S 28.11.2020.

Skolotāja: 50% vidusskolēnu skolā nav ko darīt, jāmācās arods

FOTO: lehman_11, CC BY-SA 2.0

Izglītības kvalitāte vienmēr ir bijis svarīgs jautājums. Vecāki salīdzina savas skolas programmas ar to, ko tagad mācās viņu bērni, un ir neizpratnē, kā vidusskolā var nezināt, viņuprāt, elementāras lietas.

Nesen sabiedrība satraukti uzņēma ziņu par sliktajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos matemātikā.

Vai tiešām zināšanu līmenis ir zemāks nekā par to liecina atzīmes?

«Apollo» uz sarunu aicināja skolotāju, kurai ir iespējams izglītības sistēmu vērtēt gan no attāluma, gan no šodienas pieredzes. Skolotāja vēlējās būt anonīma (kā visi skolotāji, ko uzrunājām mācību kvalitātes jautājumos). Skolotāja, strādājusi par matemātikas skolotāju Latvijā un ārzemēs, pēc 17 gadu pārtraukuma pērnā mācību gadā atkal atgriezās Latvijas skolā un mācīja matemātiku vidusskolēniem.

Apollo: Kas ir tas, kas šajos gados Latvijas skolās izmainījies visvairāk?

Skolotāja: Pēc 17 gadu pārtraukuma Latvijas skolās es atgriezos pie skolēniem. Protams, es redzu citādi nekā skolotājs, kas visu šo laiku strādājis skolā un redzējis, kā lietas attīstās. Mans skats ir no malas. Es redzēju mācību procesu ne tikai savā skolā, bet arī runāju ar kolēģiem, pētīju iepriekšējo gadu eksāmenu un pārbaudes darbus, programmas.

Diemžēl, bet vidusskolā mācās arī bērni, kuru spējās nav apgūt programmā paredzētās zināšanas, prasmes utt. Daļa vidusskolēnu nav piemēroti vidusskolai. Tā ir pilnīgi mana sajūta un pieredze, kas nav balstīta nekādā pētījumā. Es teiktu, ka 50% nevar mācīties vidusskolā. Viņiem jāizvēlas mācīties arodu.

Jā, arodskolu prestižs nav liels, bet plašsaziņas līdzekļos par pozitīvajiem piemēriem nav pietiekami stāstīts, un sabiedriskā doma ir nepietiekami virzīta, lai popularizētu un skaidrotu, ko labāk darīt, kur mācīties. Mums ir ļoti labas arodskolas. Protams, vecākiem šķiet vienkāršāk, lai bērns paliek vidusskolā: pamācīsies, izaugs, izlems, ko tālāk darīt.

Apollo: 50% nav spējīgi apgūt vidusskolas vielu, bet beidz vidusskolu?

Skolotāja: Mūžīgā problēma (smejas)! Es nupat lasīju par Jāni Sudrabkalnu, kurš nebeidza vidusskolu, jo izkrita algebras eksāmenā.

Prasības matemātikā ir ļoti zemas, pirms 17 gadiem tās bija augstākas, tomēr šobrīd programma ir piemērotāka. Cilvēcīgi saprotama programma. Pirms 17 gadiem skolā mācīja tādas lietas kā atvasinājums, integrālis un citas, kas ir vajadzīgas augstākajā matemātikā, bet ne cilvēka loģikas attīstībai. Šobrīd programa vērsta ne tikai uz reproducēšanas attīstību, bet uz loģiku un spēju redzēt likumsakarības. Tas vajadzīgs jebkuram izglītotam cilvēkam. Protams, ar to nevar konkurēt uz Kembridžu un Oksfordu, bet uz turieni nedodas visi.

Apollo: Vai skolotāji skolēniem sekmīgas atzīmes uzdāvina?

Skolotāja: Šis ir sāpīgs jautājums. Nauda seko skolēnam - nebūs skolēnu, nebūs naudas. Skola, protams, grib, lai skolēni paliek skolā, sagaida, lai bērns būtu sekmīgs.

Es nesajutu spiedienu, lai bērnam būtu tik vai tik labas atzīmes. Drīzāk, lai labi nokārtotu centralizētos eksāmenus un celtu skolas reitingu. Kolēģi no citām, arī lauku skolām, saka precīzi to pašu. Skola par skolēnu cīnās - vasaras darbi un pēceksāmeni...

Ja bērns ir tik vājš, ka arī pēc vasaras darbiem neko nespēj, tad jau tiek atskaitīts, nav jau balts un melns. Par matemātiku to varu teikt noteikti.

Apollo: Vai šī gada centralizētā eksāmena rezultāti bija pierādījums mācību sistēmas nepilnībām?

Skolotāja: Matemātikā bija viszemākais rezultāts no visiem centralizētajiem eksāmeniem. Latvijas vidējais līmenis matemātikā ir nepietiekams, ne vidējs vai vājš. Nepietiekams!

Ar ko atšķīrās šī eksāmena saturs no iepriekšējiem trim gadiem? Iepriekš bija standartuzdevumi. Iepriekš visi zināja katra uzdevuma metodes, to varēja iemācīties no galvas. Varbūt šogad eksāmens bija par 1% grūtāks, bet nebija ierastā kārtībā standartmetodes saliktas, un viss. Līdz ar to skolēns nebija spējīgs orientēties.

Izstāstīšu par vienu no grūtākajiem uzdevumiem (to par tādu nodēvēja paši skolēni).

Es šo uzdevumu iedevu septītās klases skolēnam, kuram matemātikā ir piecas balles, viņš tika galā. Tas lieliski parāda problēmu - skolēni nemāk domāt. Viņi samācījušies dažnedažādas sarežģītas formulas, bet nemāk loģiski izdomāt.

Sarežģītās lietas vajadzīgas tiem, kuri gribēs mācīties augstāko matemātiku, nelielai daļai vajag šīs augstās lietas. Es domāju – ap 5%. Pārējiem vajadzīga elementārā matemātika, elementārā statistika, elementārā loģika. Biju pārsteigta, ka skolēns elementāras lietas, loģisku sakarību ķēdes nevar izveidot, nesaprot, par ko skolotājs runā. Viņi prot rīkoties pēc konkrētas formulas, konkrēta piemēra. Man izdevās to pamainīt.

Ja matemātika neattīsta loģiku, tad matemātikai nav nekādas nozīmes. Tas ir priekšmets, kas ved uz citiem priekšmetiem. Eksāmens pierādīja, ka, ja dota formula, tad ielikt skaitļus formulā, aprēķināt var, bet loģiski izdomāt nevar. Es nerunāju par skolām, kur padziļinātā matemātika.

Domāju, ka daudzi skolotāji pielāgojušies, neatkarīgi no tā vai viņi ir labi vai slikti.

Viņi strādā eksāmenam, pielāgojas uzdevumu veidiem.

Es mācīju 10.klasi, vienā no klasēm secināju, ka nav elementāru zināšanu. Vairāk nekā 10 skolēniem bija nesekmīgs vērtējums mācību gada noslēgumā un vasaras darbi - nebijis gadījums skolas vēsturē. Es vasarā ar viņiem strādāju, jāpiebilst, ka par to skolotājam nemaksā. Bija gadījums, ka meitenei ar nesekmīgu vērtējumu mācību gada noslēgumā pēceksāmena vērtējums bija 8 balles. Viņa nespēja parādīt savas spējas, tas ir gadījums, kas pierāda, ka bērni neprot mācīties. Bija vairāki gadījumi, kad pēceksāmenā bija 5 balles. Lielākajai daļai 10.klases skolēnu trūka pamatskolas zināšanu matemātikā.

Skolēni ir diezgan pārliecināti, ka, beidzot vidusskolu, vienalga, kā, bet atzīmi ieliks. Viņi saka - mums matemātika nekad nebūs vajadzīga, vai nevar ielikt sekmīgu atzīmi?

Patiesībā beigt vidusskolu nemaz nav grūti, jo jāizpilda 2% no pārbaudes darba, tad vari beigt skolu, bet nevari ar šādu zināšanu līmeni matemātikā mācīties tur, kur tā nepieciešama. Šī joma turpmāk ir slēgta.

Apollo: Kā mainīt situāciju matemātikas mācīšanā?

Skolotāja: Pamatprogramma ir laba, viegla, attīstoša, pēc būtības nav jāmaina, vairāk jāvērš uzmanību uz loģiku attīstošiem uzdevumiem. Jāpiedāvā padziļināto programmu spējīgajiem skolēniem.

Vēl iesaku, nākot uz 10. klasi, sākumā skolēnam dot diagnosticējošos darbus bez atzīmes, lai noteiktu zināšanu līmeni. Tiem, kam zināšanas nav atbilstīgā līmenī, darīt to zināmu pašiem un vecākiem, jo tas liecina, ka pamatskolas programma nav apgūta. Skolēniem dot papildus darbus, visa gada laikā vajag papildus strādāt. Es neredzu citu alternatīvu, ja nauda seko skolēnam.

Nesekmīga atzīme nozīmē vasaras darbus, bet skolotājam par to nemaksā.

Cik skolās reāli ir vasaras darbi? Ja par to nemaksā, tātad reāli to ir maz. Daudz vienkāršāk skolotājam izlikt sekmīgo atzīmi.

Tomēr, ja man jautā vai skolotājam jāmaksā papildus, ja strādā vasarā, es domāju, ka nav jāmaksā.

Apollo: Kas skolā ir izmainījies uz pozitīvo pusi šo gadu laikā?

Skolotāja: Pozitīvais – viegli strādāt ar informāciju. Materiāli tehniskās iespējas nesalīdzināmi labākas. Sazināties ar bērniem un vecākiem ir daudz vienkāršāk, tas ļoti uzlabo darbu.

Mainījusies atskaišu forma. Tas gan atkarīgs no skolas vadības – kādas atskaišu formas pieņem – vai to veido pēc konkrēta parauga, jeb vadība vai kāds nākamais līmenis liek to darīt kādā citā griezumā, tad tas nevajadzīgi prasa papildus laiku. Tās prasības, ar kurām es saskāros, ir absolūti loģiskas, ja neiejaucas kāds cilvēciskais faktors, kāds ierēdnis neizdomā ko nevajadzīgi sarežģīt. Man patīk, ka e-klasē, jebkuru lielo darbu rakstot, varu pierakstīt, paskatīties, salīdzināt, redzēt progresu. Tas ir ārkārtīgi labi.

Izglītības un Zinātnes ministrs Šadurskis nesen preses konferencē teica, ka no principa «nauda seko skolēnam» jāpāriet uz mācību programmu finansējumu principu, tas, iespējams, uzlabotu izglītības kvalitāti.

Aktuālākās ziņas