Maija beigās Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot «Latvijas Krājbankas» faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai.
Anglijas Augstākā tiesa atzīst Antonovu par vainīgu daudzmiljonu zaudējumu nodarīšanā «Latvijas Krājbankai» (54)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zaudējumi radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā. Spriedumā teikts, ka bankai nodarīti zaudējumi 60 499 567 eiro un 30 762 458 ASV dolāru (27 096 311 eiro) apmērā, informē «Latvijas Krājbankas» maksātnespējas administratora «KPMG Baltics» sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.
Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu 27.maijā. Tuvāko nedēļu laikā Anglijas Augstākā tiesa arī pieņems atsevišķu nolēmumu par procentu apmēru, kas pienākas bankai papildus piespriestajai zaudējumu atlīdzībai.
«Latvijas Krājbankas» maksātnespējas administrators «KPMG Baltics» 2014.gada jūnijā un jūlijā bankas vārdā Anglijā iesniedza divas civilprasības pret Antonovu, prasot astoņu darījumu rezultātā bankai nodarīto zaudējumu kompensāciju. «Latvijas Krājbanka» prasības pieteikumā norādīja, ka Antonova darbību un ietekmes rezultātā banka noslēdza minētos darījumus, kas bija pretēji bankas interesēm. Abas prasības, kas vēlāk tika apvienotas vienā, tika celtas Anglijā, jo Antonovs tobrīd atradās tās jurisdikcijā.
Kaut arī Antonovs 2015.gadā atstāja Lielbritāniju, maksātnespējas administrators izmantos šo spriedumu turpmākajā bankas aktīvu atgūšanas procesā saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām.
Kā ziņots, 2011.gada decembrī Rīgas apgabaltiesa «Latvijas Krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu, par tās maksātnespējas administratoru tika apstiprināts «KPMG Baltics». 2012.gada maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma sākt «Latvijas Krājbankas» bankrotu.
Kopš bankas maksātnespējas iestāšanās brīža atgūti līdzekļi aptuveni 250 miljonu eiro apmērā.
Savukārt Noguldījumu garantiju fondam pārskaitīti aptuveni 238 miljoni eiro. Sākotnējās bankas saistības pret Noguldījumu garantiju fondu bija aptuveni 470 miljoni eiro, kas aptuveni četru gadu laikā pakāpeniski sarukušas līdz 233,3 miljoniem eiro. Bankrota procedūras gaitā pilnībā atmaksāts Valsts kases savulaik izsniegtais aizdevums Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām «Latvijas Krājbankas» noguldītājiem.