«Nē, mēs nebēgtu, mēs šautu!»

Attēlā - bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).

FOTO: LETA

Pēdējās dienās Latvijas un arī atsevišķos Igaunijas un Lietuvas medijos plašu ažiotāžu izraisījusi ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) pārstāvniecības Latvijā veidotā bēgļu atbalsta kampaņa «Mēs darītu tāpat.Mēs bēgtu». Tai zibenīgi sekoja plašas sabiedrības daļas sašutums par to, ka Latvija šādi Krievijai dod skaidru signālu - ja Latvijā sāktos militārs konflikts, tās iedzīvotāji, nemēģinot pretoties, masveidā pamestu savu valsti. Pēc garām un plašām diskusijām noskaidrojies, ka Latvija, iespējams, kārtējo reizi ir pārcentusies, pildot starptautiskas organizācijas uzdoto «mājasdarbu», veidojot jaunu vēstījumu un nepievienojoties vēstījumam, ko ANO Bēgļu aģentūra raidījusi pasaulei un kuru adaptējušas arī pārējās Baltijas valstis.

Kā tas sākās

UNHCR vērienīgo kampaņu visā pasaulē uzsāka šā gada 16.jūnijā, aicinot pasauli būt kopā ar bēgļiem, pievienojot mirkļbirku  #WithRefugees. Kampaņas ietvaros tiek izmantots videomateriāls, kurā vairāk nekā 60 pasaules līmeņa slavenības aicina būt kopā ar bēgļiem un sludināt vēstījumu «Mēs esam ar bēgļiem, lūdzu, esiet ar mums!» («We stand with refugees, please stand with us!»).

Cilvēkus videomateriālā uzrunā tādas slavenības kā Keita Blanšeta, Helēna Mirrena, Bens Stillers, Skārleta Johansone, dziedātājs Mika un citi.

Tās mērķis ir paust atbalstu ģimenēm, kurām nācies bēgt no savām mājām viņu valstīs notiekošo militāro konfliktu dēļ un saskarties ar naidīgo attieksmi valstīs, kurās tiek lūgts patvērums.

Videomateriālā tiek aicināts parakstīt petīciju, kurā valstu valdības tiek lūgtas garantēt, ka

- ikvienam bēgļu bērnam tiek nodrošināta izglītība;

-ikvienai bēgļu ģimenei ir nodrošināts mājoklis;

-ikviens bēglis var strādāt un apgūt prasmes,lai sniegtu pozitīvu pienesumu savai kopienai.

Latvijā kampaņa ilgs no augusta līdz decembrim, un tās laikā līdz ar video paredzēts izplatīt afišas, kurās ir attēloti cilvēki - bēgļi un patvēruma meklētāji, kuri šobrīd uzturas Latvijā. Vienā teikumā viņi atklāj, kāpēc devušies bēgļu gaitās. Turpat blakus attēloti Latvijas iedzīvotāji, kuri atzīst - ja nonāktu tādā situācijā, viņi darītu tāpat. Papildus tiek izplatītas infografikas, kas atklāj latviešu un sīriešu līdzību izglītībā, nodarbinātībā, bēgļu gaitās un tautas attīstībā, pirms Sīrijā sākās karš. Sīrija ir izmantota kā paraugs, jo vairāk nekā puse no pasaules bēgļiem 2015.gadā bija tieši no turienes.

Latvijas patrioti jūtas aizskarti 

Kopš paša sākuma kampaņa izraisījusi plašu ažiotāžu sabiedrībā. Tā aizskārusi daudzus Latvijas patriotus, īpaši zemessargus un karavīrus.

Latvijas Aizsardzības ministrija nosūtījusi Ārlietu ministrijai vēstuli ar aicinājumu lūgt ANO Bēgļu aģentūrai pārtraukt kampaņas  «nekorektos elementus» Latvijā. Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcija vērsusies ANO, paužot, ka kampaņa «Mēs darītu tāpat!» neatbilst Latvijas tiesiskajam regulējumam un sabiedrības rūpēm par valsts drošību un aizsardzību.

Reklāmas kampaņas īstenotāju ANO Bēgļu aģentūras partneris Latvijā reklāmas aģentūra «DDB Latvia» jau atvainojusies visiem, kurus aizskārusi kampaņa, un sola to pārveidot. 

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» ceturtdien skaidroja, ka Latvijas vēstnieks ANO ir ticies ar atbildīgajām amatpersonām un norādījis, ka Latvijā kampaņas vēstījums neatbilst globāli īstenotajai kampaņai.  ANO amatpersonas esot apliecinājušas, ka jau sākušas darbu pie kampaņas pārveidošanas.

Netīšs kaitējums nekļūst mazāks tikai tāpēc, ka tas ir netīšs

Attēlā - Ģirts Aleksis, kurš 22 gadus dien Valsts aizsardzības resorā.

FOTO: Foto:No personīgā arhīva

Ģirts Aleksis, kurš 22 gadus dien Valsts aizsardzības resorā, uzskata, ka ANO Bēgļu aģentūras rīkotā kampaņa ir piemērs tam, ka nav labi veidot kampaņu, dzīvojot tikai savā informācijas pasaulītē.

«Bēgļu kampaņas plānotais efekts ir sagaidīt no valsts iedzīvotājiem empātiju pret bēgļiem. Sak, kā tu pats rīkosies, ja tavā valstī būs nemieri un tu bēgsi uz citu valsti, kurā tevi negribēs pieņemt.

Ideja nav slikta, bet nav ņemtas vērā Latvijas un Krievijas pašreizējās attiecības. Un šajā gadījumā Latvijas vēstījums Krievijas prezidenta Vladimira Putina valdībai ir - mēs nekur nebēgsim, pat ja Krievija vēlēsies iebrukt.

ANO nodoms vienkārši netika pielāgots situācijai Latvijā. Tāpat, kā cūkgaļas tirgošana Telavivā. Ja jautātu ierindas karavīram, ko viņš domā par šo kampaņu, tad saņemtu nicinošu atbildi, jo karavīrs nepadodas un ir uzticīgs līdz galam,» norāda Aleksis.

Attēlā - 52.Zemessardzes kājnieku bataljona zemessargs Ģirts Derums.

FOTO: No personīgā arhīva

Līdzīgās domās ir 52.Zemessardzes kājnieku bataljona zemessargs, 26 gadus vecais Ģirts Derums. Viņš uzskata, ka kampaņa ir aizvainojoša un bažas raisoša ne vien zemessargiem un karavīriem, bet ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kuram rūp mūsu valsts drošība.

«Skaidrs, ka tiem, kuri izvēlējušies valsts aizsardzības spēju stiprināšanai ziedot savu brīvo laiku Zemessardzē, šāda morāli vāja kampaņa viņu apņemšanos un pārliecību nav spējīga graut, tomēr, bez svīšanas mācībās un kaujas prasmju apguves, zemessargi un karavīri kopā ar citām organizācijām veic sabiedrības informēšanu par katra iespējām piedalīties aizsardzības spēcināšanā, piemēram, rīkojot atvērto durvju dienas bataljonos un piedaloties dažādās izstādēs un parādēs.

Pēc šādiem darbiem, vērojot kampaņu, kura propagandē, ka laba un pareiza izvēle ir doties bēgļu gaitās, tiklīdz esam apdraudēti, jūtos it kā redzētu dubļainu zābaku pēdu nospiedumus uz tikko mazgātas grīdas,» atzīst Derums.

Pēc Deruma domām, tajā svārstīgajā sabiedrības daļā, kura pagaidām nezina, kā rīkotos militāra konflikta gadījumā, šī kampaņa var vairot pārliecību, ka nepretoties militārai agresijai un momentā doties bēgļu gaitās ir pareizi un gudri.

«Ja var ticēt dažādām aptaujām, šī sabiedrības daļa ir liela. Raugoties no šāda skatu punkta, kampaņa uztverama kā hibrīdkara elements un apdraudējums drošībai, kaut arī, ceru, neapzināts un radies stulbuma dēļ.

Jāpiebilst gan, ka tāpat kā netīša nonāvēšana vienalga ir nonāvēšana, tāpat arī citur netīšs kaitējums nekļūst mazāks tikai tāpēc, ka tas ir netīšs,» uzskata Derums.

Neviens nevar precīzi pateikt, kā darītu, ja tiešām sāktos karš

Attēlā - valodnieks, tulkotājs, zemessargs Valts Ernštreits.

FOTO: Kristaps Kalns

Valodnieks, tulkotājs un zemessargs Valts Ernštreits atzīst - kad pirmo reizi ieraudzījis ANO Bēgļu aģentūras rīkotās kampaņas plakātus,  īsti neesot sapratis, kas ar tiem domāts.

«Jebkurā gadījumā tas izskatījās pēc pašdarbnieku mēģinājuma kaut kā pareklamēt to slaveno, bet nu jau drusku piemirsto bēgļu būšanu, totāli nefiltrējot ne vietu, ne apstākļus, un pārsteidzošā kārtā patiesībā arī mērķi - kāpēc tas darāms. Ak jā – un vēlāk izrādījās, ka tie nemaz nav nekādi pašdarbnieki, kas ir vēl ļaunāk,» saka Ernštreits.

«Es kā es (un ne kā zemessargs, ne kā cilvēks, kurš uzskata, ka bēgļu uzņemšana ir OK) šīs kampaņas vēstījumā izlasīju trīs lietas:

Pirmkārt – konflikta gadījumā mēs visi bēgtu (nevis kļūtu par tiem 40%, kas saskaņā ar statistiku ieročiem rokās aizstāvētu savu valsti; nevis kļūtu par kolabricionistiem un piedalītos kaimiņu nosūdzēšanā, izsūtīšanā un, ja sagadītos, arī apšaušanā, kas vēl pirms pusgadsimta bija, ai, cik populāri; nevis rīkotos vēl kā citādi).

Otrkārt – rūpes par bēgļiem ir savtīga būšana, salts aprēķins – jo mēs taču kādreiz varbūt laidīsimies lapās, un tad mums vajadzēs kādu, kas arī par mums parūpējas. Aizmirstot, ka Latvijas situācijā pati iespēja kaut kur aizbēgt ir stingri apšaubāma – nav jau vairs četrdesmitie un arī ar laivām tā ir, kā ir. Aizmirstot, ka cilvēkiem vajadzētu rūpēties vienam par otru arī vienkārši tāpēc, ka viņi ir cilvēki.

Treškārt – bēgļu uzņemšanu atbalsta tikai tie, kuri paši ir sataisījušies «ņemt vīli» .Te pie vainas būs vēstījumā iekodētā loģika, vismaz, kā es to izlasu – ja mēs plānojam bēgt, tad mēs saprotam citus bēdzējus, kas nebēg – nesaprot. Aha, kā tad!»

Ernštreits skaidro, ka viņu visvairāk šajā kampaņā nokaitinājis sauklis «Mēs visi esam cilvēki. Mēs darītu tāpat».

«Nu nav tā. Es nevaru precīzi pateikt, kā es darītu. Man labpatīk domāt, ka es it nemaz nedarītu tāpat. Varbūt citādi es darītu tieši tāpēc, ka esmu iepazinis pietiekami daudz bēgļu. Taču tas, ka es izlemtu darīt citādi, nenozīmē, ka es pēkšņi vairs nebūšu cilvēks. Manā skatījumā šī kampaņa ir «piezemējusies auzās». Lai gan domāts droši vien bija labi,» secina Ernštreits un piebilst:

«Ja es būtu bēglis, es droši vien justos izmantots. Jo kampaņa, manuprāt, ir izdarījusi lāča pakalpojumu, nepelnīti pretnostatot bēgļus lielai Latvijas iedzīvotāju daļai, attālinot viņus no iespējas integrēties mūsu sabiedrībā un kļūt par daļu no šīs valsts.»

«Mums Latvijā šobrīd ir tikai divi scenāriji: Francijas scenārijs, izolējot un izspiežot visus svešiniekus uz geto, ļaujot šīm izolētajām kopienām vārīties savā sulā, sadzīt visādus aizdomīgus asnus, un pēc gadiem desmit, divdesmit, rokas plātot un vicinot, šausmināties – ārprāts, ārprāts, ko nu darīt! (šo mēs jau esam pārbaudījuši, tiesa, ar citiem cilvēkiem). Vai arī Kanādas scenārijs, cenšoties integrēt šos cilvēkus mūsu sabiedrībā, cienot šos cilvēkus, valstiski un cilvēciski rīkojoties tā, lai viņiem rastos cieņa pret mums, pret Latviju, un tādējādi iegūstot jaunus un krietnus šis valsts cilvēkus, sabiedrotos, patriotus un arī aizstāvjus,» turpina Ernštreits.

«Un vēl - manī gruzd tāds jautājums pārdomām gan tiem, kas vārdos dedzīgi pretojas bēgļu uzņemšanai, gan tiem, kas vārdos to dedzīgi aizstāv – vai jūs esat personiski satikuši kādu bēgli? Pārmijuši kādu vārdu? Fiziski izdarījuši kaut ko viņa labā? Es esmu.»

Latvija atkal pārcentusies ar mājasdarbu?

Pagaidām izskatās, ka  Latvija ir vienīgā, kura izvēlējusies iet «savu ceļu» - noalgojot reklāmas aģentūru «DDB Latvia» un kampaņas ietvaros piedāvājot pavisam citu vēstījumu, jo kaimiņvalsts Lietuva izmanto globālās kampaņas ietvaros popularizēto slavenību videoaicinājumu «būt kopā ar bēgļiem» (nevis bēgt) un, visticamāk, tādu pašu ceļu ies arī Igaunija, kur kampaņa vēl nav sākusies, šeit ANO Bēgļu aģentūras pārstāvja valstī nav un viss tiek koordinēts no Zviedrijā bāzētās ANO bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas nodaļas. 

Kā portālam «Apollo» paskaidroja ANO Bēgļu aģentūras pārstāvniecības Lietuvā komunikācijas koordinatore Renata Kulesa, UNHCR ir noslēgusi līgumu ar vadošo sabiedrisko attiecību kompāniju Baltijā KPMS, kura realizē kampaņu valstī.

«Mēs izvēlējāmies KPMS, jo vēlējāmies vietējo uzņēmumu ar vislabāko izpratni par kampaņas kontekstu un nacionālo vidi,» skaidro Kulesa. Kampaņa Lietuvā uzsākta augusta vidū un veidota ap saukli «Mēs esam ar bēgļiem».

Toties abas Baltijas valstis ir labi informētas par skandālu, ko kampaņa izraisījusi Latvijā.

Arī lietuvieši sašutuši par Latvijas kampaņas vēstījumu

Attēlā - Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs, konservatīvais Seima deputāts Audroņus Ažubalis.

FOTO: Reuters/Scanpix

Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs, konservatīvais Seima deputāts Audroņus Ažubalis Lietuvas laikrakstam «15min» norādījis, ka Latvijā izvērsto kampaņu ar saukli «Mēs darītu tāpat» vērtē negatīvi, un ar līdzīgām sajūtām to uztvertu arī Lietuvas iedzīvotāji.

«Šī nav pirmā reize, kad starptautisko organizāciju pārstāvji līdz galam neizprot situāciju atsevišķās valstīs. Uzskatu, ka cilvēkus, kuri iepriekš darbojušies dažādās pretošanās kustībās, aizstāvot savu valsti, šādi formulēta kampaņa aizvaino. Birokrātiem ir pārāk daudz naudas, bet viņi nezina, kā to izmantot,» norādījis Ažubalis.

 «Var apelēt pie cilvēciskām jūtām, pie kristīgās līdzjūtības, bet nevis paziņot, ka «arī mēs bēgtu».Šī kampaņa ir absolūti nepareiza,» teicis deputāts, piebilstot, ka šāds sauklis tikai vēl vairāk sašķeļ sabiedrību un pasliktina attieksmi pret bēgļiem.

Līdzīgi kā Nacionālās apvienības pārstāvji Latvijā, domā arī Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēku pārstāvis, atvaļinātais pulkvežleitnants Liudas Gumbinas. Viņaprāt, Latvijā kampaņas sauklis «Mēs darītu tāpat, mēs arī bēgtu!» ir daļa no Krievijas informatīvā kara.

«Izmantot medijus, lai ietekmētu sabiedrības noskaņojumu, nav nekas jauns, šodien mēs ļoti bieži sastopamies ar informatīvā kara izpausmēm ar mērķi šķelt sabiedrību, diskreditēt militārās struktūras un demokrātiskā ceļā ievēlēto valdību.Kādi bijuši šīs kampaņas iniciatoru mērķi, atliek vienīgi minēt,» skaidro Gumbinas.Viņš uzsvēris, ka īpaši pēc Ukrainas notikumiem Lietuvas iedzīvotāji ļoti skaidri izrādījusi savu gatavību aizstāvēt savu valsti un nāciju.

ANO Bēgļu aģentūras pārstāvji Latvijā klusē

 Portāls «Apollo» centās sazināties ar reklāmas aģentūru «DDB Latvia», lūdzot atbildes uz jautājumiem, kuri šobrīd interesē plašu sabiedrības daļu - kādēļ Latvijā tika izlemts izmantot saukli «Mēs darītu tāpat, mēs bēgtu!», ja globālās kampaņas vēstījums ir «Mēs esam kopā ar bēgļiem!»; kurš finansē šo kampaņu un vai ir pieejami pētījumu aģentūras «Norvik» aptaujas rezultāti, uz kuriem balstoties, kā līdz šim skaidrojuši kampaņas autori, it kā izvēlēts kampaņas sauklis «Mēs darītu tāpat, mēs bēgtu!» (Aptauja apgalvo,ka tā darītu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.Aptauja esot veikta 2016. gada jūlijā interneta vidē un tajā iesaistījušies 702 respondenti.).

Taču «DDB Latvia» pārstāve Eva Mežīte portālam «Apollo» norādīja, ka «ANO Bēgļu aģentūra šobrīd no komentāriem atturas», arī kā «DDB Latvia» pārstāve viņa atbildes nesniedza .

Attēlā - bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).

FOTO: LETA

Bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts  Artis Pabriks (V) portālam «Apollo»  norāda, ka ANO Bēgļu aģentūras reģionālajiem pārstāvjiem, kuri šo kampaņu realizē savās mītnes valstīs, vajadzēja būt saprotošākiem, zinošākiem un piemērot to atbilstoši mūsu reģionam, kurā šobrīd ir cita ģeopolitiskā situācija, līdz ar to - cita ģeopolitiskā izpratne.

«Hipotētiska kara laikā bēgļi vienmēr būs. Tie vienmēr ir bijuši, arī no mūsu valsts Pirmā un Otrā pasaules kara laikā.Taču bēglis vai bēgšana nav pirmais, kam būtu jānāk prātā, ja notiek uzbrukums tavai mājai, ģimenei, vērtībām, valstij, brīvībai. Šajā kampaņā starp to visu īsti nebija atrasts balanss.»

Vienlaikus Pabriks uzsvēra, ka starptautiskajām institūcijām būtu jāizvēlas tādi reģionālie vadītāji, kas nav pretrunīgi un ļoti klaji neieņem vienu pozīciju. «Pieļauju, ka šobrīd Latvijā nav izvēlēti tie veiksmīgākie vadītāji,» secina Pabriks.

Uz jautājumu, kas uzvirmojis sociālajos tīklos - ka kampaņā varētu būt meklējamas saknes Krievijas propagandā, Pabriks atbild, ka uz sazvērestības teorijām balstīties nevajadzētu.

«Tomēr mums ir jāsaprot, ka bieži vien Krievijas propagandas organizācijas un kanāli ir ļoti labi izglītoti, un cilvēks pat var nenojaust, ka darbojas kāda labā.»

Viņš arī norādīja, ka reģionālajiem vadītājiem nevajadzētu būt cilvēkiem, kas ir politiski ļoti pretrunīgi, jo politiskā vide nav vieta akadēmisko brīvību testēšanai, tajā jāreaģē citādāk.

«Drīzāk tad vajadzēja veidot kampaņu par Somijas 1939.gada Ziemas karu. Arī toreiz bija daudz bēgļu, daudz somu aizbrauca uz Zviedriju. Ikreiz, kad runājam par kādu hipotētisku militāro konfliktu, mums kā nācijai ir jādod skaidrs signāls - mēs darītu tāpat, kā somi 1939.gadā - nē, mēs nebēgtu, mēs šautu! Ja valsts vēstījums ir «Mēs bēgtu!», tad šāda valsts nevar pastāvēt!»

 

    Uz augšu