Izglītība un zināšanas cilvēkam nodrošina pašu svarīgāko – izvēles iespējas un brīvību. Un tā nav tikai darba izvēle, - tās ir izvēles, ko mēs izdarām katru dienu un kas veido mūsu dzīvi. Vienlaikus izglītība ietekmē arī katra labklājības līmeni individuāli. Tomēr jaunākie «Baltic International Bank Latvijas barometra» pētījuma dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā izglītībai joprojām netiek piešķirta pienācīga loma un iedzīvotāju vērtējumos valda īstermiņa domāšana.
Piemēram, tikai 36% respondentu uzskata, ka obligāti būtu jāiegūst augstākā izglītība, bet 39% piekrīt, ka izglītība ir visnozīmīgākais faktors, lai gūtu panākumus darba dzīvē. Savukārt vairāk nekā trešā daļa aptaujāto uzskata, ka izglītības sistēmas uzdevums būtu reaģēt uz aktuālo darba tirgus pieprasījumu un gatavot atbilstošas kvalifikācijas speciālistus. Šie vērtējumi apliecina, ka mēs joprojām pilnībā neapzināmies un nenovērtējam izglītības lomu ne tikai cilvēka karjerā, bet arī dzīvē kopumā.
Apkopotie dati pasaulē un arī Latvijā gadu no gada apstiprina, ka cilvēki ar augstāko izglītību saņem vismaz par 50% lielāku atalgojumu nekā cilvēki ar zemāku izglītības līmeni. Nerunājot jau par to, ka saskaņā ar jaunākajiem Ekonomikas ministrijas datiem augstākā izglītība divas reizes samazina varbūtību kļūt par bezdarbnieku, salīdzinot ar arodizglītību, un trīs reizes, salīdzinot ar pamatizglītību. Augstākā izglītība ir arī obligāta, lai strādātu pasaules aizraujošākajās profesijās un ieņemtu nozīmīgus amatus.
Arī darba ražīgumam ir tieša korelācija ar izglītības līmeni tāpat kā sabiedrības izglītības līmenim ar valsts ekonomisko attīstību. Īpaši mūsdienās, kad runājam par zināšanu ietilpīgu ražošanu un ekonomiku, kas pieprasa labi izglītotus un domājošus prātus. Tādus, kas spēj adaptēties jaunām situācijām strauji mainīgajā pasaulē. Tāpēc augstskolu uzdevums ir daudz nozīmīgāks nekā konkrētu konkrētā brīdī darba tirgū pieprasītu zināšanu un prasmju iemācīšana. Jo jau pašlaik augstskolās studē jaunieši, kuri nākotnē strādās profesijās, kas vēl neeksistē, savukārt aktualitāti strauji zaudē profesijas, kas vēl pirms gadiem desmit bija ļoti pieprasītas.
Tas nozīmē, ja vēlēsimies veidot veiksmīgu karjeru, būs jāmācās visu mūžu, un ar vienu šauru specializāciju nepietiek. Tāpēc pasaulē arvien lielāks pieprasījums ir pēc T shaped education jeb T veida izglītības, kas nodrošina specializāciju un dziļas zināšanas kādā no izvēlētajām nozarēm un vienlaikus plašu pasaules redzējumu. Tas ļauj vienlaikus būt gan ekspertam (dziļums), gan stratēģim (plašums), kas redz lietas kopsakarībās. Ir pierādīts, ka tieši šādā veidā izglītoti cilvēki ir tie, kuri bauda cieņu ne tikai darba kolektīvā, bet arī plašākā sabiedrībā, jo spēj aplūkot ikvienu situāciju un problēmu no vairākiem skatupunktiem.
Pašlaik tiek runāts, ka veiksmīgai personības attīstībai vajadzīgi vismaz divi «T», divas specializācijas un ka katra no tām dod kvalitatīvu lēcienu karjerā. Īpaši populāri ir izvēlēties specializēties nevis radniecīgās nozarēs, bet atšķirīgās, piemēram, matemātika un filozofija, medicīna un māksla. Darba devējam šāda izglītība liecina par spēju mācīties, kas ir viena no nozīmīgākajām prasmēm. Tieši šāda izglītība ir jāpiedāvā Latvijas augstskolām.