Ome atkal rokas pa dārzu, redz, kaimiņu Annai viss skaisti izravēts, bet viņa vēl nav uzspējusi. Taču kaimiņu Annai nav 75 un artrīts abās rokās.
Esi gatavs uzvilkt gumijniekus un doties palīgā lauku darbos? (30)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tajā pašā laikā pilsētā dzīvo Kristīne, kura strādā ofisā un brīvdienās labprāt izrautos no pilsētas steigas uz laukiem, kur var pagulēt zālē un nopeldēties vietējā upē, bet viņai nav lauku.
Parasti, braucot caur laukiem, pārņem tāds sentiments, atceries taču toreiz kā pie omītes laukos... un nelielas skumjas par to, ka dzīve tur lēnām iznīkst un zemi izpērk ārzemnieki.
Wwoofings jeb World Wide Opportunities on Organic Farms ir pasaulē jau sena prakse. Lai arī sākotnējā doma ir brīvprātīgais darbs organiskajās fermās, šobrīd vārds «wwoofing» jau tiek attiecināts uz dažāda veida brīvprātīgajiem darbiem laukos, kas ir jau gadiem pierasta prakse ārzemēs.
Ja nedaudz atskatāmies uz mūsu senčiem, kaut vai uz kolhoza laikiem, viss grozījās ap saimi, kopā būšanu, darbi tika darīti kopā. Un viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Ņemot vērā, ka latviešu domāšana sāk kļūt arvien atvērtāka un progresīvāka, es gribētu mēģināt iedibināt tradīciju par brīvprātīgo darbu laukos, kas tiek realizēta šādi:
a) Cilvēki, kam nepieciešama palīdzība ar lauku darbiem, ievieto «sludinājumu» ar darbu sarakstu un aptuvenajām darba stundām, kā arī nelielu aprakstu par saviem laukiem. Savukārt cilvēki, kas labprāt gribētu palīdzēt ar šiem darbiem, attiecīgi piesakās pie šī sludinājuma.
b) Un otrādi, tie, kas vēlas doties uz laukiem palīdzēt, ievieto savu «sludinājumu» ar darbiem, kuros ir gatavi palīdzēt vai ar savām prasmēm, kas laukos varētu noderēt.
c) Parasti tās ir 3-5 stundas darba dienā apmaiņā pret naktsmājām un maltītēm, taču varianti var būt dažādi. Un nevajag sākt ar latviešu kūtrumu «man nav, kur izguldīt, un es taču nemāku gatavot», vasarā ir aizraujoši arī teltī pagulēt un lauku labumi garšo lieliski jebkurā gadījumā.
Pilsētniekiem vai jebkuram citam, kurš grib palīdzēt laukos, tā ir lieliska iespēja izskriet rīta krosu pa neierastu maršrutu, iemācīties kādu interesantu amatu, piemēram, biškopību, vīndarīšanu vai podniecību, salasīt zāļu tējas, iemācīties kādu jaunu recepti vai vienkārši pagulēt zālē, pa kuru pirms tam nav staigājuši (ar visām no tām izrietošajām sekām) pilsētas suņi, galu galā satikt interesantus cilvēkus un smelties iedvesmu jaunām Instagram bildēm.
Un nevajag baidīties no darbiem, dažreiz tā ir stundu gara ravēšana vai plūmju lasīšana, un dažreiz omēm vajag tikai papļāpāt, jo tuvākie kaimiņi dzīvo dikti tālu.
Elīna rasta: «Atceros, kad tika realizēts projekts «Ferma» «draugiem.lv», latvieši pierādīja, ka viņiem lauki un lauku darbi asinīs - cilvēki mēdza atteikties no kino apmeklējuma, redz tikai tāpēc, ka Fermā dilles jānovāc un kāposti jāsasēj.»
«Es zinu, ka vecmāmiņas un daudzi cilvēki, kas dzīvo laukos, parasti pa «Facebook» netusējas, bet, ja tavai vecmāmiņai (vai kādam citam) vajag palīdzēt burkānus iesēt un divas dobes izravēt, un tu pats netiec, pabrīdini omi, un ieliec viņa kontaktus grupā. Un varbūt, kāds cits, kurš tiek, var viņai palīdzēt. Arī pavasara tīrīšanas un rudens kartupeļu talkas iet ātrāk, ja vairāk darba roku!» aicina grupas izveidotāja.