Fotoreportāža: Karalauka lazaretes cienīgi skati Stradiņa slimnīcā

Aiz šī aizslietņa atrodas palātas ar pacientiem, kas inficējušies ar intrahospitālajām infekcijām...

FOTO: Kaspars Meinerts/Apollo

Drūmas pagājušā gadsimta sākumā būvētas ēkas, tumši, zaļiem lapu vainagiem aizauguši nostūri un perfekti nopļauts zālājs ar steidzīgiem mediķiem visā plašajā teritorijā. Tāda pacientus ikdienā sagaida Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, kur strādā vieni no valstī izcilākajiem ārstiem, pacientiem pieejama laba medicīniskā aparatūra un it kā būtu visi priekšnoteikumi 21.gadsimtam atbilstošai ārstēšanai.

Taču atsevišķu slimnīcas nodaļu stāvoklis par to neliecina.

Nonākot Perinatālās aprūpes centra Dzemdību nodaļā un Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā, klīstot pa pagrabu, kurš savieno 32. un 15.korpusu, paveras Mārtina Skorsēzes filmas «Slēgtā sala» cienīgi skati. Nolupušas sienas, vadu murskuļi, koridoros guloši pacienti, aizslietņi ar brīdinošiem uzrakstiem, aiz kuriem atrodas ar intrahospitālajām infekcijām sirgstoši slimnieki – tāda karalauka lazaretes estētika, kas jebkuru ienācēju teleportē laikā vismaz vienu gadu simteni atpakaļ.

Kaut arī rudenī pacientiem vērs durvis jaunais korpuss, kurā būs pieejamas 400 gultas vietas, dažādu procedūru kabineti, radioloģija, slimnīcai joprojām būs nepieciešamas jaunas telpas. Piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļai. Gadsimta sākumā, kad slimnīcas ēkas tika būvētas, uzņemšanas nodaļa bija paredzēta 40-60 pacientiem, tagad ikdienā šeit tiek uzņemti ap 170 pacientu.

Kad pagājušā gadsimta sākumā tika būvēti Stradiņi, nodaļu ēkas tika maksimāli nodalītas viena no otras, jo tolaik lielākā problēma bija infekciju slimības. Lai pacienti, personāls un radinieki tās nepārnēsātu, nodaļas tika būvētas maksimāli atstatus viena no otras. Šodien tas ir neparocīgi, jo ēkās sadalītas vairākas klīnikas, un ziemā pacientus pāri sniegotajam pagalmam jāvadā uz dažādām procedūrām un pārbaudēm, kas pieejamas citos korpusos.

Loģistika ir ļoti sarežģīta un gan personālu, gan pacientus apgrūtinoša. Telpas un ēkas nav funkcionāli piemērotas, tajās ir sarežģīti ierīkot ventilācijas sistēmas. Lai iegūtu tāda līmeņa telpas, kādas nepieciešamas 21.gadsimtam atbilstošai ārstēšanai, nepieciešama jauna ēka, jo veco renovēšana izmaksā krietni dārgāk. Stradiņu darbinieki un pacienti cer uz jaunās slimnīcas otrās kārtas būvniecību, ar kuru šobrīd vilcinās politiķi.

    Uz augšu