Medijos ik pa laikam var lasīt par skābju un sārmu līdzsvaru, kas it kā ir mūsu organisma veselības pamatakmens, un kuru var regulēt ar uzturu un glāzi silta citronūdens no rītiem. Kas ir šis mītiskais skābju un sārmu līdzsvars un vai tā disbalanss tik tiešām var izraisīt visas tās saslimšanas, ko tam mēdz piedēvēt – sākot ar vēzi, beidzot ar depresiju un dažādām neirozēm. To portālam «Apollo» skaidroja uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.
«Skābju un sārmu līdzsvara idejas autors ir Roberts Jangs – cilvēks, kurš pasludināja sevi par ārstu un pētnieku, bet patiesībā ir šarlatāns un šobrīd beidzot ir cietumā par krāpniecību un medicīnas praksi bez licences. Par bāzi savai idejai viņš paņēma visiem ķīmiķiem zināmu norisi, proti, ka produkti var radīt vai nu sārmainu, vai nu skābu reakciju. Asinīs šis līdzsvars ir konstants, un par tā uzturēšanu rūpējas mūsu ķermenis,» stāsta Ksenija. To dēvē par homeostāzi jeb līdzsvaru, kas ir nepieciešams, lai mēs nenomirtu.
Organismā katram segmentam ir savs pH. Asins pH ir vispastāvīgākais – no 7,35 līdz 7,45. Ja kāds patoloģisks process, kas nebūt nav uzturs, izmaina asins pH, tas var beigties letāli, jo notiek neatgriezenisks šūnu bojājums.
Lai tā nenotiktu, mūsu organisms cīnīsies līdz pēdējam, lai šo līdzsvaru noturētu. «Ja ir slimas nieres vai aknas, kas gādā par organisma detoksifikāciju, plaušu mazspēja, nieru mazspēja, dekompensēts cukura diabēts, liels asins zudums vai arī cilvēks ir pamatīgi saindējies, tad pastāv risks, ka asins pH var mainīties. Organisms «palaiž» aizsargmehānismus, kas ar ķīmisko reakciju palīdzību izlīdzina pH. Ja patoloģiskais process nav atgriezenisks, tad pastāv draudi, ka attiecīgie mehānismi var nenostrādāt un cilvēks var nomirt,» atklāj K.Andrijanova.
Kas ir jāņem vērā? Asins pH svārstības notiek tiešām tikai nopietnu veselības apdraudējumu gadījumā un ēdiens to neietekmē. Vēl jo vairāk – apēstais «iziet» cauri kuņģim, kurā ir sālsskābe, tā kā kuņģis jau pats par sevi ir skābs. Tāpēc runas par to, ka ķermenim ir vajadzīga sārmaina vide, ir aplamas, jo sārmains kuņģis ir nestrādājošs kuņģis.
Ja kuņģī nav sālsskābes, tad ēdienu nav iespējams sagremot un tas tur vienkārši paliek uz vietas. Cilvēka eksistence un uzturvielu uzņemšana nemaz nebūtu iespējama! Zarnās gan ir krietni vien sārmaināka vide, un tā ir nepieciešama, lai aktivizētos konkrēti gremošanas fermenti, kas katrā gremošanas ciklā ir atšķirīgi.
Uz jautājumu, vai tādā gadījumā, dzerot citrona sulu, kas kuņģī, sastopoties ar sālsskābi it kā rada sārmainu vidi, mēs patiesībā gremošanas procesus neapslāpējam, Ksenija atbild noraidoši: «Ir jāizdzer litriem tīra citronu sula, lai ietekmētu kuņģa saturu. Savukārt asins pH mēs varētu ietekmēt vien tādā gadījumā, ja, piemēram, injicētu tīru citronu sulu. Ar uzturu tas nas nav iespējams.» Tā, lūk!
