Eiroparlamenta deputātes, prokremliski noskaņotās Tatjanas Ždanokas partijas biedrs Jurijs Zaicevs (Latvijas krievu savienība), kurš iepriekš apsūdzēts dokumentu viltošanā, ticis pie amata Daugavpils pašvaldības uzņēmumā - viņš būšot «Daugavpils siltumtīklu» attīstītājs, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta ar gandrīz 100 000 iedzīvotāju. Pilsētā dominē krievvalodīgie, taču domi vada Jānis Lāčplēsis no Latgales partijas. Pie varas viņš var noturēties tikai ar krievvalodīgajiem tīkamu partiju atbalstu. «Saskaņa» no koalīcijas Daugavpilī ir aizgājusi, tāpēc Latgales partijai atbalsts domē jāmeklē pie mazajiem politiskajiem spēkiem, starp kuriem ir arī radikāļi ar neslēpti prokremliskiem uzskatiem. Vienu no tādiem pārstāv deputāts Jurijs Zaicevs. Šis Tatjanas Ždanokas partijas biedrs tagad ticis pie amata pašvaldības uzņēmumā «Daugavpils siltumtīkli».
«Daugavpils siltumtīkli» ir lielākais pašvaldības uzņēmums - tam ir tūkstošiem klientu un 25 miljonu eiro apgrozījums. «Daugavpils siltumtīklu» nosaukums līdz šim visplašāk zināms saistībā ar 850 000 eiro izkrāpšanas un kukuļošanas lietu, kurā apsūdzētas sešas personas. Apsūdzība celta arī bijušajam Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniekam Vjačeslavam Širjakovam no «Saskaņas».
Tagad par siltumtīklu stratēģiju un attīstību tagad atbild dokumentu viltošanā apsūdzētas Daugavpils deputāts Jurijs Zaicevs.
Par saviem pienākumiem un atbilstību tiem Zaicevs ar žurnālistiem atsakās runāt, aizbildinoties, ka viņam neesot laika, intervijai vajagot iepriekš pieteikties, un bez priekšniecības klātbūtnes tuatas kalps ar medijiem nevarot runāt.
«Daugavpils siltumtīklos» Zaicevs sācis strādāt 4.janvārī. Šajā dienā izveidots arī jaunais amats - Stratēģiskās plānošanas un attīstības struktūrvienības vadītājs.
Šim krēslam nav prasīta ne augstākā, ne kāda speciālā izglītība, tāpēc tai kvalificējas deputāts ar vidusskolas diplomu.
Amata aprakstā teikts, ka Zaiceva pienākums ir plānot un vadīt darbības stratēģiju, kontrolēt resursu izlietošanu, veidot un saglabāt uzticēšanos uzņēmuma vadībai, prognozēt un novērst konfliktus, plānot un vadīt uzņēmuma korporatīvā publiskā tēla veidošanu.
Kad žurnālisti neliekas mierā ar jautājumiem par viņa izglītību, Zaicevs izsauc apsardzi un sūdzas, ka netiek ārā no sava kabineta. Apsardze žurnālistus izraida no uzņēmuma ēkas.
Zaicevs ir plaša profila politiskais darbonis - pēdējo piecu gadu laikā viņš rosījies daudzos projektosL 2013.gadā Daugavpils domē ievēlēts no partijas «Daugavpils atdzimšana», 2012.gada decembrī viņš mēģināja nodibināt partiju «Gods un kārtība», taču partijai sapulcē pietrūka dibinātāju, bet protokolā partijas aktīvisti bija sarakstījuši nepieciešamo personu skaitu.
Drošības policija to piefiksēja un Zaicevs ar vēl trim biedriem tika pie apsūdzībām dokumentu viltošanā.
Nenodibinātās partijas mērķis bija Latgales autonomija un oficiāls statuss krievu valodai.
Pirms šiem projektiem Zaicevs piedalījās arī Vladimira Lindermana organizācijā «Par dzimto valodu», bija tās Daugavpils nodaļas vadītājs. Savukārt 2014.gadā Saeimas velēšanās viņš kandidēja no Latvijas krievu savienības. Tajā viņš ir valdes loceklis kopā ar Jakovu Plineru, Vladimiru Buzajevu un Tatjanu Ždanoku. Vēlēšanas piedalījās arī viņa sieva Irina Boļšakova.
Saraksts nepārvarēja 5% barjeru, bet arī Boļšakova tikusi pie darba vietas pašvaldības iestādē – viņa strādā Krievu kultūras centrā kā metodiķe.
Arī Boļšakova atsakās žurnālistiem atklāt, kā dabūjusi darbu pašvaldības iestādē, aizbildinoties, ka darba laikā nevarot ar medijiem runāt. Viņa šeit strādā aptuveni gadu.
Daugavpils domē ievēlēti septiņi politiskie spēki. Pa četriem deputātiem ir «Saskaņai» un mēra «Latgales partijai», kas ir sadarbības partneris «Vienotībai». Sākotnēji domē nebija opozīcijas, taču septembrī no koalīcijas aizgāja «Saskaņas» deputāti, oktobrī koalīcija zaudēja vēl vienu balsi. Lai saglabātu mēra krēslu un noturētos pie varas, «Latgales partijai» un priekšsēdētājam Jānim Lāčplēsim domē arvien vairāk ir nepieciešams mazo partiju atbalsts.
Pilsētas mērs nesaskata neko nosodāmu, ka koalīcijā ietilpstošā Zaiceva ģimenei pēdējā laikā ir veicies ar amatiem pašvaldības struktūrās.
«Nu, nav specāli veidota nodaļa. Notikusi pārstrukturēšana, nekādas jaunas štata vietas nav radītas,» apgalvo Lāčplēsis. Zaiceva kvalifikācija atbilstot ieņemamajam amatam, bet par to, kādu algu viņš šajā amatā saņems, Lāčplēsis neatbild, sakot, ka tas jāskatās uzņēmumu štatu sarakstā.
Līdzīgi viņš izsakās arī par Zaiceva sievas Boļšakovas karjeru - tā neesot saistīta ar to, ka Zaicevs ir politiķis; viņa pirms tam ir strādājusi arī informācijas līdzekļos un privātās kompānijās.
Koalīcijas pamešana iezīmēja «Saskaņas» vēlēšanu kampaņas sākumu Daugavpilī nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.
Jau iepriekš par «Saskaņas» Daugavpils nodaļas vadītāju iecelts viens no partijas līderiem Andrejs Elksniņš.
Elksniņš atzīst, ka Daugavpils ir viens no nozīmīgiem un stratēģiskiem politiskiem punktiem, kur «Saskaņa» ļoti daudz laika un resursu tērēs tam, lai šajā pilsētā pēc vēlēšanām tiktu pie varas. Uz jautājumu, vai Elksniņš būs Daugavpils mēra amata kandidāts, viņš atbild: «Domāju, ka šobrīd nav tas īstais brīdis, lai definētu, kas būs, kas nebūs.»
Ar Elksniņu saistītas personas iegādājušās divus ietekmīgus medijus Daugavpilī. Avīzi «Naš gorod» un ziņu portālu «gorod.lv.» Tagad tur bieži parādās Elksniņa viedokļi un publikācijas.
Daugavpilī ir 95 000 iedzīvotāju, no tiem puse ir krievi, bet latvieši ir 17 000. Tomēr līdz šim nevienās vēlēšanās ne «Saskaņa», ne kāda cita krievvalodīgajiem tuva partija nav pašvaldībā ieguvusi dominējošo stāvokli.