«Man patīk dzīvot. Pašlaik tīru brūklenes, un arī to man ļoti patīk darīt,» saka Vija. Viņu piemeklēja īpaši agresīvas gaitas olnīcu audzējs. Draudzene un tuvinieki saziedoja naudu, lai Vija dzīvotu, jo viņai vajadzīgo pretvēža preparātu valsts nekompensē.
Bija agrs pavasaris. Vija palīdzēja draudzenei sakopt dārzu un pēkšņi sajuta asas sāpes vēdera lejasdaļā. Nodomāja – kas zina, varbūt pacēlusi kaut ko pasmagu, varbūt apaukstējusies, tādēļ tovakar krietni izsildījās pirtiņā. Sāpes mazliet pierima. Bet pēc dažām nedēļām vēders pēkšņi sāka augt – tajā krājās šķidrums. Analīžu rezultāti liecināja: olnīcu audzējs ceturtajā stadijā. Vēža šūnas atrada vairākās organisma vietās.
Kā tā varēja notikt? Kā tik ātri un pēkšņi? Vijai ir piecdesmit seši gadi un viņa rūpējas par savu veselību: regulāri gāja pie ārsta, ginekologu apmeklējot divreiz gadā. Pēdējoreiz Vija pie ārsta bija rudenī, un nekādas izmaiņas olnīcās netika konstatētas. Onkologi gan zina: vēzis var būt ļoti ātrs, neprognozējams un grūti savaldāms.
Gaidīšanas bezcerībā
Olnīcu audzēju Latvijas Onkoloģijas centrā ik gadu konstatē aptuveni simts sievietēm. Šī audzēja gaita sākumā ir nemanāma. Sieviete to sāk just vien tad, kad audzējs jau izplatījies no mazā iegurņa uz vēdera dobumu: tas sāk spiest uz citiem orgāniem, tādēļ jūtama spiediena sajūta pakrūtē, neizskaidrojama šķebināšana un vemšana. Vēlīnā olnīcu audzēja stadijā vēdera dobumā sāk krāties olnīcu izdalītais šķidrums. Tieši tā notika arī ar Viju.
Pāris nedēļas pēc dīvainajām sāpēm vēders pēkšņi sāka strauji augt: sākumā bija sajūta, ka tas briest pa dienām, tad – ka palielinās vēl straujāk, gluži vai acīmredzami. Vija gaidīja rindās gan pie speciālistiem, gan slimnīcā.
«Tieši gaidīšana ir smagākais, jo gaidot pārņem bezcerība. Rindas visur ir briesmīgas, un pat tad, kad kārta beidzot sagaidīta, bieži vien izrādās, ka vēl tomēr mazliet jāpagaida – stundas, dienas, nedēļas,» saka Vija. Kad viņa beidzot sagaidīja punkciju, no vēdera dobuma tika izvadīti pieci litri šķidruma. Operācija bija jāpagaida un ķīmijterapija bija jāpagaida. Pēc pirmā ķīmijterapijas kursa kļuva labāk – olnīcas sāka izdalīt mazāk šķidruma, analīžu rezultāti liecināja, ka vēža šūnu skaits samazinās. Tomēr mediķi Vijai lika saprast, ka audzējs ir pārāk agresīvs, lai to apturētu ar tiem medikamentiem, kādus šobrīd kompensē valsts. Vijai sākumā šķita: varbūt tomēr varēs iztikt, bet atbilde bija stingra un godīga: Vija, slimība, kas jūs piemeklējusi, nav nieks, tās nav iesnas, kas pāries – jums ir nopietna saslimšana.
Izglābj draudzene un radi
Bija vajadzīgas zāles, kas palīdzētu tik smagā stadijā, kādā bija nonākusi Vija. Medikamentu, ko ārste izrakstīja Vijai, daudzās valstīs apmaksā valsts. Latvijā šīs zāles jāpērk pašam pacientam. Viena deva maksā gandrīz divus tūkstošus eiro. Vijai ieteica meklēt ziedotājus, bet viņa nebija gatava publiskai ziedojumu vākšanai – ir jābūt īpašai drosmei un spēkam, lai ar savu vārdu un uzvārdu runātu par sajūtām un vēlmi dzīvot brīdī, kad dzīvība iet kā pa plānu ledu. Patiesībā dzīvot grib ļoti daudzi, bet priekšā loterija: tev naudu saziedos vai nesaziedos. Ja vajadzīgos medikamentus apmaksātu valsts, šāda laimes spēle vēža pacientiem nebūtu jāpiedzīvo.
«Kad cilvēks saprot, ka ir smagi saslimis, pienāk brīdis, kad ar visu samierinies,» saka Vija. Iespējams, viņa būtu padevusies, bet... uzradās sargeņģelis: naudu pirmajai dārgā medikamenta devai ziedoja Vijas draudzene, sakot: «Liecies taču mierā, es tev to summu nomaksāšu – tā nav tik milzīga nauda.» Otrajai zāļu devai naudu savāca Vijas radi.
Analīžu rādījumi vieš cerības. Trešā zāļu deva Vijai būs bez maksas. «Bet ceturto devu, es ļoti ceru, man pat nevajadzēs – es būšu izveseļojusies,» saka Vija. Mediķi pagaidām vēl iesaka pārāk rūpīgi savu dzīvi nesaplānot, jo – kas zina... Bet pati Vija saka: «Ar mani viss būs labi.»
Zāles jāgādā valstij
Tikmēr ir daudz vēža pacientu, kam naudas nav un, kam to arī nesaziedos. Vijas stāsts ir pierādījums tam, ka īstās zāles var palīdzēt pat šķietami bezcerīgos gadījumos: ja ne ziedotāji, vēzis visticamāk izrādītos stiprāks par Vijas dzīvību, jo valsts vajadzīgos medikamentus neapmaksātu. Diemžēl Latvijā ārsti atsevišķās vēža formās un diagnozēs ir spiesti izmantot metodes pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvākas un pacientu veselību saudzējošākas metodes.
Bet cerība ir. Saeimā iesniegta onkoloģisko pacientu organizāciju alianses iniciatīva «Lai vēzis būtu ārstējama slimība», par kuru portālā manabalss.lv parakstījās vairāk nekā 10 500 Latvijas iedzīvotāju. Nu deputātiem būs jālemj par papildus 10 miljonu eiro piešķiršanu ik gadu onkoloģijas jomai. Alianse uzskata, ka valstij jāatrod iespēja nodrošināt onkoloģiskiem pacientiem diagnostiku un ārstēšanu ar moderniem un efektīviem līdzekļiem. Alianse ir pārliecināta, ka papildu budžeta piešķiršana palīdzēs samazināt mirstību un nodrošinās pacientu tiesības uz pilnvērtīgu ārstēšanos un uz kvalitatīvu dzīvi.
