Krūts vēža ārstēšana balstās uz diviem lieliem pamata akmeņiem – ļaundabīgā audzēja savlaicīga diagnosticēšana un saņemtā ārstēšana, tostarp jauno medikamentu pieejamība. Īpaši, ja vēzis sācis veidot metastāzes.
Mazliet par krūts vēža ārstēšanu. Mastektomija vairs nav obligāta (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mastektomija vairs nav obligāta
Lai gan krūts vēzis ir slimība, kuru aprakstīja jau senie ēģiptieši pirms vairāk nekā 3500 gadiem, tikai pēdējās desmitgadēs par to tiek runāts atklāti. Mūsdienās krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm gan Eiropā, gan Latvijā, turklāt tas ir viens no visvieglāk ārstējamiem vēžiem. Protams, ar nosacījumu, ja audzējs atklāts iespējami agrīni un saņemta atbilstoša un savlaicīga ārstēšana.
Par laimi, medicīna attīstās teju gaismas ātrumā, un 21. gadsimtā sievietēm pieejamas gan modernas un precīzas krūts vēža diagnostikas iespējas, gan arvien jaunāki medikamenti.
Krūšu iztaustīšana, mamogrāfija, ultrasonogrāfija un, ja nepieciešams, biopsija, ir pamatu pamats krūts vēža diagnostikā. Pamatā šie audzēji iedalāmie četrās lielās apakšgrupās, un atkarībā no to veida un stadijas, tiek piemērota atbilstoša ārstēšana. Visbiežāk tā sākas ar operāciju. Ja ieskatāmies vēsturē, līdz 19. gadsimta vidum krūts operācija ar ierobežotiem panākumiem un augstu mirstību bija vienīgā krūts vēža terapija. 20. gadsimta vidū sāka attīstīties medikamentozā vēža terapija un ķīmijterapija, kas ievērojami uzlaboja iespējas izārstēt sievieti pilnībā.
21. gadsimtā krūts vēža operācija automātiski nenozīmē mastektomiju jeb krūts noņemšanu. Arvien lielākam skaitam sieviešu, kurām ļaundabīgais audzējs atklāts agrīni, krūti saglabā, un operācijas laikā tiek izņemti tikai slikto šūnu skartie audi.
Pēc tam seko staru un/vai ķīmijterapija, kā arī hormonālā terapija, ja tāda nepieciešama. Apstarošanu veic visai krūtij vai staro tikai vēža skarto vietu. Mūsdienīgās tehnoloģijas ļauj precīzi novirzīt starojumu tikai uz audiem, kurus nepieciešams apstarot.
Savukārt ķīmijterapiju ar panākumiem pielieto gan profilaktiski pēc operācijas, lai jau agrīni iznīcinātu iespējamās atlikušās vēža šūnas, gan pirms ķirurģiskas iejaukšanās, lai samazinātu audzēja izmērus. Un tā ir neatņemama ārstēšanas sastāvdaļa gadījumos, ja audzējs jau izveidojis metastāzes.
Zāles ir, bet – kā nopirkt?
Pašreizējā sistēmiskā krūts vēža terapija balstās uz trim terapijas veidiem: hormonālā terapija, ķīmijterapija un mērķterapija. Piemērotāko ārstēšanas veidu nosaka pēc biomarķieriem jeb tā, kāda veida krūts vēzis atklāts sievietei: Estrogēnreceptoru (ER) pozitīvs, HER2 pozitīvs, trīskārši negatīvs audzējs. Hormonreceptoru pozitīva audzēja gadījumā pamata terapija ir hormonterapija, kam, izvērtējot risku, var pievienot ķīmijterapiju. Trīskārši negatīvs krūts vēzis, kas ir agresīva krūts vēža forma, pamatā tiek ārstēts ar ķīmijterapiju. Bet vislielākās pozitīvās pārmaiņas pēdējos gados notikušas tieši HER2 pozitīva krūts vēža ārstēšanas jomā. HER2 pozitīvais krūts vēzis ir viens no agresīvākajiem, tas ir ātri augošs, tāpēc būtiska ir tūlītēja un efektīva ārstēšana. Par laimi, HER2 pozitīvā krūts vēža ārstēšana arī Latvijā pēdējos gados ir ļoti progresējusi, un valsts beidzot apmaksā efektīvu ārstēšanu ar mērķterapijas medikamentu. Taču zinātne iet uz priekšu, un tiek atklāti un izpētīti arvien jauni medikamenti, un nu jau tiek kombinēti vairāki mērķterapijas līdzekļi, kas būtiski uzlabo rezultātus. Piemēram, mūsdienās, saņemot modernu terapiju ar mērķterapijas līdzekļu kombināciju, ar metastātisku krūts vēzi iespējams nodzīvot vidēji gandrīz 5 gadus. Šo tiešām var uzskatīt par mūsu gadsimta sasniegumu, jo vēl pirms dažiem gadu desmitiem šāds rezultāts nebija iedomājams. Vienīgi jāpiebilst, ka Latvijā pagaidām šī medikamentu kombinācija netiek apmaksāta, un tikai maza daļa pacienšu var atļauties to nopirkt par saviem līdzekļiem, jo tās ir dārgas zāles. Tāpat mērķterapija nav apmaksāta pacientēm, kurām HER2 pozitīvs krūts vēzis tomēr sāk progresēt par spīti iepriekš saņemtai terapijai.
Jāteic, pasaulē un arī daudzās Eiropas valstīs pieejami vēl citi jaunie medikamenti krūts vēža ārstēšanai, un īpaši, ja audzējs ir agresīvs ar metastāzēm. Visticamāk reiz šīs zāles būs pieejamas arī Latvijā, taču – kad? Un vai tās arī tiks iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā? Diagnoze krūts vēzis automātiski nozīmē arī darbnespējas lapu uz daudziem mēnešiem, jo ārstēšanās posms nav viegls, tāpēc bezmaksas ārstēšana tik nopietnas un psiholoģiski smagas diagnozes gadījumā sievietei un, protams, viņas ģimenei ir īpaši būtiski.
Atbalsti arī tu!