Lietuva pret bijušo «Latvijas Krājbankas» un «Snoras» īpašnieku varētu izmantot valsts imunitātes tiesības

FOTO: Lita Krone/LETA

Tiesiskajā strīdā ar bijušo «Latvijas Krājbankas» un bankas «Snoras» īpašnieku Vladimiru Antonovu, kas slēpjas no Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, bet vienlaikus vēlas no Lietuvas valsts Maskavas arbitrāžas tiesā pietiesāt vismaz 558 miljonus eiro, Lietuva varētu izmantot starptautiskajās tiesībās garantēto valsts imunitātes principu.

Kā norādīts Lietuvas Tieslietu ministrijas izstrādātajā valdības lēmuma protokolā, par šādu Lietuvas nostāju paredzēts informēt Maskavas arbitrāžas tiesu.

Advokātu biroja «Fort» advokāts Andrjus Bambals šo lēmumu vērtējis atzinīgi. «Tas ir starptautisko tiesību princips, ka vienas valsts tiesas nevar izskatīt prasības pret citu valsti bez šīs otras valsts piekrišanas,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Pēc viņa teiktā, Antonova pretenzijas pret Lietuvu faktiski attiecas uz bankas «Snoras» akciju atsavināšanu.

«Atsavināšana nav privāto tiesību joma, tā ir valsts kā suverēna publisko tiesību akts, tādēļ šajā gadījumā vai nu nepieciešama Lietuvas valsts piekrišana [izskatīt lietu Maskavas tiesā], vai arī strīds izskatāms attiecīgajā valstī [Lietuvā], vai arī izraugāms starptautisks strīda risināšanas veids,» norādījis jurists.

Tieslietu ministrija norāda, ka Lietuva atsauksies uz valsts imunitāti no Krievijas tiesu jurisdikcijas, tostarp imunitāti pret pagaidu aizsardzības līdzekļiem, sprieduma izpildi piespiedu kārtā un citām darbībām.

Lietuvas un Krievijas divpusējā līgumā par investīciju veicināšanu un abpusējo aizsardzību paredzēts, ka investīciju strīdi var tikt risināti kompetentā tās valsts tiesā vai arbitrāžā, kuras teritorijā veiktas investīcijas, Stokholmas Tirdzniecības palātas šķīrējtiesā, Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) arbitrāžā Parīzē vai arī arbitrāžā, kas tiek izveidota pēc ANO Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem.

Domājams, ka valdība uzdos Lietuvas Ārlietu ministrijai iesniegt Krievijai diplomātisko notu par Maskavas arbitrāžas tiesas darbībām, kas pārkāpj Lietuvas valsts imunitāti.

Jau ziņots, ka 11.augustā Lietuvas Tieslietu ministrija saņēma Antonova prasību pret Lietuvu 40,1 miljarda rubļu (558 miljonu eiro) apmērā par kaitējumu, kas, viņaprāt, nodarīts viņa īpašumam un reputācijai.

Savus materiālos zaudējumus Antonovs novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai - par 19,9 miljardiem rubļu. Pirmā tiesas sēde paredzēta 22.septembrī.

Šonedēļ Antonovs intervijā aģentūrai RIA «Novosti» izteicās, ka minētās prasības pret Lietuvu plāno vairākkārtīgi palielināt un varētu vērsties tiesā arī pret Latviju.

Pati Lietuva bijušo baņķieri grib saukt pie atbildības par «Snoras» īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu.

Bijušos «Latvijas Krājbankas» un bankas «Snoras» īpašniekus Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011.gada 22.novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc «Snoras» darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma. Kad pērn Apvienotā Karaliste beidzot nolēma viņus izdot, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju.

Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja «Snoras» valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.

Uz augšu