Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/29/11098949t1hb658.jpg)
Valdība šonedēļ atbalstīja Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes palielināšanu atkarībā no spēkrata oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apmēra - jo tas lielāks, jo vairāk nāksies maksāt. Lai šīs izmaiņas padarītu «mazāk sāpīgas», autovadītājiem vienlaikus tikšot atcelts Automašīnu un motociklu nodoklis.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes tiek pārskatītas, tās palielinot par 7,4% - konkrētais palielinājums esot saistīts ar patēriņa cenu indeksa izmaiņām un nepieciešamības kompensēt vieglo automobiļu un motociklu nodokļa atcelšanu. Ja automašīna pēc 2017.gada 1.janvāra Latvijā tiks reģistrēta pirmo reizi, tai tiks piemērotas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes, balstoties uz izmešu apmēru.
Plānots, ka 2017. gadā transportlīdzekļu reģistrācijas nodeva valsts makā ienesīs 98 miljonus eiro (2018. gadā jau vairāk nekā 102 milj. eiro), kas ir par 13,35 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
Autovadītāji jaunās izmaiņas sagaida ar sašutumu
Uzņēmējs Mārcis Priede sarunā ar portālu «Apollo» pauž bažas, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes izmaiņas ir «absurdas, nepamatotas un nedraudzīgas ne tikai autovadītājiem ar mazākiem ienākumiem, bet arī Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem samazināt CO2 izmešu daudzumu gaisā.»
Priede, kura pārziņā ir neliels uzņēmuma autoparks ar salīdzinoši vecāka gada automašīnām, uzskata, ka jaunās izmaiņas ir negodīgas pret tiem autovadītājiem, kuri savus auto gatavojas aprīkot ar gāzes iekārtām, kas būtu videi daudz draudzīgāka degviela. Viņš jautā, kāpēc nodoklis viņam būtu jāmaksā pēc auto ražotāja norādītajiem datiem, kas uzrāda, ka auto tiek joprojām darbināts ar dīzeļdegvielu.
Satiksmes ministrijas Autotransporta departamenta direktora vietniece Annija Novikova portālam «Apollo» gan skaidro, ka šādas bažas ir nepamatotas, jo gadījumā, ja tiek veikta transportlīdzekļa pārbūve, aprīkojot to ar gāzes iekārtu, tas tiek reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), kur arī uzrādīsies, ka konkrētais transportlīdzeklis vairs nepiesārņo gaisu ar CO2 izmešiem tik lielā mērā, kā pirms tam.
Priede, savukārt, atzīmē, ka atceltais auto nodoklis uz lielāko daļu autovadītāju vispār neattiecas, jo tas jāmaksā tikai vienu reizi pie pirmreizējās automašīnas reģistrācijas, bet vairums Latvijas iedzīvotāju automašīnas pārpērk otrreizējā tirgū.
«Jaunās nodokļa izmaiņas man izmaksās aptuveni papildu 200 eiro gadā. It kā jau sīkums, bet pasakiet pensionāram, ka 200 eiro ir tāds sīkums!»
Priede, tāpat, kā daudzi autovadītāji, pauž neizpratni, kāpēc Latvijā joprojām netiek ieviests ceļa nodoklis, kas būtu piesaistīts degvielas izmaksām. «Tad autovadītāji maksātu pēc principa - jo vairāk brauc, jo vairāk maksā, bet es valstij šobrīd maksāju avansā,» spriež uzņēmējs.
Nespējam iegādāties jaunas, videi draudzīgas automašīnas
«Cietīs atkal mazie uzņēmēji, kuri nevarēs atļauties iegādāties jaunas mašīnas. Jaunumi nemaz nav priecīgi. Ar vienu roku it kā viens nodoklis tiek atcelts, bet ar otru - uzgrūsts vēl lielāks nodokļu slogs,» saka Priede.
Uzņēmējs uzskata, ja mērķis ir samazināt Latvijā veco automašīnu autoparku, tad vajadzētu tieši pretēji - ievērojami palielināt auto nodokli, kas jāmaksā pie auto pirmās reģistrācijas valstī.
«Tad neviens vairs valstī neievestu vecas un štruntīgas mašīnas. Lielākā daļa no tām vecajām automašīnām, kas pašlaik pārvietojas pa Latvijas ceļiem, aptuveni piecu gadu laikā pazustu. Līdzīgi ir Vācijā - tur, lai iegādātos vecu automašīnu, kura neatbilst mūsdienu normām, jāmaksā milzīgs nodoklis. Tās pērk tikai cilvēki, kuri to var atļauties. Savukārt, valsts dažādi atbalsta tos, kuri vēlas iegādāties jaunās mašīnas - ir nodokļu atvieglojumi, subsīdijas,» skaidro Priede. «Jaunās nodokļa izmaiņas nekādi neveicina CO2 izmešu samazināšanos gaisā, ja tās kaut ko veicina, tad tikai naudas «kāšanu» no mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.»
Līdzīgās domās ir autovadītājs Pēteris Tārs, kurš uzskata, ka «valdība kārtējo reizi ignorē tautas prasības pēc godīga un visiem labi saprotama nodokļa, kāds tas ir vairākās citās ES valstīs.»
«Pie mums CO2 izmešu daudzums ir tik augsts, jo tauta nespēj atļauties jaunas automašīnas, kas atbilst stingrajām ES CO2 izmešu prasībām. Savukārt, liela daļa uzņēmēju, kuri tā jau knapi tur galvu virs ūdens drīzumā būs spiesti ievilkt dziļu elpu, jo izmaksas par katru automašīnu tikai pieaugs. Nepietiek ar to, ka par katru automašīnu ir jāmaksā Dienesta auto nodoklis, pieaugs izmaksas arī par jauno ekspluatācijas nodokli. Tas ir absurds, ka autovadītājam, kurš mēnesī nobrauc 500 kilometrus un autovadītājam, kurš mēnesī nobrauc 2 500 kilometrus, un attiecīgi piesārņo gaisu piecas reizes vairāk, ir jāmaksā vienāda apmēra nodoklis!», savu sašutumu pauž Tārs.
SM pārstāve Novikova skaidro, ka, jaunās nodokļa izmaiņas būšot saudzīgas, lai nediskriminētu tos, kas transportlīdzekļus iegādājušies šī gada sākumā vai beigās. Šī iemesla dēļ divu gadu laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 31.decembrim jaunā Transporta ekspluatācijas nodokļa likmes aprēķināšanas metode tiks piemērota vienīgi jaunajiem ievestajiem transportlīdzekļiem.
Sākot no 2019.gada jaunā nodokļa aprēķināšanas metode tiks piemērota visiem transportlīdzekļiem, par kuriem Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā ir dati par CO2 izmešiem. «No 2009.gada visā ES teritorijā tika ieviesta vienota metodika, kā aprēķināt CO2 izmešus; var paļauties, ka no šī gada ražotāju uzrādītā informācija ir atbilstoši aprēķināta.»
Valsts autoparka stāvoklis - šīs valsts ekonomikas rādītājs
Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols sarunā ar portālu «Apollo» norāda, ka
katras valsts autoparka stāvoklis ir šīs valsts ekonomikas rādītājs. Mūsu valstī autoparka vidējais vecums ir 13 līdz 15 gadi.
«Skaidrs ir viens - tas ir jauns nodokļu iekasēšanas mehānisms. Argumenti par gaisa piesārņošanu, pieļauju, ir tikai izkārtne. Šāda nodokļa administrēšana ir ļoti viegli administrējama,» uzskata Vītols.
Vītols atzīmē, ka mainītas tiek ļoti daudzas nodokļa sadaļas, pagaidām vēl ir daudz neskaidrā.
«Latvijas iedzīvotāji tiek aplikti ar jaunu nodokli, neņemot vērā, ka nodokļi jau tā ir milzīgi, salīdzinot ar mūsu ieņēmumiem. Tas, ka tiek piesaukta gaisa piesārņošana, ir absurds, tad jau drīzāk vajadzētu likvidēt lopkopību, kas ir vislielākā CO2 izmešu ražotāja pasaulē. Auto izmeši nav lielākie kaitnieki gaisam.»
Novikova gan uzsver, ka Latvijā CO2 izmešu piesārņojums ir diezgan augsts. «Katrai ES valstij ir savi pienākumi. Latvijai līdz 2030.gadam CO2 daudzums jāsamazina par 6%, kas ir diezgan daudz,» skaidro Novikova. «Autotransports veido trešo daļu no šī piesārņojuma, pārējās divas trešdaļas veido mežsaimniecība un lauksaimniecība, kur arī gaidāmas attiecīgas izmaiņas, lai mazinātu gaisa piesārņojumu.»
Uz jautājumu, kā jaunās izmaiņas varētu ietekmēt lietoto auto tirgu Latvijā, Vītols norāda, ka varētu samazināties autoparka lielums kā tāds.
«Ja nodokļu slogs iedzīvotājiem būs parāk liels, daži varbūt atteiksies no otras automašīnas ģimenē. Nevar piespiest cilvēku pāriet uz jaunāku automašīnu, ja viņam nav naudas, par ko to nopirkt. Cilvēks var tikai atteikties no auto vispār vai mēģināt kaut ko optimizēt, vai pāriet uz vēl sliktāku transporta līdzekli. Pāriet uz jaunāku un labāku neizbēgami nozīmē - dārgāk. Nevar ar direktīvu palīdzību piespiedu kārtā izmainīt auto tirgu valstī. Tas ir vēsturiski pierādījies,» saka Vītols.
«Vissāpīgāk jaunās izmaiņas, kā vienmēr, izjutīs mazāk turīgie Latvijas iedzīvotāji,» ar nožēlu secina Vītols. Viņš uzsver, ka grūti prognozēt, kāda būs iedzīvotāju reakcija:
«Starp citu, varbūt mēs pāriesim uz «žiguļiem», apvidus mašīnas mums būs «ņivas»...Ar CO2 izmešiem šīm mašīnām problēmu nav, tās ir ļoti izturīgas un piemērotas mūsu ceļiem. Pats personīgi esmu nopietni skatījies uz «žiguļa» iegādi kā vienu no variantiem, kā tikt pie jaunas, lētas automašīnas. Turklāt jaunie «žiguļi» ir ļoti labi. Uzturēt šādu auto nemaksā praktiski neko. Un «žiguļi», kā zināms, ir nenobraucami. Tā kā tirgus pārdale un lielāku summu iekasēšana valdībai varētu arī neizdoties,» spriež Vītols.
Novikova uzsver, ka ļoti labi saprotams, ka daudzi iedzīvotāji nevar atļauties iegādāties jaunus un videi draudzīgākus transportlīdzekļus.
«Šī iemesla dēļ transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa izmaiņas paredz, ka tiem transportlīdzekļiem, kuriem par CO2 izmešu apjomu datu nav, nodokļa likmes netiks krasi paaugstinātas. Visiem vienādi tiek pierēķināta klāt inflācija, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem tie ir 7,4%. Gadā tie varētu būt aptuveni 20 eiro,» skaidro Satiksmes ministrijas pārstāve.