Vēl pavisam ne tik sen – 2008.gadā – Latvijas kinoteātros bija skatāma aizraujoša bērnu filma «Spaidervika hronikas», kurā tobrīd vēl jauniņā Fredija Haigmora varonis atklāja, ka cilvēkiem blakus eksistē ļaunu un labu mošķu pasaule, kurus ieraudzīt iespējams, pieliekot pie acīm burvju akmeni. Kurš gan tobrīd būtu iedomājies, ka pēc astoņiem gadiem tā vairs nebūs nekāda pasaka, bet gan izklaidējoša realitāte, kurā burvju akmeni aizstājis mobilais telefons.
Kopš jūlija sākuma pieejamā aplikācija «Pokemon Go» ir jaunākā paplašinātās realitātes versija populārai videospēlei, kurā fiktīvi mošķīši ievietoti reālajā dzīvē, tā kļuvusi par savdabīgu komerciālu un kultūras fenomenu. Spēle izmanto mobilo tālruņu GPS sistēmu, ar kuras palīdzību spēlētāji klejo īstajā pasaulē, ķerot monstriņus jeb, kā tos ierosinājuši nodēvēt mūsu valodnieki - «ķešmūdžus».
ASV pokemonu ķeršanas un kultivēšanas aplikācija jau ir kļuvusi populārāka par «Twitter», iepazīšanās aplikāciju «Tinder» un ikdienā to lieto ilgāk nekā «Facebook». Spēlmaņi jauno aplikāciju dienā lieto aptuveni 43 minūtes un 23 sekundes, kas ir vairāk, nekā tiek izmantotas aplikācijas «Whatsapp», «Instagram» un «Snapchat». Un tas nav viss. Internetā tā oficiāli kļuvusi populārāka par pornogrāfiju. «Google» apkopotie dati liecina, ka daudz vairāk cilvēku internetā interesē paplašinātās realitātes spēle, nekā pornogrāfija, kas ilgi bijusi nepārspēta interneta lietotāju «izklaide» brīvajā laikā.
«Pokemon Go» popularitāte aug un, jādomā, augs vēl līdz ar tās drīzumā pieejamo oficiālo versiju vēl 200 pasaules valstīs.
Kā jebkura jauna modes lieta, tā izplatās kolektīvās mānijas formā, norāda fiziķis, Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs.
Rīgas ielas pārpilda pokemonu ķērāji
Lai gan oficiāli spēle kādu laiku Eiropā nebija pieejama, kopš 16. jūlija tā ir oficiāli spēlējama 26 valstīs - Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Kiprā, Čehijā, Dānijā, Somijā, Grieķijā, Ungārijā, Islandē, Īrijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Zviedrijā, Šveicē, Dānijai piederošajā Grenlandes salā, kā arī Igaunijā, Lietuvā un Latvijā.
Līdzās citām Darvina balvas cienīgām nodarbēm kā lekšana uz galvas nezināmās ūdenstipēs, braukšana dzērumā un lēkšana pāri Jāņu ugunskuriem, atbildīgajām iestādēm Latvijā tagad raizes sagādā arī pokemonu ķēršana. Rīgas pašvaldības policija, solidarizējoties ar citu valstu kolēģiem, izplatījusi brīdinājumu pokemonu faniem. Cilvēkam, kurš uz mēnesi «atslēdzies» no šīs pasaules aktualitātēm, ieraugot šādu izglītojoši brīdinošu infografiku, iespējams, kļūst neomulīgi.
Visnopietnākā institūcija pasaulē – policija – mums visā bardzībā atgādina: «Ja redzi, ka tuvumā ir pokemons, taču tā iegūšanai nepieciešams ielauzties svešā privātīpašumā, atceries, ka neviens pokemons nav tā vērts. Par patvarīgu iekļūšanu svešā īpašumā var piemērot sodu līdz 350 eiro».....
Vai arī: «Internetā jau manīti pirmie cilvēki, kas par samaksu piedāvā pokemonu trenera pakalpojumus vai tirgo retus pokemonus. Atceries, ka Tu pats esi pokemonu treneris, savukārt pokemonus nopirkt nav iespējams [...]...
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis portālam «Apollo» skaidro, ka šādu brīdinošu infografiku policija nolēmusi izplatīt preventīvos nolūkos, ņemot vērā spēles popularitātes straujo kāpumu Latvijā, kā arī dažādos forumos atrodamo pašu spēlētāju rakstīto informāciju par spēles laikā gūtām traumām, ieskrienot stabos, izmežģījot potītes bedrainajās Rīgas ielās un iesprūstot tramvaja durvīs.
Sadovskis stāsta, ka Rīgas centrs ir pilns ar pokemonu ķērājiem, viņus uz ielām viegli pamanīt, jo viņu acis ir ieurbušās telefonos, apkārtnei netiek pievērsta nekāda uzmanība. «Nav jāgaida oficiālā statistika [par spēles laikā traumas guvušiem spēlētājiem], brīdinājuma mērķis ir pasargāt, lai šāda statistika vispār neveidotos,» saka Sadovskis.
Viņš atgādina, ka ikviena lieta jālieto ar mēru. «Piemēram, ūdens ir ļoti veselīgs, bet, ja to izdzer sešus litrus vienā paņēmienā, kļūst slikti. Līdzīgi arī spēlītes jālieto ar mēru.»
Arī AS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) aicina aplikācijas lietotājus izvairīties no objektiem, kuri atrodas tiešā sliežu ceļu tuvumā.
Lai gan Latvijā vēl nelaimes nav notikušas, piemēram, Nīderlandē reģistrēti vairāki gadījumi, kad neatļautās vietās uz dzelzceļa gados jauni cilvēki, ķerot pokemonus, guvuši traumas. Vietējās dzelzceļa kompānijas jau ir nosūtījušas oficiālu pretenziju «Pokemon GO» izstrādātājam «Nintendo» ar prasību veikt darbības, lai ierobežotu aplikācijas darbību tiešā dzelzceļa tuvumā.
Arī Latvijas ceļu policija brīdina aizrautīgos spēlmaņus, ka kategoriski aizliegts spēli spēlēt, atrodoties pie automašīnas stūres.
Palīdz tuklajiem un depresīvajiem
Ķešmūdžu ķeramspēle kopš tās iznākšanas paspējusi izpelnīties gan uzslavas, gan nopēlumu. Pie pozitīvajiem faktoriem pieder fakts, ka ģimenes datorizētajā laikmetā beidzot piecēlušās no saviem datorkrēsliem un dīvāniem, lai dotos ielās ķert pokemonus, pie viena ieelpojot svaigu gaisu, izkustinot atslābušās ekstremitātes un beidzot atrodot kopīgu tēmu sarunām un savstarpējai socializācijai ar citiem cilvēkiem.
Ārsti atzīst, ka «Pokemon Go» palīdz cilvēkiem ar psihiska rakstura traucējumiem – trauksmi un depresiju.
Atsaucoties uz sociālās saziņas vietnē «Twitter» publicētajiem cilvēku ierakstiem, «The Independent» raksta, ka pokemoni palīdz mazināt dažādu psihisku saslimšanu izraisītos simptomus. Daudzi spēlmaņi atzinušies, ka spēle viņiem pēc ilgiem laikiem ļāvusi atgūt dzīvotprieku, devusi enerģiju, un palīdzējusi kontaktēties ar svešiem cilvēkiem.
Eksperti ļoti piesardzīgi piekrīt, ka šāda aktivitāte var būt tikpat efektīva kā antidepresanti, turklāt mazina vientulību un palielina cilvēka pašcieņu.
Ārste narkoloģe, psihoterapeite Velga Sudraba sarunā ar portālu «Apollo» piekrīt, ka «Pokemon Go» tiešām varētu palīdzēt mazināt depresijas un trauksmes simptomus: «Iespēja izkustēties, nostaigāt kādu gabalu kājām mazina depresiju, jo organismā izstrādājas endorfīni, kas uzlabo pašsajūtu. No šī viedokļa skatoties, var piekrist tam, ka depresija var mazināties. Spēle arī varētu palīdzēt noslēgtiem, izvairīgiem indivīdiem, aktivizēt viņus, palīdzēt kontaktēties.»
Vienlaikus Sudraba norāda - ja runa ir par depresiju kā slimību, tad vispirms tomēr būtu jāatrod un jānovērš tās cēlonis. «Efektīvu rezultātu neiegūsim arī tad, ja cilvēks pēc dabas būs impulsīvs, viegli aizkaitināms, pašpārliecināts – tad efekts no spēles būs pretējs – depresijas simptomi pieaugs.»
Sudraba spēles popularitāti skaidro ar to, ka cilvēkiem vienmēr ir bijusi vēlme pēc citas realitātes – par to liecina grāmatu lasīšana, filmu skatīšanās, arī tieksme lietot alkoholu, narkotikas, iesaistīšanās sektās utt.
«Katrā laikā šīs «citas realitātes» var atšķirties. Jo grūtāk cilvēks tiek galā ar esošo realitāti, jo vājāka ir viņa pieaugušā jeb ego daļa, jo lielāks risks, ka viņš meklēs citu realitāti un grūtāk būs pieslēgties esošajai. Jo vientuļāks cilvēks ir, jo grūtāk veidot kontaktus realitātē, jo vairāk gribas «dzīvot» virtuālajā pasaulē.»
Ārste norāda, ka bērnu un pusaudžu psihe vēl nav nobriedusi, tāpēc viņi šīs spēles kontekstā ir riska grupa. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kuru vecāki bijuši vai ir atkarīgie, jo viņi neiemāca to, kas nepieciešams stabilam, attīstītam ego jeb pieaugušā daļai.
Monstriņi palīdz uzplaukt biznesam
Pateicoties «PokemonGo», daudzi spēlētāji atklājuši no jauna savas dzimtās pilsētas – uzgājuši jaunas kafejnīcas, klubus, izklaides vietas un arhitektūras pieminekļus. Savukārt to īpašnieki, steidzīgi reaģējot uz šo «trakumu» un pārveidojot savas citādi necilās ēstuvītes un dzertuvītes par pokemonu pieturvietām, nopelnījuši prāvas naudas summas.
Veiksmīgākajiem restorānu īpašniekiem izdevies tos pārveidot par nozīmīgām spēles vietām, kur var «uzlādēt enerģiju», «trenēt savus pokemonus» un tādējādi piesaistīt vairāk spēlētāju.
Kāda maza picērija Ņujorkā par 75% palielinājusi pārdošanas apjomus pēc tam, kad tās menedžere iztērēja 10 dolārus, lai tajā paslēptu desmit pokemonus («New York Post»). «Niantic» izpilddirektors Džons Henks jau paziņojis, ka spēle drīz piedāvās dažādu kompāniju sponsorētas vietas, kas spēlētājus «ievilinās pirkšanas-pārdošanas» slazdos ar pokemonu palīdzību. («The Guardian»).
Uz pokemonu trakumu steidzīgi reaģējuši arī Latvijas vietējie darboņi. Piemēram, tirdzniecības centrs «Rīga Plaza» pokemonu ķērājus 22.jūlijā un 23.jūlijā aicina uz pokemonu medībām, solot, ka visā tirdzniecības centrā tikšot atvēri vairāki portāli, kas sniegs iespēju īsā laikā noķert īpaši daudz pokemonu.
Picēriju tīkls «Pica Lulū» paplašinājis ēdienkarti ar jaunu «Pokemon Go» picu. Ņemot vērā spēles popularitātes pieaugumu Latvijā, «Pica Lulū» prognozē pietiekami lielu pieprasījumu.
Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka piesaista apmeklēājus ar retiem pokemoniem. Atliek vien cerēt, ka pokemonu mīļi, tiekot pie kārotās trofejas, atcerēsies, ka pasaulē eksistē arī grāmatas.
Sātana instruments?
Tomēr spēli arī kritizē par aplikācijas ieprogrammētās atrašanās vietas noteikšanas iespēju. Savu sašutumu pauduši ASV Holokausta muzeja pārstāvji un piemiņas vietu uzraudzītāji, kas lūguši izslēgt šīs vietas no spēles.
Pokemonu medības satrauc arī dažādu aizliegto zonu uzraugus. Kāda Nīderlandes slimnīca pagājušajā nedēļā lūdza, lai papildinātās realitātes spēles aizrautīgie fani pārstāj slimnīcā «medīt» mākslīgos monstriņus. Savukārt klusas Sidnejas piepilsētas iedzīvotāji bijuši spiesti izsaukt policiju pēc tam, kad spēļu aplikācijas «Pokemon Go» lietotāji pārplūdināja tās ielas un parkus.
Kā vienmēr, savdabīgi uz šo jauno fenomenu reaģējuši atsevišķi Krievijas politiķi. Vairāki deputāti aicinājuši valstī aizliegt spēli, jo tās dalībnieki varētu būt «iesaistīti spiegošanā un teroraktu plānošanā». Parlamenta augšpalātas Federācijas padomes deputāts, drošības un aizsardzības komisijas vadītāja vietnieks Francs Kļinčevičs «Pokemon Go» nodēvējis par «Sātana instrumentu», uzsverot, ka Krievijai būtu jāievieš ierobežojumi šīs aplikācijas izmantošanai, lai pasargātu sabiedrību no negatīvas ietekmes un «neatgriezeniskām sekām».
«Ir sajūta, ka Sātans caur šo mehānismu cenšas mūs dvēseliski sagraut no iekšienes,» Kļinčevičs norādījis intervijā Krievijas laikrakstam «Izvestija».
Lai nu kā, neskatoties uz ne uz ko, spēles popularitāte ik dienas tikai pieaug, par to raksta ziņās, par to dzirdam radio un TV. Pasauli pilnībā pārņēmusi «kešmūdzība».
Veiksmes atslēga
Jauno tehnoloģiju entuziasts Mareks Matisons sarunā ar portālu «Apollo» skaidro, ka «Pokemon Go» veiksmes pamatā ir atpazīstamība, kas ieguvusi citu formu, kā arī fakts, ka kūtrais patērētājs tiek beidzot «izvilināts» dabā. Papildus cilvēkiem tiek radīta interese par vietām tuvējā apkārtnē, par kuru eksistenci viņi līdz šim nezināja.
Spēles mugurkaulu veido visiem labi zināmā «Geocaching» jeb «Slēpņošana» apvienojumā ar spēli «Ingress», kas tika iesaukta arī par «Slēpņošanu sliņķiem». «Ingress» būtība ir – spēlētājs pieder vienai no divām frakcijām – viena no tām atbalsta citplanētiešu iebrukumu uz Zemes, otra – nē. Lai notiktu cīņa, spēlētājiem jāapmeklē vietas dabā, kur jāveic noteikts darbību kopums.
Matisons min, ka «Pokemon Go» spēlē gan piecpadsmitgadnieki, gan četrdesmitgadīgi cilvēki, kuri atceras vismaz vienu no pokemonu dažādajām izpausmēm aptuveni 20 gadu garumā.
«Man tās bija kaut kādas ļoti dīvainas multenes deviņdesmito gadu beigās, maniem bērniem tās ir komiksu grāmatiņas un kartītes jeb «fiškas». Ir jau gatava auditorija, kurai nekas nav jāstāsta, un kuri par katru no šiem ķēmukiem varēs izstāstīt labāk par pašiem spēles veidotājiem,» saka Matisons.
Viņš uzskata, ka, tā kā spēle veidota, balstoties uz «Ingress», tad vienai no visapmeklētākajām vietām «Pokemon Go» versijā Latvijā vajadzētu būt Rīgas klusajam centram, jo savulaik «Ingress» pašiem spēlētājiem ļāva iezīmēt nozīmīgās vietas, kas pārsvarā bija ļoti spilgti kultūrvēsturiski objekti. Rīgas klusajā centrā gandrīz katra no jūgendstila mājām ir šis nozīmīgais punkts, kuru iespējams atklāt, šodien spēlējot «Pokemon Go».
Matisons uzskata, ka «Pokemon Go» spēlētājiem varētu būt papildus motivācija izstaigāt Vecrīgu un atklāt daudz interesanta. Savukārt, Smiļģa muzejs Āgenskalnā ir tā saucamais «arēnas punkts», kur savā starpā iespējams sacensties ar citiem spēlētājiem, bet Uzvaras parkā izvietotas tā saucamās «barotavas», kur var savākt papildus spēlbumbas, «atveseļoties» utt.
Rīgā Vērmanes dārzā jau noticis pirmais pokemonu ķērāju burziņš, kur vairāki simti cilvēku staigāja pa konkrētu teritoriju, mēģinot noķert mošķus.
Paplašinām realitāti
Matisons uzsver, ka «Pokemon Go» ieviesis mūsu dzīvēs jauno fenomenu – «paplašināto realitāti». Viņam gan oponē profesors Vjačeslavs Kaščejevs, kurš uzskata,ka šis fenomens nebūt nav nekas jauns, pēdējos gados paplašinātās realitātes izplatību ir sekmējusi plaša viedtālruņu pieejamība ar pietiekami jaudīgajiem procesoriem, kā arī orientācijas un lokācijas (GPS) sensoriem.
«Pielietojumi [paplašinātajai realitātei] ir ļoti plaši un programmatūras izstrādājumi ar tiem nemitīgi eksperimentē. Piemēram, tulkošanas aplikācija, kas reālā laikā aizvieto uzrakstus ar tulkojumiem,» norāda Kaščejevs.
Kaščejevs uzskata, ka paplašinātās realitātes parādīšanās ir likumsakarīga, ņemot vērā tehnoloģiskās bāzes pieejamību.
«Cik liela būs tās paliekošā vērtība, ir atkarīgs no tā, kādus uzdevumus tā palīdzēs risināt efektīvāk. Navigācijas aplikācija «Waze», kas ņem vērā reālā laika datus par sastrēgumiem, ir labs piemērs šādai paliekošai vērtībai (Traktējot paplašināto realitāti šaurā nozīmē, «Waze» nebūtu pie tās pieskaitāma),» skaidro Kaščejevs.
Matisons piebilst, ka tikai mūsu pašu spēja vai nespēja atrast pielietojumu šādai paplašinātajai realitātei arī noteiks to, kā tas izskatīsies nākotnē. «Šobrīd esam sākumpunktā, mums ir iespēja paplašināto realitāti padarīt par kaut ko, kas palīdz mums labāk izpētīt konkrētus objektus, izprast šo objektu stāstu un izglītoties,» uzskata Matisons.
Jauno tehnoloģiju eksperts Kristaps Skutelis ir pārliecināts, ka paplašinātā realitāte nākotnē attīstīsies ļoti plaši, piemēram, reklāmas jomā. Pēc Skuteļa domām «hajs» ap spēli turpināsies vēl vismaz gadu, kamēr tās oficiālās versijas izplatīsies visā pasaulē. Pēc tam gan tā varētu nonākt aizmirstībā, tāpat kā «Angry Birds», kurus neviens vairs nespēlē.
«Vai mēs beigās nedzīvosim matricā? Protams, ka dzīvosim, par to es nešaubos, tikai tas nav viena gada jautājums, tas nenotiks tik ātri,» secina Skutelis.
«Internets un viedtālruņu izplatība ir pietuvinājušas nullei informācijas pārraides un pavairošanas izmaksas. Cilvēka ideju un saskarsmes pasaule vairs nav piesaistīta viņa fiziskajai atrašanās vietas vai citiem ķermeniskajiem ierobežojumiem. Komunikācijas un sadarbības tīklu daudz mazākā mērā nosaka sociālā hierarhija vai ģeogrāfija. Pašas par sevi šīs pārmaiņas nav nedz labas, nedz ļaunas. Šis ir brīnišķigo iespēju laikmets, bet kā cilvēce tās izmantos – rādīs laiks,» tā Kaščejevs.