«Vienotības» deputāts Judins kopā ar opozīciju torpedē «pretspiegu» grozījumus Krimināllikumā (78)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ayertosco, CC BY-NC-ND 2.0

Stingrāks likums mūsu kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas drošības dienestiem līdz šim ļāvis biežāk noķert un sodīt spiegus. Latvija nevar lepoties ar citu specdienestu savervētu personu notveršanu. Mūsu iestādes atzīst, ka esam vājākais posms Baltijā un pamatā tajā vainojams novecojušais regulējums. Gadu izstrādātie Krimināllikuma labojumi nonāca Saeimā un saskārās ar kritiku. Izskanēja, ka tie ir interpretējami un var tikt pavērsti pret žurnālistiem. Arī Valsts prezidents tos kritizēja, un sacīja, ka var tikt pārkāptas tiesības uz vārda brīvību.

Tomēr pretspiegu pantu, kas bija galvenais Krimināllikuma grozījumu iemesls, nevienam iepriekš iebildumu nebija. Tagad pret to ir opozīcijas deputāti un pārsteidzošā kārtā arī «Vienotības» deputāts Andrejs Judins. Atbildīgo komisiju vadītāji domā, ka notiek mēģinājums novilcināt vai pat nepieļaut grozījumu pieņemšanu.

Lietuvas armijas mediķi Andreju Ošurkovu nesen notiesāja uz trim gadiem cietumā par spiegošanu Baltkrievijas specdienesta labā. Lietuvas pilsonim nebija piekļuves slepenai informācijai. Bet viņa vērojumi bija noderīgi izlūkošanai. Viņš piegādāja ziņas par Lietuvas armijas rīcībā esošo tehniku, karavīru skaitu un viņu personīgajām īpašībām.

Kaimiņvalstī īsā laikā aizturēta jau ceturtā persona, kura spiego citas valsts labā. Mūsu Krimināllikumā teikts, ka notiesāt var tikai tos, kuri ārvalstu dienestiem piegādā valsts noslēpumu saturošas vai neizpaužamas ziņas. Dati par karavīru privāto dzīvi, kas būtu svarīga vervēšanai, nav ne valsts noslēpums, ne neizpaužamas ziņas. Mūsu drošības dienesti izlēma rosināt mainīt Krimināllikumu, lai to paplašinātu un pielīdzinātu Lietuvā un Igaunijā esošajam regulējumam.

Spiegu pants Krimināllikumā nebija mainīts jau 17 gadus. Pie jaunās redakcijas strādāja gan LU profesors Uldis Krastiņš, gan Latvijas pārstāve Eiropas cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce, gan Augstākās tiesas tiesnesis Pēteris Dzalbe, gan Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps, gan citi atzīti eksperti un praktiķi.

EVIKA SILIŅA

Iem parlamentārā sekretāre, Krimināllikuma grozījumu darba grupas pārstāve

Šie grozījumi ir svarīgi, jo sevišķi spiegošanas pants. Tāpēc, ka tie satur jaunus elementus, pēc kuriem mēs varam sodīt tos pārkāpumus, kuri faktiski šobrīd notiek. Vecie panti bija novecojuši, tie nāk līdzi no padomju sistēmas. Pārstāv vēl to procesu, to valsts varas pārņemšanas procesu, kas notika, piemēram, OMON laikā - ar spēku atnāca, paņēma, uzvarēja, aizgāja. Šodien viss notiek pilnīgi savādāk - notiek cīņa par cilvēku prātiem, par ietekmi uz viņiem.

Likumprojekts Saeimā nonāca steidzamības kārtībā un pirmajā lasījumā par to nobalsoja vairākums deputātu. Saskaņas frakcija atturējās. Izņemot deputātu Valēriju Agešinu, kurš no tribīnes paskaidroja, ka dažas normas var nonākt pretrunā ar vārda brīvību un cilvēktiesībām, pārējie teica, ka balsoja tā, kā iepriekš nolēma frakcijā.

Balsojums par šiem grozījumiem otrajā, galīgajā lasījumā bija ieplānots uzreiz pēc Lieldienām. Tomēr tā nenotika. Iebilda vārda brīvības aizstāvji, strīdīgos pantus uzlaboja. Pret spiegu pantu, kas ir galvenais grozījumu cēlonis, iepriekš neiebilda ne žurnālisti, ne deputāti. Taču nu opozīcijas deputāti tos metušies kritizēt. Juridiskās komisijas vadītājs uzskata, ka notiek mēģinājumi grozījumus Krimināllikumā apzināti novilcināt.

GAIDIS BĒRZIŅŠ

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība)

Jāsaka, ka tie mēģinājumi ir. Tas ir mans subjektīvais vērtējums, protams.

No kuras puses šie mēģinājumi notiek?

Ja mēs paskatāmies no šiem iesniegtajiem priekšlikumiem, tad mēs redzam, ka Saskaņa piedāvājusi izslēgt virkni normu.

Saskaņas iebildumi nav pārsteigums. Partijai nereti bijusi atšķirīga attieksme Latvijas drošības jautājumos. Tomēr Saskaņai identiskus priekšlikumus iesniedzis arī Vienotības deputāts Andrejs Judins. Tiesību zinātņu doktors pēdējā Juridiskās komisijas sēdē faktiski paralizēja tās darbu, piesaucot dažādus nesakarīgus piemērus, novedot grozījumus spiegu pantā līdz absurdam.

SAEIMAS JURIDISKĀS SĒDES 12.APRĪĻA IERAKSTS

RUNĀ SAEIMAS DEPUTĀTS ANDREJS JUDINS (VIENOTĪBA)

«Lido», piemēram, cep kartupeļus, un tas varbūt arī ir komercnoslēpums, kā viņi cep tos kartupeļus. Jūs runājat par kaitīgām darbībām! Es gribu pasargāt normālus cilvēkus no kriminālatbildības! Tātad ir komercnoslēpums un cilvēks šo neizpaužamo ziņu nodot Lietuvas uzņēmumam, tad viņš ir spiegs? Kur es pieļāvu kļūdu, pasakiet man, kur ir loģiskā kļūda - jūs tā nedomājat un tas nenotiks?

ANDREJS JUDINS

Saeimas deputāts (Vienotība)

Šoreiz jūsu domas sakritušas ar frakciju Saskaņa, jo jūs esat iesniedzis dažus identiskus priekšlikumus.

Es patstāvīgi iesniedzu priekšlikumus! Es nezinu, kādi apsvērumi bija Saskaņai. Es pieļauju, ka citi.

Rūpes ir likuma kvalitāte.

Jūs nedomājat, ka novedot šos grozījumus līdz absurdam, var tikt apdraudēta to pieņemšana?

Es domāju, ka grozījumi tiks pieņemti. Bet, manuprāt, jebkuri grozījumi jāizstrādā kvalitatīvi.

Pret «spiegu panta» grozījumiem pie Saeimas nesen piketēja par valsts varas gāšanu savulaik notiesātais Alfrēds Rubiks. Tos kritizē arī Vladimirs Lindermans, kurš savulaik mēģināja panākt krievu valodai Latvijā valsts statusu un eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka. Nacionālas drošības komisijas priekšsēdētāju nepārliecina viņas frakcijas biedra Judina argumenti, ka viņam rūp tikai likuma kvalitāte.

SOLVITA ĀBOLTIŅA

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja

Es piekrītu tiem cilvēkiem, kuri izteikušies, ka tā ir apzināti organizēta kampaņa acīmredzot no atsevišķu dienestu puses. Galvenie oponenti - ir Gapoņenko, Lindermans, Ždanoka, Mitrofanovs, un diemžēl pievienojies arī jūsu (žurnālistu) kolēģis Eiroparlamentā Mamikins, jo no viņa puses izskanējis, ka viņš apšauba tās vērtības , kuras ierakstītas Satversmes kodolā. Nu, un diemžēl arī Judins ir šajā kompānijā un man īsti nav izskaidrojamas atbildes kāpēc.

Jaunnedēļ Juridiskajai komisijai jāsanāk kopā atkārtoti, lai vienotos par galējo redakciju «spiegu pantā». Krimināllikuma grozījumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt ceturtdien.

IVETA MAURA

Satversmes aizsardzības biroja pārstāve

Drošības iestādes ir par to, lai šie likuma grozījumi tiktu pieņemti pēc iespējas ātrāk, lai neatstātu šajos apstākļos iespēju personām, kuras vēlas darboties pret Latvijas interesēm, iespēju to darīt.

INTS ULMANIS

Drošības policijas priekšnieka vietnieks

Kas notiktu, ja šos grozījumus nepieņemtu?

Tas būtu slikts signāls tieši mūsu partneriem NATO, ES. Jo nepieņemot šāda veida grozījumus, mēs parādām, kas mēs pieļaujam atsevišķa veida aktivitātes vai pat tās akceptējam mūsu valsts teritorijā. Ka ārvalstu specdienesti te var diezgan brīvi dot uzdevumus, iegūt jebkāda veida informāciju vai par militāra kravu kustību vai par militāru objektu personālu. Manuprāt tas būtu slikts signāls partneriem.

Komentāri (78)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu