Premjeres amats man noteikti nepietrūkst, un dzīve kopš amata atstāšanas ir kļuvusi daudz vienkāršāka, mierīgāka, aģentūrai BNS intervijā pauda bijusī premjere, šobrīd Saeimas deputāte Laimdota Straujuma («Vienotība»).
Straujuma stāsta par dzīvi pēc premjeres amata atstāšanas (188)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā pastāstīja Straujuma, viņa nedomā, ka jebkuram no bijušajiem premjerministriem jebkurā valstī, šis amats pietrūktu. «Ministru kabinetā, gan ministra, gan premjera amatā ir nepārtraukti jāseko notikumiem, un tie notikumi arī notiek nepārtraukti – gan Latvijā, gan Eiropā. Telefons tad ir nepārtrauktā dzīvīgumā,» sacīja politiķe.
Viņai nebija grūti pierast pie pēkšņās apsardzes un mediju uzmanības pazušanas, drīzāk esot bijis grūti pierast, kad tāda parādījās, stājoties Ministru prezidentes amatā. «Apsardze uzreiz pēc ievēlēšanas jau bija klāt, un nav jau vienkārši dzīvot apsardzes pavadībā. Arī režīms Ministru prezidentam ir grūts - diena sākas ļoti agri. Šobrīd darba kārtību varu organizēt pati, premjera amatā esot man nemaz neatļāva to darīt – nevarēju ieiet savā kalendārā un tikai apskatīties kas paredzēts, kur jābūt cikos,» viņa stāstīja.
«Šeit, Saeimā, ir vienkāršāk, ejam dziļāk iekšā kādā konkrētā jautājumā. Mēs būtībā ar [jaunās valdības vadītāju] Māri Kučinski apmainījāmies darbiem, jo es turpināju darboties Kučinska vietā [ilgtespējas] komisijā. Komisijā strādājam ar efektivitātes celšanu publisko dabas resursu izmantošanā. Ejam katrā dabas resursu blokā un skatāmies ko varam darīt. Pozitīvi ir tas, ka Kučinska kungs bija sācis ar dabas resursiem, kas man ļoti labi zināma tēma. Gatavojam ziņojumus, priekšlikumus, strādājam. Darbs nav man svešs, bet tā atbildība vairs nav tāda, ka katru dienu jāpieņem lēmumi. Tas ir ilgtermiņa darbs,» norādīja Straujuma.
Straujuma valdības vadītājas amatā bija no 2014.gada janvāra līdz 2016.gada februārim.