Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans jau pavisam drīz varētu kļūt par visietekmīgāko Turcijas līderi kopš modernās Turcijas dibinātāja Mustafas Kemala Ataturka, komentējot pagājušās nedēļas apvērsuma izgāšanos un iespējamo situācijas attīstību pēc pagājušās nedēļas neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, norāda Vašingtonas Institūta Turcijas pētniecības programmas direktors Soners Kagaptajs.
Apvērsuma mēģinājuma laikā dumpinieki bija piespieduši sabiedriskās televīzijas ziņu diktori ēterā nolasīt viņu paziņojumu, savukārt Erdogans ar televīzijas raidījuma vadītāju sazinājās no tobrīd nezināmas vietas, izmantojot videozvanu sistēmu «FaceTime».
Kā dažu dienu laikā Erdogans no tēla viedtelefona ekrānā kļuva par «otro Ataturka atnākšanu»? Kā «FaceTime» guva virsroku pār tankiem? Un ko pēdējo dienu notikumi atklāj par Erdogana varu, un kādas būs prezidenta pozīcijas pēc apvērsuma mēģinājuma apturēšanas? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem apjomīgā publikācijā meklē ASV žurnāls «The Atlantic».
Kagaptajs jau iepriekš brīdinājis par šādu situācijas pavērsienu Turcijā. 2015.gadā viņš rakstā žurnālā «The Atlantic» pauda viedokli, ka Erdogana politika un centieni nostiprināt savu varu ir radījusi toksisku politiskās polarizācijas, plaši izplatītu kurdu minoritātes opozīciju, kā arī Sīrijas konflikta ietekmes kokteili.
Tikai Erdogans varot mazināt šo saspīlējumu, pirms tas kļūst sprādzienbīstams, pagājušajā gadā rakstīja Kagaptajs.
Eksperts tagad «The Atlantic» skaidro, kāpēc viņa iepriekš piesauktais «sprādziens» ir izvērsies tieši tā, kā tas izvērsās un prognozē, kas Turciju sagaida nākotnē.
Kagaptajs pauž viedokli, ka pagājušās nedēļas apvērsums Turcijā izgāzās vienkārša iemesla dēļ – to nerīkoja pašas augstākās Turcijas militārpersonas, un tas netika īstenots ar militārās varas vertikāles pielietošanu. Tā vietā apvērsumu mēģināja īstenot atsevišķas Turcijas bruņoto spēku «frakcijas».
Tādējādi Erdoganam izdevās ātri atgūt kontroli pār bruņotajiem spēkiem.
«Beigās, visticamāk, bija vairāk Erdogana pusē esošu cilvēku ar ieročiem nekā apvērsuma rīkotāju pusē esošo,» norāda Kagaptajs.
Viņš uzskata, ka galvenais apvērsuma neveiksmes iemesls bija tas, ka Erdoganam izdevās uzvarēt informācijas karā.
Apvērsuma rīkotāji mēģināja sarīkot pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu stila puču, par varas pārņemšanu paziņojot sabiedriskajā televīzijā TRT, kas mūsdienās vairs nav no populārākajiem medijiem valstī.
Savukārt Erdogans savā viedtālrunī sniedz «FaceTime» interviju, ko sociālajos tīklos redz miljoniem valsts iedzīvotāju.
«Komunikāciju terminoloģijā runājot, tā ir digitālā uzvara pār analogo,» uzsver eksperts.
Svarīga izrādījās ne tikai izmantotā komunikācijas platforma, bet arī vēstījums. Gan «FaceTime» intervijā, gan ierakstos sociālajos tīklos «Facebook» un «Twitter», gan īsziņās, ko saņēma ikviens mobilo sakaru lietotājs valstī, Erdogans aicināja savus atbalstītājus doties ielās un aizsargāt demokrātiski ievēlēto valdību. Iedzīvotāji to arī darīja.
«Tas bija apvērsuma pagrieziena punkts. Tas bija brīdis, kad pretapvērsums,» uzsver Kagaptajs.
Viņš piebilst, ka Erdogans arī devis rīkojumu imamiem mobilizēt cilvēkus. Šim prezidenta aicinājumam atsaucās tūkstošiem mošeju.
«Dažu stundu laikā iedzīvotāji ielās jau rāpās virsū tankiem. No apvērsuma drīz vien nekas nebija atlicis,» norāda eksperts.
ASV laikraksts «The Wall Street Journal» rakstīja, ka Erdogans par apvērsuma pārdzīvošanu var pateikties iedzīvotāju aktīvajai rīcībai, tehnoloģijām un reliģijai.
«Šī bija pirmā reize valsts vēsturē, kad valsts iedzīvotāji masveidā iesaistījās, lai novērstu apvērsumu,» rakstīja «The Wall Street Journal».
Kagaptajs uzskata, ka Erdogans diezin vai izmantos sabiedrībā pieaugušo popularitāti un atbalstu arī no līdzšinējiem oponentiem, lai mazinātu politiskās domstarpības valstī.
Tāpat neesot sagaidāms, ka prezidents mazinās savu «stingro tvērienu» attiecībā uz brīvu presi, sociālajiem tīkliem un vārda brīvību, lai gan tieši tam viņam būtu jāpateicas par palikšanu pie varas.
Pēc apvērsuma apspiešanas Turcijā aizturēti, atlaisti vai atstādināti no amatiem jau 45 000 līdz 50 000 cilvēku.
Kagaptajs prognozē, ka Erdogana politikai un Turcijai ir divi nākotnes scenāriji.
Viens ir drastiskais un dramatiskais – Erdogans varētu vēl vairāk vērsties pret sekulārismu valstī, pastiprinot reliģijas ietekmi. Eskperts arī neizslēdz islāma revolūciju, kas būtu līdzīga tai, kāda 1979.gadā notika Irānā.
Otrs scenārijs, kas uzskatāms par ticamāko, ir tāds, ka Erdogans izmanto neveiksmīgā apvērsuma rezultātā iegūto atbalstu, panākot konstitucionālas izmaiņas, kuru rezultātā Turcija no parlamentāras republikas kļūst par prezidentālu.
Kagaptajs norāda, ka Erdoganam atrodoties pie varas jau 13 gadus – pirms kļūšanas par prezidentu viņš bija valsts premjerministrs – savās rokās ir izdevies koncentrēt būtisku varu, un, panākot izmaiņas konstitūcijā, viņš savu ietekmi nostiprinātu vēl vairāk.
Pirms apvērsuma mēģinājuma eksperti regulāri uzsvēra, ka gadījumā, ja Erdogans kādā brīdī aiziešot par tālu, vienmēr būs armija, kas nepieciešamības gadījumā liktu viņam būt savaldīgākam.
«Tagad Erdoganam ir rīcības brīvība iet tik tālu, cik viņš vēlas. Visu laiku mēs domājām, kāda būs Erdogana galīgā dienaskārtība attiecībā uz Turciju. Tagad mēs to uzzināsim,» norāda Kagaptajs.
