Šovakar uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves Baltijas pirmizrādi piedzīvos režisora Roberta Vilsona un aktiera, bijušā baletdejotāja Mihaila Barišņikova veidotā monoizrāde «Vēstule cilvēkam».
Rīgā sāks izrādīt Barišņikova monoizrādes «Vēstule cilvēkam» (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Monoizrāde «Vēstule cilvēkam» Rīgā būs skatāma piecus vakarus - līdz 7.augustam ieskaitot.
Barišņikovs iepriekš stāstīja, ka monoizrāde «Vēstule cilvēkam» nav dejas šovs, bet gan teātra projekts. Iestudējuma pamatā ir poļu izcelsmes baletdejotāja un horeogrāfa Vāclava Ņižinska 1919.gadā sešu mēnešu garumā rakstīta dienasgrāmata, kurā dejotājs dokumentējis savus pārdzīvojumus un izgaismo savas garīgās veselības sabrukumu.
Barišņikovam šī ir jau otrā sadarbība ar režisoru Vilsonu. «Izrāde ir Vilsona vīzija. Man patika strādāt ar režisoru, lai gan tas nebija viegli. Vilsons ir neparasts režisors. Darbs ar viņu prasa lielu pacietību un atdošanos,» atklāja Barišņikovs.
Tāpat viņš klāstīja, ka baletdejotājiem Ņižinska vārds saistās ar pagātnes izpratni. Cilvēkus intriģē laiks, kurā strādāja Ņižinskis. Barišņikova skatījumā Ņižinskis bija horeogrāfijas ģēnijs un viņu var uzskatīt par pirmo avangarda horeogrāfu. «Ņižinskis bija radikāls tā laika horeogrāfs, kurš balstījās uz saviem instinktiem un vīzijām,» piebilda Barišņikovs.
Dejotājs skaidroja, ka izrādei «Vēstule cilvēkam» ir neparasta struktūra. Lai arī tas ir teātra projekts, iestudējumu no sākuma līdz pat beigām pavada kustības. Izrādē dzīvajā izpildījumā skan arī Barišņikova balss, kas būs saklausāma kā krievu, tā arī angļu valodā, bet bez tam iestudējumā izmantoti arī balsu ieraksti.
Izrāde «Vēstule cilvēkam» ir jauna - tā iestudēta 2015.gadā Itālijā, Spoleto. Rīgā izrāde būs skatāma viesizrāžu tūres laikā.
Savas slavas virsotnē Ņižinskis (1889-1950) tika atzīts par vienu no izcilākajiem Rietumu kultūras baleta māksliniekiem. Viņš bija arī slavenā Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupas dalībnieks un modernā baleta horeogrāfijas pamatlicējs. Viņa sākotnējie darbi ir «Fauna diendusa» un «Svētpavasaris». Trešajā gadu desmitā Ņižinskim sākās garīgas problēmas, tādēļ viņa dienasgrāmatas, kas tapušas laikā no 1919.gada 19.janvāra, dokumentē jaunā vīrieša garīgās veselības sabrukumu.
Mūsdienu skatītājiem diemžēl nav iespējas redzēt Ņižinski dejojam, jo viņa uzstāšanās nav dokumentētas.