Neeju pie ārsta, jo bail… Kā pārvarēt sevi un pārbaudīties, lai dzīvotu (36)

Nepielūdzamā statistika

Visdrīzāk neviens no veselības aspektiem nav saistīts ar tik lielu trauksmi kā risks diagnosticēt vēzi. Saslimšana ar ļaundabīgu audzēju pati par sevi ir komplicēta, jo tai ir vairāki ieteikmējoši faktori un pakāpes. Lielā mērā tā saistīta arī ar dažādiem mītiem – gandrīz katrs cilvēks pazīst kādu, kuram bijis vēzis vai kādu, kurš nomiris ar šādu diagnozi. Biedējošie stāsti var veidot pārliecību, kas mudina maldīgi noticēt, ka vēža diagnoze obligāti nozīmē nāvi vai nekontrolējamas sāpes. Tāda pārliecība cilvēkam liek justies bezspēcīgam. Parādās arī trauksme, kas saistīta ar neuzticēšanos medicīnas procedūru efektivitātei. Savukārt bezspēcības sajūta nestimulē meklēt vairāk informācijas, jo cilvēks domā, ka nav vērts interesēties par to, ko viņš pats tāpat nevar kontrolēt. Tā veidojas apburtais loks – izvairīšanās no informācijas it kā pasargā no trauksmes, bet tajā pat laikā rada vēl lielāku risku veselībai, jo nepalīdz aktīvāk uzņemties atbildību par savu dzīvību.

Fatālisms, paļaušanās uz likteni, dzīvošana ar domu «kam lemts, tam jānotiek» vai «viss ir Dieva ziņā» – tā ir izvēle dzīvot pasīvitātē un neziņā. Pārmēru lielas rūpes par to, lai sevi lieki neuztrauktu, var novest pie katastrofāliem rezultātiem, tai skaitā pie priekšlaicīgas nāves. Ja cilvēkam atklāta saslimšana, tad tieši vairāk informācijas var palīdzēt viņam sadarboties ar savu ārstējošo ārstu un veiksmīgāk, ātrāk uzveikt slimību. Savukārt profilaktiskas apskates var palīdzēt kontrolēt veselību. Piemēram, mūsdienu pētījumi norāda uz to, ka profilaktiskā pārbaude ir efektīvs veids, kā samazināt risku nomirt no krūts vēža. Statistika rāda, ka daudz sieviešu neapmeklē ikgadēju profilaktisku ārsta apskati tik bieži, cik tas tiek rekomendēts. Kāpēc Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Pētījumos atklāts, ka iziet profilaktisko apskati reizēm kavē bailes, bet citos gadījumos gluži otrādi – stimulē to izdarīt ātrāk. Daudzas sievietes tik ļoti baidās no slimnīcas vides, no visa, kas saistās ar ārstiem, ka tas liek viņām izvairīties no ārstu apmeklējumiem. Vēl viens nozīmīgs faktors, kas veicina izvairīšanos, ir trauksme par to, ka «viņi atradīs kaut ko sliktu». Lai sevi nesatrauktu, sieviete izvēlas «labāk nezināt».

Attiecībā uz trauksmainību kā rakstura iezīmi pētījumi arī norāda uz neviennozīmīgiem rezultātiem – no vienas puses šāda iezīme tiešām attur sievietes no vizītes pie ārsta, tomēr citos pētījumos nav konstatētas šādas saistības.

Kopumā zinātnieki atzīmē, ka sievietēm traucē savlaicīgi vērsties pie ārsta:

• bailes, ka viņai tiks diagnosticēts vēzis,
• bailes no sāpēm, diskomforta,
• bailes no kāda nepatīkama pārsteiguma.

Pētījumos teikts, ka tām sievietēm, kas izvairās no ārsta pārbaudes, raksturīgs aizsardzības mehānisms noliegšana. To var saukt arī par pašapmānu un tas nav viennozīmīgi kaut kas slikts. Šādas tendences piemīt cilvēka dabai. Katram gadījies izvairīties pieņemt nepatīkamo realitātes daļu. Reizēm pašapmānu salīdzina ar zālēm pret smagām, cietsirdīgām dzīves pusēm, jo tas palīdz saglabāt līdzsvaru sarežģītās dzīves situācijās. Tomēr, ja pašapmanā iestrēgst uz ilgāku laiku, atklājas, ka šādi iegūtais līdzsvars ir iluzors un, kaut arī sniedz sākotnējo mierinājumu, tomēr turpmāko dzīvi sarežģī vēl vairāk.

«Īstā drosme ir mīlēt dzīvi, zinot par to visu patiesību,» teicis kāds rakstnieks. Tām sievietēm, kuras regulāri seko līdzi savai veselībai, ir raksturīgs reālisms un vēlme atklāti sastapties ar problēmu, ja tāda rodas, lai to atrisinātu. Tomēr tādu drosmīgo reālismu var iemācīties ikviena no mums.

Ko tu vari darīt savā labā?

· Ja baidies iet pie ārsta, pajautā sev: «Vai manām bailēm ir objektīvs pamatojums? Kas ir vissliktākais, kas var notikt? Kādi fakti liecina par to, ka ar mani tas var gadīties? Vai es pārspīlēju? Kas man var palīdzēt tagad sajusties kaut nedaudz labāk?» Šāda sastapšanās ar savām bailēm, iekšējā saruna ar sevi var palīdzēt mazināt emociju neapzināto ietekmi, pamanīt pārspīlējumus un veidus, kā tu sevi iebiedē.

· Meklē sev atbalsta cilvēku, kas tevi var nomierināt un uzmundrināt, palīdzot tev aiziet pie ārsta. Varbūt tā ir tava draudzene, partneris, kāds no taviem radiniekiem vai psihoterapeits.

· Ja jūties satraukta, necenties ar to cīnīties, bet drīzāk mēģini to pieņemt un ļaut uztraukumam būt līdzās. Uztraukties ir dabiski, centies atbalstīt sevi, saprast, ka tu vari uztraukties, bet turpini darboties aktīvi (piemēram, pierakstīties pie ārsta).

· Atceries, ka ārsta profilaktiskās pārbaudes, kā arī citas medicīniskas procedūras ir rūpes par sevi, mīlestības pret sevi apliecinājums un ieguldījums savā nākotnē.

· Ja sarunā ar ārstu tev rodas kāda neskaidrība, uzstājīgi jautā vēl un vēl, lai viņš tev izskaidro un palīdz visu saprast. Ja baidies aizmirst, tad pieraksti jautājumus iepriekš uz papīra. Ārsti reizēm runā ātri un daudz un viņu teikto var būt grūti atcerēties. Īpaši, ja esi stresā, tāpēc ārstam vari atkārtot, ko tu esi sapratusi no viņa teiktā, lai pārliecinātos, ka visu izproti pareizi.

· Ja ārsts vairākkārt tev nav atbildējis, izturējies rupji, vienaldzīgi vai tava uzticēšanās viņam mazinājusies citu objektīvu iemeslu dēļ, meklē citu ārstu, ar kuru tu jutīsies labāk.

· Pēc ārsta apmeklējuma atceries sev pateikties par izdarīto, piemēram, izdari priekš sevis kaut ko patīkamu.

Ja vienai kļūst grūti, Pēc atbalsta vari vērsties pie psihoterapeita.

Psihoterapeits var:

· situācijā, kad saņemti vairāki pretrunīgi ieteikumi, iedrošināt sievieti izdarīt tādas izvēles par savu veselību, kas balstās lielākā informētībā par notiekošo;

· palīdzēt efektīvāk komunicēt ar medicīnas personālu, vairāk uzdrošināties viņiem uzdot sev svarīgus jautājumus un saņemt izskaidrojumu savām šaubām;

· atbalstošā vidē palīdzēt sievietei izvēlēties iedarbīgākas un aktīvākas problēmu risināšanas stratēģijas;

· kopā ar sievieti izvēlēties veidus, kas palīdz kontrolēt depresijas, trauksmes vai stresa reakcijas, lai tās neattīstās sievietes veselībai destruktīvā veidā;

· kopā palīdzēt iziet cauri sērām, bailēm un citām emocijām, kad tas nepieciešams;

· kopumā var palīdzēt būt iesaistītākai un efektīvākai rūpēs par savu veselību.

«Es pazīstu daudzas sievietes, kuras izārstējušas no krūts vēža un atgriezušās ikdienas dzīves ritmā. Strādājot Krīžu un konsultāciju centrā «Skalbes» un sadarbojoties ar NVO Rozā vilciens, man ir iespēja ne tikai būt līdzās sievietēm viņu grūtākajos brīžos, bet arī novērot viņu drosmi neizvairīties no biedējošiem faktiem un izvēlēties dzīvot labi, rūpēties par savu fizisko un emocionālo veselību. Mūsdienās ir daudz iespēju gan medicīnas, gan psihoterapijas jomā, kas palīdz cilvēkam pārvarēt pat visizaicinošākos dzīves pārbaudījumus. Tomēr savu situāciju var izvēlēties nesarežģīt, ja savlaicīgi seko līdzi savai veselībai, pacietīgi izturot zināmu trauksmes pakāpi profilaktiskajās pārbaudēs,» stāsta Tatjana Griškina.

Parūpējies par sevi šodien, lai tu rīt varētu pateikt sev paldies! Ir labs teiciens tiem cilvēkiem, kam ir tendence ļauties dzīves plūsmai: «Drosmīgajiem liktenis palīdz.»

Raksts tapis kampaņas «Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!» ietvaros.

Atceries arī nobalsot par to, lai vēzis būtu ārstējams. Nepieciešami 10 000 parakstu, kas ļaus iniciatīvu iesniegt Saeimās izskatīšanai. Jau parakstījušies aptuveni 8000 cilvēku, tāpēc nekavējies – paraksties par to, lai vēzis būtu ārstējams un mums visiem būtu pieejamas vēl labākas diagnostikas iespējas.

https://manabalss.lv/lai-vezis-butu-arstejama-slimiba/show