Laikmetā, kad to, cik ārā grādi varam noskaidrot pat nepieceļoties no gultas, neviens tā īsti pat neapzinās, cik sarežģīta un komplicēta ir laikapstākļu noteikšanas sistēma. Tas, vai uzticēties viedtālrunim, vai tomēr vadīties pēc profesionālu sinoptiķu prognozēm ir katra paša ziņā.
Kamēr dabas vērotāji, lai noteiktu kāds būs konkrētais gadalaiks, izmanto zīmes dabā, profesionāli meteorologi vadās pēc komplicētām datorsistēmām.
Kā portālam «Apollo» stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Laura Krūmiņa, laika prognožu sagatavošana sastāv no vairākām daļām, bet visa pamatā ir skaitliskie prognožu modeļi un cilvēks, proti – sinoptiķis.
«Visas zināšanas par atmosfēru tiek ietērptas fizikas un matemātikas formulās, lai varētu izskaitļot laika apstākļu prognozi,» atzīst Laura.
Ir skaidrs, ka neviens nevar sagatavot 100% prognozi mēnešiem uz priekšu. Tā, visticamāk, būs tikai aptuvena un ļoti iespējams pat nepiepildīsies. Tikmēr dabas vērotāji par gaidāmo laiku mēnešiem uz priekšu ir visai droši.
Dabas vērotājs sola nokrišņiem bagātu vasaru
Piemēram, dabas vērotājs Vilis Bukšs pēc norisēm dabā jau apzinājis gaidāmās vasaras laikapstākļus. Kā portālam «Apollo» stāsta Bukšs, 2016. gada vasara kopumā solās būt nokrišņiem bagāta un silta, bet vasaras vidū pērkoņaina.
Par spīti latviešiem tik ierastajam teicienam «Līst kā pa Jāņiem», laika vērotājs šogad sola sausus vasaras saulgriežus, turpretī jūlijs būs lietains, bet jau augusta beigās varētu parādīties pirmās rudens salnas.
«Ja seko 7. janvārim, kas ir pirmā diena pēc Zvaigznes dienas, tad vasara būs karsta un pērkoņaina,» stāsta Bukšs. Viņš gan neslēpj, ka vairākas gada dienas norādījušas uz to, ka gaidāma nokrišņiem bagāta vasara.
Tikmēr meteorologi ar precīzām prognozēm par vasaru nesteidzas. Kopumā gaidāmā vasara varētu būt siltāka par normu, bet neesot iespējams apgalvot, ka karsta būs visa vasara, stāsta meteoroloģe.
Jautājot par nokrišņiem, kādus gaidāmajai vasarai paredzējis Vilis Bukšs, meteoroloģijas centrā apgalvo, ka nokrišņi nepārsniegs ierasto normu.
Kad iestāsies stabila vasara gan nav skaidrs ne laika vērotājam, ne sinoptiķiem. Pavasaris ir sācies, tas nu ir skaidrs, un sniega segu, visticamāk, vairs neredzēsim, taču arī par salu vēl nevaram aizmirst.
Vai var ticēt meteorologu izteiktajai laika prognozei?
Ikdienā ne reizi vien saskaramies ar situācijām, kad laikapstākļi, kādus paredzējuši sinoptiķi, nebūt nav tādi, kādus novērojam dabā. Arī Laura Krūmiņa atzīst, ka laika prognoze, kas noteikta tālākam laika periodam, nebūs tik precīza, taču laika vēstīm par esošo un nākamo dienu varot ticēt.
«Mūsdienās laika prognoze nākamajai dienai ir ar augstu precizitāti. Informācija tiek precizēta vairākas reizes diennaktī. Ja runājam par laika prognozi trešajai, ceturtajai diennaktij, tās informācijas kvalitāte vairs nebūs tik augsta. Tomēr, salīdzinot prognožu kvalitāti šodien un pirms 15 gadiem, jāsecina, ka tā ir ievērojami uzlabojusies. Tiek rēķinātas arī ilgtermiņa laika prognozes, piemēram, mēnesim. Tad šādas prognozes tiek skatītas nedēļas griezumā kopumā, nevis pa konkrētām dienām, bet vienā konkrētā ciparā laika prognozes precizitāti «ietērpt» nav iespējams,» stāsta Krūmiņa.
Zemestrīces, tornado un globālā sasilšana – cik iespējami Latvijā?
«Lai gan dzīvojam reģionā, kura krastus neapskalo okeāna ūdeņi un postošas laika parādības netiek novērotas bieži un plašās teritorijās, klimata pārmaiņas pie mums arī ir jūtamas».
Meteoroloģijas centrā stāsta, ka jau tagad vidējās gaisa temperatūras Latvijā ir paaugstinājušās un, visticamāk, tās turpinās augt.
«Analizējot pagātnes klimatiskos apstākļus un veicot klimata prognozi tuvākajiem 100 gadiem, viennozīmīgi ir skaidrs, ka paliek arvien siltāks,» stāsta Krūmiņa.
Viņa atklāj, ka klimatiskās prognozes rāda, ka Latvija piedzīvos vēl siltākus gadus, taču nevis uz vasaras, bet uz ziemas rēķina.
«Vidējā temperatūra ziemas sezonā būs krietni vien augstāka arī turpmākos gadus. Stabilās ar sniegu bagātās ziemas Latvijā būs retāk. Ziemas sezonā būs vairāk nokrišņu, kas izpaudīsies lietus veidā,» atzīst Krūmiņa.
Savukārt stipras zemestrīces mūsu reģionam nedraud, taču nelielas zemes svārstības ir iespējamas un jau piedzīvotas.
Tāpat varbūtība, ka Latvijā plosīsies tornado, nav neiespējama, īpaši paaugstinoties gaisa temperatūrām, taču viesuļvētras, kas spētu nopostīt milzīgas teritorijas, Latvijā neesot iespējamas.