Apritējuši 30 gadi kopš eksplodēja Černobiļas atomelektrostacijas reaktors. Kamēr visā pasaulē šodien, 26. aprīlī, tiek pieminēta traģēdija, kas mainīja pasauli, radušās bažas, ka kodolreaktori varētu kļūt par teroristu mērķi, vēsta «Reuters».
Nākamā «Černobiļa» varētu būt apzināta (140)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nopietnas bažas radušās pēc pēdējā teroristu uzbrukuma Briselei. Pierādījumi liecina, ka uzbrucēji bija iecerējuši ar kodolenerģiju saistītu uzbrukumu. Teroristu «paspārnē» darbojās arī kāda Beļģijas ar kodolieročiem saistīta persona un divi bijušie kodolenerģijas staciju darbinieki.
Tas izskaidro faktu, ka Beļģijas vadošās iestādes nekavējoties piesaistīja militāros spēkus, lai aizsargātu savas atomelektrostacijas.
Notikušais atgādināja, ka kodolreaktori varētu būt teroristu nākotnes mērķis, sasniedzot augstāko vardarbības pakāpi. Radioaktīvie elementi izplatītos pāri valstu robežām, apdraudot simtiem tūkstošu dzīvības, imitējot Černobiļas vai Fukušimas sprādziena sekas.
Cik pamatotas ir šīs bažas? Un kāpēc netiek izveidoti obligāti drošības standarti? Vai tiešām jāsagaida vēl viena Černobiļas tipa avārija, lai rīkotos?
Vairāku gadu desmitu valdošās bažas, ka teroristi ierasto ieroču vietā varētu sākt izmantot kodolieročus, nav piepildījušās, taču cik ilgi pasaule var dzīvot pašapmierinātībā, nepieļaujot ļaunāko scenāriju?
2012. gadā kāda aktīvistu grupa ielauzās Zviedrijas kodoliekārtās, 2014. gadā līdzīgs gadījums notika Francijā, kur aktīvisti ar milzīga plakāta palīdzību afišēja, cik viegli ir iekļūt reaktora ēkās. Tas bija mēģinājums pasaulei parādīt – ka kaut kas šajā sistēmā tomēr nav īsti kārtībā.