DW: ES piedzīvo krīzi, taču Dombrovskis neredz strukturālu ES reformu nepieciešamību (61)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo nepieredzētu imigrācijas krīzi, kas apdraud pat tās pastāvēšanu, taču, ja var ticēt Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Valdim Dombrovskim, strukturālas reformas blokam nav nepieciešamas, vēsta Vācijas sabiedriskā raidorganizācija «Deutsche Welle» (DW).

Sarunā ar Timu Sebastianu DW raidījumā «Conflict Zone» Dombrovskis uzsvēra nepieciešamību rast «koordinētu risinājumu un īstenot risinājumus, par kuriem panākta vienošanās», taču EK viceprezidents tā arī nesniedza konkrētas atbildes, kā to panākt, savā tīmekļa vietnē norāda DW.

Uz Sebastiana jautājumu, vai bēgļu sagaidīšana uz Eiropas robežām ar asaru gāzi liek viņam justies «personīgi apkaunotam», Dombrovskis tikai atbildēja, ka ES «šo problēmu risina».

Dombrovskis arī norādīja, ka problēmu rada atsevišķas dalībvalstis, kas neievēro iepriekš saskaņotās normas un noteikumus, tostarp tā dēvēto Dublinas regulu un Ženēvas bēgļu konvenciju.

«Tie nav Eiropas Komisijas noteikumi. Tie ir noteikumi, kurus pieņēmusi Eiropadome, galvenais ES likumdevējs,» uzsvēra EK viceprezidents.

Uz Sebastiana kritisko piezīmi, ka EK piedāvā politiskus risinājumus, kuros dalībvalstis nav ieinteresētas, un nepārtraukti atsaucas uz esošiem noteikumiem, nevis piedāvā jaunus risinājumus, Dombrovskis atbildēja, ka normas pastāv tādēļ, lai tās ievērotu.

«Ja mēs tagad sakām, ka dalībvalstis nav ieinteresētas saskaņotajos noteikumos, tad mēs atrodamies ļoti grūtā situācijā,» brīdināja EK amatpersona.

Atbildot uz Sebastiana apgalvojumiem, ka ES turpina izdarīt spiedienu uz Grieķiju, nevis sniedz Atēnām palīdzību, lai tās spētu tikt galā ar tiem 2000 patvēruma meklētāju, kas katru dienu izceļas Grieķijas krastā, Dombrovskis norādīja, ka ES jau tagad dara visu, lai Grieķijai palīdzētu, tostarp arī ar naudas līdzekļiem.

«Grieķija patiesībā ir viena no galvenajām ES līdzekļu saņēmējām bēgļu krīzes risināšanai, un Eiropas Komisija tikko pieņēma lēmumu par ārkārtas atbalstu, par ārkārtas palīdzību, lai tiktu galā ar pašreizējo situāciju Grieķijā,» uzsvēra EK viceprezidents.

Sebastians: «Ļoti maza naudas summa.»

Dombrovskis: «Nemaz ne tik maza naudas suma. Naudas summas sniedzas desmitos miljonu.»

Sebastians: «Lai tiktu galā ar bēgļiem, viņiem jāmaksā desmit miljoni mēnesī. Jūsu finansējums nesasniedz desmit miljonus mēnesī.»

Dombrovskis: «Mēs viņus finansējam atbilstoši tam, kas šiem mērķiem paredzēts ES budžetā, un tas patiesībā jau ir visai pieaudzis. Līdz šim mēs esam mobilizējuši aptuveni desmit miljardus eiro, lai tiktu galā ar bēgļu krīzi.»

Uz jautājumu, vai ES ir ārkārtas situācijas plāns gadījumam, ja briti jūnijā gaidāmajā referendumā izlemtu izstāties no bloka, EK viceprezidents uzsvēra, ka galvenās pūles šobrīd tiek pieliktas, lai panāktu, ka Lielbritānija neaiziet no ES.

«Mūsu plāns, ar kuru strādājam, ir plāns A, lai Lielbritānija paliktu ES (..). Tam ekonomiski ir daudz lielāka jēga gan Apvienotajai Karalistei, gan ES,» uzsvēra Dombrovskis.

Pilnu interviju ar Dombrovski būs iespējams vērots DW raidījumā «Conflict Zone» trešdien plkst.17.30 (15.30 pēc Latvijas laika).

Komentāri (61)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu