Rudens depresija. Pamani simptomus savlaicīgi un rīkojies! (38)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: .Andi., CC BY-NC-ND 2.0

Rudens nāk ar tumšo un drūmo laiku, kad pat nepamani, ka nelūgtās draudzenes «skumjas» un «depresija» no tevis negrib atkāpties ne soli.

Katrs no mums savā reizē jūt skumjas un grūtsirdību, dažiem tās pielīp tā, ka pārvēršas nopietnā saslimšanā – depresijā. Vai to vispār iespējams kontrolēt? Kā neļaut skumjām domām, trauksmei, nemieram, grūtsirdībai un nedrošībai valdīt mūsu dzīvē, īpaši tad, kad pati daba sāk slīgt tumsā.

Depresija ir pastāvējusi un pastāv, joprojām nav brīnumlīdzekļu, lai ar to tiktu galā jau šodien uz pusdienas laiku. Tā nav saudzējusi arī pasaules slavenos. Ar depresiju ir slimojuši Ābrahams Linkolns, Teodors Rūzvelts, Vinstons Čerčils, Roberts Šūmanis, Ludvigs van Bēthovens, Edgars Alans Po, Marks Tvens, Vincents van Gogs.

[1]

Latvijā tūlītēja depresijas ārstēšana nepieciešama vismaz 70 tūkstošiem iedzīvotāju.

RSU profesors Elmārs Rancāns saka: «Diez vai būs kāds cilvēks, kas kaut reizi savā dzīvē nav juties nomākts, grūtsirdīgs – kaut vai uz brīdi vai uz stundu. Taču kurā brīdī šī sliktā oma pārtop par ko vairāk? Par depresiju kā slimību mēs runājam tad, kad cilvēks šīs sajūtas izjūt katru dienu lielāko dienas daļu vismaz divas nedēļas pēc kārtas – viņš jūtas grūtsirdīgs, nomākts, viņam trūkst dzīvesprieka, pazūd iepriekšējās intereses, aizraušanās, kas viņam agrāk sagādāja prieku.»

«Nereti apkārtējie saka:

«Nu, saņemies taču! Saņem sevi rokās! Tiec tam pāri!»

Viens to nosauc par slinkumu, cits – par rakstura vājumu. Bet ir ļoti svarīgi tādā brīdī atcerēties, ka rakstura vājums ir īpašība, ko cilvēkam piedēvē, taču depresija ir būtisks smagums, kas ir pārņēmis cilvēku un spiež viņu pie zemes. Līdzīgi, kā iet pa dzīvi ar plecos uzceltu 60 kg mugursomu. Kā var iet pa dzīvi ar tādu smagumu uz pleciem? Varbūt var vilkties, taču nevar dzīvot pilnvērtīgi – tā, kā to gribētos. Tāpēc ir ļoti svarīgi brīžos, kad ir šaubas, kas ar mani notiek – vai tas ir mirkļa stāvoklis vai kaut kas tāds, kas prasa profesionāļu konsultāciju, labāk to lieku reizi pārbaudīt,» stāsta Elmārs Rancāns.

Kā pazīt depresiju?

Depresijas izteiktākie simptomi ir pastāvīgi slikts garastāvoklis, interešu trūkums, nogurums un enerģijas izsīkums.

Daži depresijas tipi izpaužas ar fiziskiem simptomiem, tādiem kā samazināta apetīte, sāpes, hipohondrija jeb nepamatotas raizes par fizisko veselību, miega traucējumiem. Šie simptomi dažkārt maldīgi tiek uztverti kā fiziska slimība.

Depresijas simptomi:

  • Nomākts garastāvoklis
  • Negatīvisms
  • Trauksme
  • Palēnināta funkcionēšana
  • Traucēts miegs
  • Fiziskie simptomi
  • Psihoze

Kas paaugstina risku saslimt ar depresiju?

Gēni – ja jūsu vecākiem, bērniem, brālim vai māsai ir atkārtotas depresijas epizodes, diemžēl pastāv 20 % risks, ka varat saslimt ar depresiju.

Dzimums – lai arī pētījumi apliecina, ka sievietēm depresija attīstās divreiz biežāk, arī ļoti daudz vīriešu cieš no šīs slimības, turklāt viņi bieži nevēršas pēc palīdzības.

Vecums – depresija var attīstīties jebkurā vecumā, bet nedaudz augstāks risks ir sievietēm vecumā no 40 līdz 50 gadiem.

Socioekonomiskais stāvoklis – cilvēkiem no zemākām socioekonomiskajām grupām pastāv lielāks depresijas attīstības risks.

Psiholoģiska trauma – depresiju var veicināt psiholoģiskais šoks vai trauma.

Seksuāla izmantošana – cilvēkiem, kuri bērnībā ir tikuši seksuāli izmantoti, ir paaugstināts depresijas attīstības risks.

Laulības šķiršana – cilvēki, kuri cieš no depresijas, visbiežāk ir šķīrušies.

Bezdarbs – nomākti cilvēki, kas cieš no depresijas, bieži ir bezdarbnieki.

Smags zaudējums – ilgstošas sēras var novest pie depresijas.

Slimība – praktiski visas slimības var veicināt depresijas attīstību.

Grūtniecība un dzemdības – depresīvi traucējumi daļai sieviešu attīstās jau grūtniecības laikā, savukārt daļai tie parādās pēc dzemdībām pirmo 12 mēnešu laikā un izpaužas kā problēmas saskarsmē ar bērnu un nespējā parūpēties par sevi.

Psiholoģisks šoks pirms pirmās depresijas epizodes – kad cilvēks ir guvis lielu psiholoģisko traumu, tai var sekot pirmā depresijas epizode, un vēlāk, saskaroties ar mazākiem psiholoģiskiem triecieniem, var būt novērojamas dažādas depresijas epizodes.

Kā cīnīties ar depresiju?

Ieteikumi ir dažādi un katram ir savs ceļš, kā to uzveikt. Iesaka lietot veselīgu uzturu, skatīties uz oranžu krāsu, dzert burkānu sulu, peldēties āliņģī, ēst šokolādi un čilī piparus, meditēt, izvēlēties dzeltenas krāsas lampas, tikties ar draugiem, peldēt…

Ieteikumu bez gala un noteikti katram sava pieredze un ceļš, kā iemācīties justies labāk.

[2]

  1. Pēc iespējas agrāk saprast, kas notiek patiesībā. Ja ilgstoši saglabājas nogurums, pazemināts garastāvoklis, neticība sev, nevēlēšanās mācīties, veģetodistonija, bieža slimošana, nevēlēšanās strādāt, trūkst intereses un prieka, iespējams, cilvēks jau ir depresijas varā. Problēmas risināšana jāsāk nekavējoties! Jo ilgāk problēmu nerisina, jo grūtāk cīnīties vēlāk. Tam var būt arī neatgriezeniskas komplikācijas – somatiska slimība, attiecību sabrukums, darba zaudēšana, darba nespēja. Palīdzēt saprast, kas īsti notiek un uzsākt ārstēšanos, var palīdzēt ģimenes ārsts, psihoterapeits, psihiatrs.
  2. Svarīgākais princips karā ar depresiju ir ilglaicīga veselīga aktivitāte. Kustēties! Nepadoties! Būt neatlaidīgam! Ilglaicīga pareiza aktivitāte pamazām sakaus depresiju. Ja ciesta neveiksme, jāceļas un jāmeklē jauni ceļi.
  3. Piespiest sevi kontaktēties ar citiem, sevišķi pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem, kuri spēj pārvarēt grūtības. Meklēt domubiedrus, sarunu biedrus. Runāt par to, kas notiek, meklēt vidi, kura padara stiprāku, uzlādē ar enerģiju, attīsta.
  4. Strādāt, mācīties, sportot, regulāri aktīvi atpūsties, ievērojot mērenību.
  5. Ja minētie pasākumi nepalīdz, vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem. Ģimenes ārsts var palīdzēt izvērtēt situāciju, palīdzēt izveidot atveseļojošo pasākumu plānu. Tāpat ģimenes ārsts var palīdzēt izvērtēt, vai ir vajadzīga dzīvesveida maiņa, atpūta, psihoterapija vai medikamentoza terapija.
  6. Psihoterapija ir īpaši efektīva, ja depresija ir īslaicīga. Tā lieliski palīdz jauniem cilvēkiem un tiem, kas spēj garīgi ar sevi strādāt. Tas ir ilgs, interesants darbs ar sevi. Cilvēks var lielākā vai mazākā mērā sevi pārveidot, stiprinot radošos spēkus, nobremzējot destruktīvo spēku ietekmi. Latvijā diemžēl psihoterapiju valsts neatmaksā, tā ir dārga, bet ļoti efektīva depresijas ārstēšanas metode.
  7. Medikamentoza terapija – ar to būtu jāsāk, ja depresija ir smaga, hroniska un cilvēks ir izsīcis, nespēj vairs cīnīties pret depresiju. Antidepresanti jālieto mēnešiem ilgi, sadarbojoties ar ārstu.
  8. Universālu recepšu nav un nebūs – katram jāmeklē savs ceļš, kā kļūt stiprākam!

www.depresija.lv

[1]

«arsts.lv»

Komentāri (38)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu