Valdība bez diskusijām piektdien apstiprināja noteikumus par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
Apstiprina izglītojamo audzināšanas vadlīnijas. Bez diskusijām (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi paredz, ka pedagogiem audzināšanas nolūkos jābūt objektīviem, lojāliem Latvijai un tās Satversmei, kā arī jāievēro politiskā un reliģiskā neitralitāte. Pedagogs ir profesionāli neatkarīgs un atbildīgs par izglītības procesā izmantojamo informāciju, mācību līdzekļu un audzināšanas metožu izvēli, kā arī to atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķim un uzdevumiem.
Skolotāji nedrīkstēs veikt aģitāciju un viņiem būs jāievēro politiskā un reliģiskā neitralitāti. Tāpat pedagogi nedrīkstēs ar savu rīcību un pausto viedokli diskreditēt izglītības iestādi un valsti.
Noteikumi paredz, ka audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu cilvēku, turklāt tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā. Tāpat audzināšanas uzdevums ir veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to praktizēšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijai, un tās Satversmei.
Vadlīnijas paredz arī to, ka izglītības iestādēm audzināšanas īstenošanā būs jāveicina skolēnu izpratne par vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām.
Noteikumos teikts, ka izglītības iestādēm būs jāorganizē svinīgus pasākumus sagaidot valsts svētkos - Darba svētkos un Satversmes sapulces sasaukšanas dienā 1.maijā, Neatkarības atjaunošanas dienā 4.maijā un Latvijas proklamēšanas dienā 18.novembrī.
Turklāt izglītības iestādei būs jāorganizē pasākumus vai jāiesaistās valsts organizētās aktivitātēs, kuras sekmē izpratnes un attieksmes veidošanos pret notikumiem, kas saistīti ar 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu 20.janvārī, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienām 25.martā un 14.jūnijā, Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu 8.maijā, Eiropas dienu 9.maijā, likuma «Par Latvijas Republikas valstisko statusu» pieņemšanas dienu 21.augustā, Lāčplēša dienu 11.novembrī un citām likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām noteiktajām pēc izglītības iestādes ieskatiem.
Papildus tam jebkurā skola redzamā vietā, nodrošinot cieņpilnu attieksmi, būs jānovieto valsts karogu un lielo valsts ģerboni, kā arī valsts himnas tekstu.
Audzināšanas uzdevumi būs veicināt izglītojamo spēju brīvi un patstāvīgi domāt, attīstot kritisko domāšanu un morālo spriestspēju, sekmējot atbildīgu rīcību. Tāpat izglītības iestādēm būs jāveicina skolēnu sevis apzināšanos, pašizziņu, gribas audzināšanu, pašpilnveidi un pozitīvu pašvērtējumu, kā arī pašaudzināšanu mūža garumā.
Turklāt audzināšanas uzdevumi būs arī veicināt izglītojamo pašdisciplīnu, izpratni par pienākumiem un tiesībām, kā arī sekmēt to ievērošanu. Izglītības iestādēm būs jāveicina izglītojamo orientācija uz ģimeni, laulību, paaudžu vienotības apzināšanu vērtību saglabāšanā, tautas ataudzē un valsts attīstībā.
Tāpat noteikumi paredz, ka audzināšana sekmēs skolēnu piederību Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, izpratni par vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu, tradīcijām un to saglabāšanu, līdzdalību kultūras mantojuma un tradīciju pārnesē un latviskās kultūrtelpas attīstībā mūsdienās.
Paredzēts, ka audzināšana skolēniem iemācīs mērķtiecību uz darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu un labklājības avotu, nacionālās identitātes veidošanos, valstiskuma apziņu, lojalitāti Latvijai un tās Satversmei.