Koncentrēšanās uz labajām lietām ikdienā
Diemžēl zināms, ka cilvēka smadzenēm ir iedzimta tendence fokusēties uz negatīvām lietām un nepamanīt labās lietas. Tāpēc, lai veicinātu bērnu stresa noturību, mums būtu būtiski aicināt viņus apzināti koncentrēties uz labajām lietām un notikumiem, kuri ik dienu notiek visapkārt. Lai to īstenotu, speciāliste iesaka kopā ar bērniem izrunāt un atcerēties vismaz trīs labas lietas, kas notikušas dienas laikā, un pārrunāt, kāpēc šīs lietas viņu acīs bijušas labas, tādējādi palīdzot bērniem aizvien vairāk pamanīt labo viņu dzīvē. Katru reizi, kad mēs uzņemam sevī labo, mēs uzbūvējam nelielu neironu struktūru. Darot to regulāri, pakāpeniski izmainīsies smadzenes un tas, kā tālejošas sekas stiprinās mūsu noturību pret stresu.
Pilnvērtīgs uzturs un ūdens uzņemšana
Līdzsvarots, sabalansēts, krāsains uzturs ir būtisks ierocis sliktā stresa mazināšanai, jo nav noslēpums, ka sliktais stress var izraisīt gan aizcietējumus, gan spazmas. Atvēlot laiku pilnvērtīga uztura uzņemšanai, tostarp kopīgai ēdiena gatavošanai un maltīšu ieturēšanai ar bērniem pie vakariņu vai pusdienu galda, veicināsim ne vien kopības sajūtu, bet arī fiziskās veselības nostiprināšanu, uzskata I.Millere. Turklāt speciāliste atgādina, ka nedrīkstam piemirst regulāri uzņemt nepieciešamo daudzumu ūdens, jo organisms jau fizioloģiski tā trūkumu uztver kā stresoru.
Mikroelementu un vitamīnu uzņemšana
Tā kā mūsu bērni un mēs visu laiku esam vieglā hroniskā stresā, ikvienam no mums, bet jo īpaši bērniem pastiprināti jāuzņem vitamīni un mikroelementi, tostarp magnijs: tas var būtiski samazināt magnija deficīta draudus, kas organismā var pastiprināt slikto stresu pat tad, ja nav citu kairinātāju, kas to varētu izraisīt. Magnijs ir neaizstājams mikroelements, kas palielina noturību pret stresu. Tā kā magnija deficīts uzturā izraisa magnija deficītu organismā, tā uzņemšana bērniem jānodrošina stresa faktoru iedarbības laikā, kā arī laikā no rudenim līdz vasarai. Bērniem, kam organismā samazinās magnija saturs, ievērojami palielinās ne tikai sliktais stress, bet arī ķermeņa masa, taukaudu daudzuma indekss, rodas nosliece uz arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos, kā arī palielinās slikto tauku līmenis, veidojot rezistenci pret insulīnu, kas var radīt aptaukošanos, cukura diabētu, hipertoniju un metabolisko sindromu.
Zināms, ka mazkustīgs dzīvesveids ir daudzu slimību pamatā. Fiziskās aktivitātes ne vien uzlabo pašsajūtu un fizisko sagatavotību, bet arī neitralizē stresa hormonu – kortizolu, tādējādi organismam liekot domāt, ka cīnāmies ar slikto stresu. Tamdēļ speciāliste iesaka nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vai doties garās pastaigās kopā ar bērniem, lai atbrīvotos no dienas laikā uzņemtās spriedzes un vairotu noturību pret stresa ietekmi.
Nekvalitatīvs miegs ir pirmais stresa rādītājs. Lai mazinātu stresu un atpūtinātu savas smadzenes, ikvienam ir būtisks miegs, kura laikā atjaunojas viss organisms, kā arī atpūšas neironi. Ja mūsu bērni neguļ pietiekami un kvalitatīvi, tad smadzenes netiek attīrītas no toksīniem – nākamajā dienā viņi nespēj koncentrēties un risināt problēmas, kas saistītas ar jaunām stresa situācijām. Tamdēļ katram būtu nepieciešams gulēt tik ilgi, cik organismam nepieciešams, lai mazinātu stresu.