Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/29/11091472t1hefc2.jpg)
Rīgas Centrāltirgus paviljonu pagrabi nepiederošiem ikdienā ir slēgti, tāpēc portāls «Apollo» ar prieku izmantoja iespēju mārketinga un komunikācijas daļas pārstāvja Ivara Jakovela pavadībā doties apskatīt, kas «lācītim vēderā».
«Centrālais gaitenis savieno visus piecus paviljonus. No zivju paviljona līdz gaļas paviljonam. Pagrabos ir trīs ieejas, kas nodrošina loģistiku, produktu piegādi,» ekskursiju iesāk Jakovels. Paviljonu pagrabā atrodas noliktavas, darbnīcas kā arī tehniskās komunikācijas. Katrs paviljons ar pagrabu ir savienots ar divām kāpņutelpām un liftu.
Visu gadu Centrāltirgus pagrabos tiek organizētas arī ekskursijas: «Tūristi grupās ar gidiem mūsu apsardzes pavadībā organizēti šeit var ierasties. Mums ir līgumi ar vairāk nekā 20 tūrisma kompānijām. Uz vietējo tirgu ir orientēti kādi trīs uzņēmumi. Pārējie - uz ārzemniekiem.»
Vienā no pagraba telpām apskatāms visai interesants eksponāts – vēsturiskais kompresors, kas pirms Centrāltirgus atklāšanas pasūtīts un izgatavots vācu kompānijā «AEG» un darbojas izmantojot elektrodzinēju. Oriģināli Centrāltirgū bijuši trīs šādi kompresori, taču kas noticis ar pārējiem diviem, var tikai minēt. «Laika gaitā «izkūpējuši»...» ar smaidu bilst Jakovels.
Tomēr pāri palikušais kompresors joprojām esot darba kārtībā. «Tehniķi teica, ka vajadzētu divas, trīs dienas, lai pāreļļotu, pārbaudītu mezglus, lai viss būtu darba kārtībā. Aparāts, kas nostrādājis 70 gadus, 1986.gadā tika izslēgts, bet joprojām nepieciešamības gadījumā to varētu darbināt. Protams, jautājums, cik tas ir ekonomiski prātīgi un nepieciešami,» skaidro Centrāltirgus pārstāvis.
Centrāltirgus celtniecība uzsākta 1924. gada jūnijā, bet pabeigta 1930. gada rudenī: «Šis ir viens no pirmajiem tirgiem pasaulē, kas pārgāja uz modernu saldētavu principu. Šeit nekad nav bijuši tā saucamie ledus pagrabi, bet ir bijuši trīs kompresori.»
Ekskursijas noslēgumā dodamies uz «Gaļas paviljona» jeb tirgus piebūves jumtu, kas savulaik izbūvēts kā dzelzceļa perons. «Šeit atradās 125 metru garš sliežu dubultceļš. Savienojums ar pamata dzelzceļa mezglu tika sabombardēts 1942.gadā un netika atjaunots. Dzelzceļš tika ieplānots jau sen. Faktiski jau tad, kad paplašināja Rīgas dzelzceļa mezglu 1909.-1910.gada ziemā,» rāda un stāsta Jakovels.
Dzelzceļa savienojums bijis nepieciešams, jo tirgus kalpojis ne vien kā mazumtirdzniecības, bet arī vairumtirdzniecības tirgus. «Šeit bija augstais perons. Bija arī četri lifti, kuriem durvis aizmūrētas. Pēckara gados tirgus kļuva pilnībā par mazumtirdzniecības tirgu. 50.gadu vidū atgriezās pie jautājuma, vai nebūtu nepieciešams dzelzceļa savienojumu atjaunot, bet tā kā tirgus bija kļuvis pilnībā par mazumtirdzniecības tirgu, ekonomisti šādu pamatojumu nesaskatīja,» skaidro Centrāltirgus pārstāvis.
Jakovels esot sastapis cilvēkus, kas 50.gados Rīgā mācījušies vidusskolā, un šeit vesti uz šaušanas nodarbībām militārās sagatavošanas kursa ietvaros.
«70., 80.gados šeit turēja vasaras galdus ziemas periodā. Pirms vairākiem gadiem šeit esam organizējuši konferenci – «Rīgas Centrāltirgus: Vakar, šodien un rīt; kultūrvēsturiskais mantojums un modernizācija», kur pašā tirgus viducī spriedām par to, kā saglabāt šo unikālo kultūrvēsturisko Eiropas lielākā tirgus mantojumu un to arī modernizēt. Šīs pārrunātās idejas šobrīd soli pa solim tiek realizētas arī dzīvē,» izklāsta Jakovels. 1931.gadā Centrāltirgus atzīts par modernāko tā laika Eiropā.
Paviljonu būvniecībai Rīgas dome 1922.gadā atpirkusi no valsts divus Vaiņodes cepelīnu angārus, kurus 1915.gadā uzbūvējis ķeizariskās Vācijas okupācijas karaspēks piecu kaujas cepelīnu turēšanai.
«Paradoksāli, ka šie cepelīni tika izmantoti karadarbībā un ne reizi ne vien ar tiem bombardēja Rīgu, Pleskavu. (..) Angāri, kas tika uzbūvēti, lai turētu kaujas mašīnas, kurām bija jāiznīcina Rīga, pārbūvētā veidolā šobrīd ir kļuvuši par neatņemamu galvaspilsētas vizītkartes sastāvdaļu,» norāda Jakovels.