas Gāze» piegādi atteiks, «Latvenergo» grasās vērsties regulatorā.
Savukārt jaunais SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» iepriekš pauda, ka neredz pamatu, kāpēc «Latvenergo» nevarētu iegādāties gāzi Lietuvā.
«No publiskās retorikas var spriest, ka izskan svēta pārliecība par to, ka līdz 2017.gada aprīlim viss bija garantēts un nevienam citam nav nekādas tiesības šajā periodā. Vēsture rāda, ka tā nav. Ne par velti bija 2014.gada grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredzēja trešo pušu piekļuvi infrastruktūrai. Tajā brīdī pat tika paredzēts, ka var notikt ātrāka tirgus atvēršana, ja ir beigusies derogācija. Kā zinām, ir iestājies arī šis otrs apstāklis – Latvija vairs nav izolēts tirgus, un ir alternatīvas gāzes piegādes iespējas. Ņemot vērā, ka Latvija ir daļa no Eiropas tirgus, nav saprotams, uz kāda pamata likumdevējs, Ministru kabinets vai regulators varētu aizliegt Latvijas lietotājiem iespējas, kuras sniedz gan atvērtais dabasgāzes tirgus Eiropā, gan Eiropas prasības attiecībā uz trešo pušu piekļuvi, gan Enerģētikas likums,» klāstīja Irklis.
Pēc viņa teiktā, pēdējais arguments, pie kura turas «Latvijas Gāze», ir privatizācijas līgums, «Bet tādā veidā, kā to interpretē «Latvijas Gāze», tas nav atspoguļots Enerģētikas likumā. Mums kā regulatoram ir iespēja pieņemt tikai tādus lēmumus, kādus paredz likums, tāpat arī Ministru kabinetam. Mums kā likuma piemērotājam privatizācijas līgums nav saistošs,» atzīmēja SPRK padomes priekšsēdētājs.
Gadījumā, ja «Latvijas Gāze» atsaka piekļuvi infrastruktūrai, «Latvenergo» var vērsties regulatorā, kas savukārt vērtēs atteikuma iemeslus. «Ja mēs secināsim, ka atteikums ir sniegts nepamatoti un «Latvijas Gāze» pēc būtības nepilda regulatora izdotos noteikumus, attiecīgos Ministru kabineta noteikumus un Enerģētikas likumu, tad Regulatoram ir iespēja piemērot attiecīgas soda sankcijas. (..) Soda apmērs var būt dažāds. Pirms nedaudz vairāk kā gada tika paplašinātas regulatora tiesības piemērot soda sankcijas. Ja pārkāpumi ir būtiski un tādi, kas rada lielus zaudējumus, tad regulatoram ir iespēja, līdzīgi kā Konkurences padomei, piemērot sodu līdz pat 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma,» skaidroja SPRK padomes loceklis.
«Latvijas Gāze» jau divreiz atteikusi gāzes piegādi no Lietuvas «Latvenergo», pamatojoties uz «Latvijas Gāzes» monopoltiesībām, kas izriet no privatizācijas līguma.
