Foto: Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas pasākums

FOTO: Kaspars Meinerts/Apollo

Šodien dažādos atceres pasākumos tika pieminēta 30.gadadiena kopš Černobiļas katastrofas -Černobiļas atomelektrostacijas (AES) ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā plkst.10 pie Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas akmens notika piemiņas pasākums, aģentūru LETA informēja Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Pasākumā tika lūgti piedalīties Latvijas valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, kā arī kaimiņvalstu un Japānas vēstniecību pārstāvji. Tradicionāli piemiņas pasākumā piedalījās Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, Stradiņa slimnīcas personāls un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Sīle norādīja, ka slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra personāls jau ilgus gadus sniedz medicīnisko aprūpi un atbalstu Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem un cietušajām personām.

Radiācija ir ietekmējusi šo cilvēku veselību un dzīves kvalitāti - .3374 dalībnieki ir kļuvuši par invalīdiem, 458 personas ir zaudējušas darba spējas 10-25% apmērā. Uz 1.janvāri valsts reģistrā ir 5058 Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji un 1755 cietušās personas, tai skaitā 1602 bērni.

Kā ziņots, aprit 30.gadadiena kopš Černobiļas katastrofas - Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni. Radiācijas līmenis, kas atmosfērā nonāca pēc reaktora eksplozijas, 400 reizes pārsniedza radioaktīvo vielu daudzumu Hirosimā pēc atombumbas sprādziena.

Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē.

Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.

Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācija ir ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību - vairāk nekā 3374 no viņiem piešķirta invaliditāte, vairāk nekā 900 ir miruši, un daudzi zaudējuši darbaspējas.

Lai gan kopš katastrofas apritējis nu jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimts, joprojām ekspertu starpā nav vienprātības par to, cik cilvēku dzīvību avārija laupījusi. Ukrainas dati liecina, ka dzīvību zaudējuši vairāk nekā 25 000 avārijas seku likvidētāju.

Uz augšu