Uz nacionālo kino balvu «Lielais Kristaps 2016» labākās pilnmetrāžas spēlfilmas kategorijā pretendē režisores Lailas Pakalniņas filma «Ausma», režisora Renāra Vimbas debijas spēlfilma «Es esmu šeit» un Dāvja Sīmaņa spēlfilma «Pelnu sanatorija».
Paziņotas kino balvas «Lielais Kristaps» nominācijas (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Režisori Pakalniņa, Sīmanis un Vimba izvirzīti arī balvai kategorijā «Labākais spēlfilmas režisors».
Uz balvu nominācijā «Labākā īsmetrāžas spēlfilma» pretendē režisora Pjotra Bombina filma «Bez nosaukuma», Madaras Dišleres «Dārznieks» un Daniila Silova «Vienreizējā», bet uz labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas titulu - Jāņa Putniņa «Degošais», Lindas Oltes «Jānis. Elza. Mīlas grāmata», režisoru kolektīva veidotā dokumentālā filma «Prāta vētra: Starp krastiem» un Vitālija Manska «Saules staros».
Uz balvu kā labākā animācijas filma pretendē Vladimira Leščiova «Gaidot Jauno gadu», Kārļa Vītola «Mīnotaurs» un Signes Birkovas «Pacelšanās», bet kategorijā «Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma» izvirzīta Daces Pūces filma «Mēness nogurdinātais», Adriānas Rozes «Rīgas kungi» un Lailas Pakalniņas «Rumba», savukārt kategorijā «Labākā debijas filma» uz balvu pretendē Daces Pūces «Mēness nogurdinātais», Pjotra Bombina «Ritmā», Lienes Laviņas-Kalnaellas «Tev, Rūķi!» un Daniila Silova «Vienreizējā».
Kategorijā «Labākais aktieris» uz balvu pretendē Vilis Daudziņš par lomu filmā «Ausma», Andžejs Jānis Lilientāls par lomu filmā «Es esmu šeit», Maksims Lazarevs par lomu filmā «Mož» un Ulrihs Matess par lomu filmā «Pelnu sanatorija», bet kategorijā «Labākā aktrise» uz balvu pretendē Madara Botmane par lomu filmā «Jānis. Elza. Mīlas grāmata», Agnese Cīrule par lomu filmā «Pelnu sanatorija» un Elīna Vaska par lomu filmā «Es esmu šeit».
Kategorijā «Labākais spēlfilmas operators» izvirzīts Andrejs Rudzāts par darbu filmā «Pelnu sanatorija», Vojteks Starons par darbu filmā «Ausma», Agnars Torisons par darbu filmā «Es esmu šeit», kategorijā «Labākais scenārists» balvai izvirzīti Arno Jundze par filmu «Jānis. Elza. Mīlas grāmata», Jānis Putniņš un Pauls Bankovskis par filmu «Degošais» un Renārs Vimba par filmu «Es esmu šeit».
Uz balvu kategorijā «Labākais aktieris otrā plāna lomā» pretendē Dmitrijs Jaldovs -«Pelnu sanatorija», Andris Keišs - «Ausma», Leonīds Lencs - «Pelnu sanatorija» un Pēteris Liepiņš - «Pelnu sanatorija», savukārt kategorijā «Labākā aktrise otrā plāna lomā» uz balvu pretendē Ruta Birgere - «Es esmu šeit», Rēzija Kalniņa - «Es esmu šeit» un Liena Šmukste - «Ausma».
Balvai kategorijā «Labākais mākslinieks» izvirzīta Kristīne Jurjāne par darbu filmā «Pelnu sanatorija», Jurģis Krāsons par darbu filmā «Ausma» un Aivars Žukovskis par darbu filmā «Es esmu šeit; Dārznieks)», kategorijā «Labākais kostīmu mākslinieks» izvirzīta Kristīne Jurjāne par paveikto filmā «Pelnu sanatorija», Līga Krāsone par veikumu filmā «Es esmu šeit» un «Jānis. Elza. Mīlas grāmata», kā arī Natālija Čečota par kostīmiem filmā «Ausma», bet kategorijā «Labākais grima mākslinieks» uz balvu pretendē Dzintra Bijubene un Sarmīte Balode par darbu filmā «Pelnu sanatorija», Dzintra Bijubene - filmā «Ausma» un Maija Gundare - filmā «Mož».
Kategorijā «Labākais dokumentālās filmas režisors» balvai izvirzīts Jānis Putniņš par filmu «Degošais», Linda Olte par filmu «Jānis. Elza. Mīlas grāmata» un Vitālijs Manskis par filmu «Saules staros», «Labākais dokumentālās filmas operators» - Juris Pīlēns par darbu filmā «Rīgas kungi», Andris Priedītis par darbu filmā «Jānis. Elza. Mīlas grāmata», Andrejs Rudzāts par darbu filmā «Degošais» un Andrejs Verhoustinskis par darbu filmā «Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks» un «Īvāns».
Balvas pretendenti kategorijā «Labākais animācijas filmas režisors» ir Signe Birkova par animācijas filmu «Pacelšanās», Vladimirs Ļeščovs par «Gaidot Jauno gadu» un Kārlis Vītols par «Mīnotaurs», kategorijā «Labākais animācijas filmas mākslinieks» izvirzīts Vladimirs Ļeščovs par paveikto animācijas filmā «Gaidot Jauno gadu», Indra Sproģe - animācijas filmā «Atraktīva Briežvabole no Carnikavas» un Kārlis Vītols - «Mīnotaurs».
Kategorijā «Labākais komponists» uz balvu pretendē Andris Dzenītis par mūziku filmai «Pelnu sanatorija», Edgars Rubenis par darbu filmai «Karaliskā maiņa» un Vestards Šimkus par mūziku filmai «Ausma», kategorijā «Labākais skaņu režisors» uz balvu pretendē Ernests Ansons par paveikto filmā «Prāta vētra: Starp krastiem», «Degošais» un «Karaliskā maiņa», Anrijs Krenbergs par paveikto filmā «Ausma» un «Saules staros», kā arī Toms Veismanis par darbu filmā «Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks», bet kategorijā «Labākais montāžas režisors» uz balvu pretendē Andris Grants par filmu «Degošais», «Rīgas kungi» un «Mož», Kaspars Kallass par filmu «Ausma» un Georgijs Mavropsaridis par filmu «Es esmu šeit».
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma šodien žurnālistiem atzina, ka, iespējams, šogad «Lielais Kristaps» būs tradicionālākais jeb konservatīvākais festivāls pēdējo gadu laikā, jo, izsludinot konkursu uz festivāla rīkotāju vietu, tika nosprausti skaidri kritēriji nacionālā kino izvērtēšanai.
«Šajā festivālā būs mazāk rotaļīgu nejaušību, bet vairāk profesionālisma,» sacīja Rietuma, paužot cerību, ka festivāls kļūs par svētkiem Latvijas kino skatītājam.
«Lielais Kristaps» kinoteātrī «Splendid Palace» notiks no 6.oktobra līdz 12.oktobrim. Festivāla atklāšanas pasākumā īpaši tiks sumināts šā gada jubilārs, ievērojamais latviešu režisors Jānis Streičs. Viņam tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā. Turklāt atklāšanas vakarā tiks demonstrēta Nacionālā kino centra atjaunotā un viena no spēcīgākajām režisora Streiča veidotajām filmām «Svešās kaislības».
Kā norādīja Rietuma, filma «Svešās kaislības» ir viena no vislabākajām Streiča filmām un to atzīst ne tikai pats režisors, bet arī dažādi eksperti. Šī filma ļauj atklāt Streiču no jauna. Otra filma, kas ir restaurēta un tiks izrādīta «Lielā Kristapa» laikā, ir Streiča labi zināmā filma «Mans draugs - nenopietns cilvēks». Šai filmai kinoteātrī «Splendid Palace» tiks rīkots īpašs seanss vājredzīgajiem, kad uz ekrānā notiekošo darbību pavadīs balss komentārs.
Rietuma akcentēja, ka Latvijas kino kontekstā svarīga ir Baltijas valstu sadarbība, tādēļ šogad «Lielā Kristapa» laikā pirmizrādi piedzīvos divas ar kaimiņvalstīm kopražojumā tapušas filmas.
Festivālā būs iespēja vienkopus redzēt un izvērtēt Latvijas jaunākās filmas. Festivāla laikā būs skatāma nominēto filmu programma, studentu filmu konkursa programma, kas šogad ir īpaši spēcīga, ārpuskonkursa filmu programma, kā arī notiks seansi ar autoru piedalīšanos un vairākas pirmizrādes, diskusijas.
«Lielajam Kristapam» nominēto filmu izlase būs skatāma arī kinoteātrī «Cinamon».
Nacionālās kino balvas «Lielais Kristaps» pasākumus rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un Kultūras ministriju.