Ko kārtīgs latvietis dara Lielbritānijā 23.jūnijā? Protams, dzer alu, lec pāri ugunskuram, ēd Jāņu sieru un domā par mājām. Tomēr šoreiz šī diena daudziem paies ar nepatīkama satraukuma pieskaņu.
Latvietis un «neatgriezeniskais lēmums» (33)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) dati, lielākais skaits no Latvijas izceļojušo cilvēku dzīvo Lielbritānijā ‒ to ir vairāk nekā 100 tūkstoši. Arī viņus ļoti tieši skars šodienas Lielbritānijas lēmums par izstāšanos vai palikšanu Eiropas Savienības (ES) sastāvā.
Apkopojot stāstus par tur dzīvojošo latviešu attieksmi, jāsecina, ka daļu referendums un Lielbritānijas nākotne ļoti uztrauc, tomēr daudzus atstāj vienaldzīgus. Latvietis pēc savas dabas vienmēr bijis diezgan apolitisks un kūtri interesējies par notiekošo arī pašmāju politikā, kur nereti «uzķēries» uz dažādiem skaļiem, populistiskiem saukļiem.
Kā tad latvietis Lielbritānijā jūtas šobrīd, kad valsts izdara «neatgriezenisku lēmumu»? Lai to uzzinātu, portāls «Apollo» uzrunāja dažus no tur dzīvojošajiem tautiešiem.
Šī nav tā Lielbritānija, kas pirms astoņiem gadiem
«No 100 Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem, ar kuriem par šo tēmu esmu runājis, par izstāšanos no ES ir tikai viens,» tā par šodienas referendumu saka latviešu mācītājs Māris Sants, kurš Londonā dzīvo jau astoņus gadus. Viņš šeit Rietumlondonas misijā strādā par kapelānu, turpina Latvijā iesākto psihoterapeita praksi un glezno.
«Šī nav tā Lielbritānija, kurā pirms astoņiem gadiem ierados,» secina Sants. «Šodien, satiekoties, ar angli, un pasakot, ka tu esi no Austrumeiropas, nekad nevar zināt, vai viņš uz tevi skatīsies kā uz ļaunu iebraucēju vai tomēr pieņems.»
Britu sabiedrība pēdējā laikā daudz barota ar ekstrēmismu, un kā skaļākais bieds par labu Lielbritānijas aiziešanai no ES daudzos vietējos medijos izskanējis imigrantu straujais pieplūdums.
Referendums, lai noslēptu «lielākas lietas»
Sants uzsver, ka Lielbritānija, kura pati savulaik okupējusi pusi pasaules, nevar sūdzēties par «lielo migrāciju», ar kuru tiek baidīti briti, kas vēlas palikt ES.
«Iebraucēji sastopami vienīgi lielajās pilsētās, visās mazajās pilsētās dzīvo briti. Aiz biedēšanas no migrācijas slēpjas nesakārtotā valsts ekonomika. Tas ir veids, kā konservatīvā partija tika pie varas – apsolot, ka briti varēs spriest par palikšanu Eiropā. Ļoti viegli pateikt, ka Eiropa ir vainīga, kas patiesībā nav taisnība. Pie vainas ir pašu nesaimnieciskums un konservatīvās partijas piekoptā necaurspīdīgā politika. Tās rezultātā bagātie saņem ļoti daudz un vēl vairāk, var savu naudu glabāt Panamas ofšoros. Savukārt tie, kas strādā ļoti smagi, grimst aizvien lielākā nabadzībā. Ir daudz klaju politisku un ekonomisku neizdarību, kuras ērti piesegt ar naidu pret imigrantiem, kas it kā paņemot lielāko daļu pabalstu, kaut statistika liecina, ka tā nav.
Kurināt naidu pret imigrantiem ir ļoti ērts veids, kā noslēpt korupciju un lielākas lietas, tāpat kā Latvijā. Šis referendums ir tieši par to – lai noslēptu lielākas lietas,» teic Sants.
Sants uzskata, ka Lielbritānijas valdība neuzņemas atbildību par to, ko nav izdarījusi, uzveļot vainu ES.
Šis viens pret Lielbritānijas palikšanu ES noskaņotais latvietis pēc Santa stāstītā iestājoties gan pret visu eiropeisko, gan latvisko.
«Viņš vispār ir noliedzis Latviju, uzskata, ka viņam ar Latviju vairs nav nekāda sakara, viņš ienīst šo zemi.Jo tālāk no Eiropas, jo psiholoģiski labāk viņš jutīšoties»
Ir latvieši, kas iestājas par Lielbritānijas palikšanu ES, bet kuri ļoti asi kritizē atsevišķas ES nostādnes - , arī attiecībā uz bēgļu jautājumu.
Šodienas referendumā no šeit dzīvojošajiem latviešiem piedalīsies pārsvarā tikai vecās paaudzes emigranti no Latvijas. Viņi ir par Lielbritānijas palikšanu ES.
«No vienas puses, man pat reizēm gribētos – lai jau mēs izstājamies, tad politiķi dabūtu trūkties par to, ko šeit ir savārījuši, atsegtos nesaimnieciskums,» saka Sants.
Arī viņš, līdzīgi kā daudzi Lielbritānijā dzīvojošie latvieši, šobrīd kārto pastāvīgās uzturēšanās karti, kas ir pirmais solis uz Lielbritānijas pilsonību. Sants atzīst, ka tas ir visai piņķerīgs, laikietilpīgs un arī dārgs process.
Santu referenduma sakarā bažīgu dara Eiropas kopējās drošības jautājums.
«Pasaule nav kļuvusi daudz labāka, tā vienmēr bijusi nešpetna. Līdz ar tehnoloģiju un ieroču progresu cilvēka psihe nav mainījusies. Kāda garantija - ja ES sabrūk, ka Eiropā pēc kāda laika neizceļas karš. Labāk maksāt lielu naudu un braukt uz Briseli risināt sarunas tagad, nevis kaut kad vēlāk karot, kas būtu daudz dārgāk,» uzskata Sants.
Lielai daļai Lielbritānijā dzīvojošo latviešu referendums neinteresē
Inga Sproģe, kura Ņūkāstlā dzīvo 11 gadus, ir pārliecināta, ka Lielbritānija paliks ES sastāvā. Un iemesls ir ļoti vienkāršs:
«Zinot to, ka lielākā daļa britu ir slinki un aizmāršīgi – es runāju par sabiedrības neizglītoto daļu- , savukārt vidusslānis - ļoti konservatīvs un baidās no krasām pārmaiņām, iznākums varētu būt par labu palikšanai,» saka Sproģe.
Sproģe atzīst, ka cilvēku vidū vērojams satraukums - daudzi Lielbritānijas iedzīvotāji steidzas mainīt mārciņas pret eiro un dolāriem, jo izstāšanās gadījumā mārciņas kurss kritīsies.
Viņa arī novērojusi, ka lielākajai daļai viņas redzeslokā esošo latviešu šis referendums absolūti neinteresē.
Referendums Lielbritānijas sabiedrību barojis ar ekstrēmismu
Inese Ejugbo, kura Lielbritānijā dzīvo sešus gadus un strādā advokātu birojā, uzsver, ka referendums ir britu premjera Deivida Kamerona izdabāšana savas partijas «ekstrēmajam galam», lai nezaudētu vēlētājus, kuri varētu pieslieties UKIP.
«Tās politiskās drāmas, kas ES sakarā tika izspēlētas britu vēlētājiem, bija pilnas liekulības un iedomāta pārākuma sajūtas. Kaut arī referendums, nenoliedzami, ir pozitīvi vērtējama demokrātijas izpausme, tomēr par nožēlu jāsaka, ka tas polarizējis britu sabiedrību un barojis to ar ekstrēmismu.»
Ejugbo norāda, ka abas puses kā savus galvenos argumentus izmanto bailes un nedrošību. Vieni baida ar migrantiem, otri - ar ekonomikas sabrukumu.
«Saprātīgu un konstruktīvu argumentu ir maz. Reti izskan priekšlikumi, kas uzrunātu visus un cilvēki saprastu, ka, kopīgi strādājot ES, var nodrošināt gan nacionālās intereses, gan ekonomisko izaugsmi,» saka Ejugbo.
«Es ļoti ceru, ka uzvarēs saprāts un briti nobalsos par palikšanu ES. Ja tomēr nobalsos par izstāšanos, tad redzēs, kas tam sekos un kādas būs tālākās Liebritānijas darbības. Pagaidām izstāšanās atbalstītāji nekādus saprātīgus plānus piedāvāt nespēj un aprobežojas ar tukšiem un populistiskiem saukļiem par neatkarības dienas svinībām.»
Ejugbo atzīst, ka pat tad, ja Lielbritānija izstāsies no ES, tas viņu personīgi daudz neietekmēs.
«Es Lielbritānijā dzīvoju un strādāju vairāk nekā sešus gadus un esmu uzskatāma par Lielbritānijas pastāvīgo rezidentu. Kvalificējos arī britu pilsonībai. Ja notiks izstāšanās no ES, tad tas noteikti būs kā papildus motivators, lai iegūtu britu pilsonību.»
Arī Ejugbo, tāpat kā Sants, atklāj, ka tie Lielbritānijā dzīvojošie latvieši, ar kuriem viņa kontaktējusies, vēlas, lai Lielbritānija paliek ES.
«Daži diezgan aktīvi to apspriež sociālajos tīklos, bet daudziem šis jautājums ir vienaldzīgs. Jāatceras, ka mums, ES pilsoņiem nav balsstiesības šajā referendumā, un mūsu viedoklim nav nekāda liela izšķiroša svara. Turklāt, savā ziņā šis referendums ir kā protests pret mums - iebraucējiem no ES. Līdz ar to mūsu viedoklī neviens balsstiesīgais brits īsti nevēlas klausīties.»