Gaļas izslēgšana no uztura varētu nākt par labu gan mūsu veselībai, gan arīdzan planētas labklājībai, taču tā arī varētu kaitēt miljoniem cilvēku, ziņo Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
Futūristiska vīzija: Kas notiktu, ja visa pasaule pēkšņi kļūtu par veģetāriešiem? (232)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cilvēki kļūst par veģetāriešiem dažādu iemeslu dēļ. Daži to dara, lai atvieglotu dzīvnieku ciešanas, citi, jo vēlas piekopt veselīgāku dzīvesveidu, bet vēl kāds grib samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Taču, ja ikviens pēkšņi kļūtu par veģetārieti, nopietni ciestu miljoniem, ja ne pat miljardiem cilvēku.
«Tas ir koks ar diviem galiem,» saka Endrjū Džārviss (Andrew Jarvis) no Starptautiskā Kolumbijas Tropiskās lauksaimniecības centra. «Attīstītajās valstīs veģetārismam varētu būt pozitīva ietekme uz vidi un veselību. Taču attīstības valstīs tas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz nabadzības līmeni.»
Džārviss kopā ar citiem centra ekspertiem hipotizē par to, kas varētu notikt, ja visi planētas iedzīvotāji vienā dienā pārstātu ēst gaļu.
Pirmkārt, viņi spriež par klimata izmaiņām. Pārtikas ražošana veido vienu ceturtdaļu līdz vienu trešdaļu no visām antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē, un galvenais iemesls tam ir tieši lopkopības nozare.
«Lielākā daļa cilvēku nedomā par pārtikas industrijas ietekmi uz klimata izmaiņām,» atklāj Tims Bentons (Tim Benton) – pārtikas drošības eksperts no Līdsas Universitātes. «Taču ēdot pat nedaudz mazāk gaļas, mēs spētu uzlabot mūsu bērnu un mazbērnu nākotni.»
Marko Springmans (Marco Springmann) – pētnieks no Oksfordas Universitātes – centies noskaidrot, cik konkrēti dzīve varētu kļūt labāka, ja mēs atteiktos no gaļas. Viņš kopā ar kolēģiem izveidoja datorsimulāciju, kas paredzēja iespējamo scenāriju, ja visi pasaules iedzīvotāji līdz 2050.gadam kļūtu par veģetāriešiem. Rezultāti liecina, ka lielākoties pateicoties sarkanās gaļas izslēgšanai no uztura, ar pārtikas ražošanu saistītās emisijas samazinātos par 60%. Savukārt, ja visi pievērstos vegānismam, tad šis skaitlis pieaugtu līdz aptuveni 70%.
Pārtikas ražošana, it īpaši lopkopība, arī aizņem daudz vietas. No aptuveni pieciem miljardiem hektāru pasaules lauksaimniecībai izmantotās zemes 68% aizņem lopkopībai paredzētās teritorijas.
Ja visi pasaules iedzīvotāji kļūtu par veģetāriešiem, tad ideālā variantā 80% no ganībām izmantotajām teritorijām mēs varētu veltīt pļavu un mežu atjaunošanai, kas savukārt saistītu oglekli un tālāk atvieglotu klimata pārmaiņas. Ganību pārveidošana par dabīgiem biotopiem arīdzan nāktu par labu bioloģiskajai daudzveidībai, tai skaitā lielajiem zālēdājiem, piemēram, bifeļiem, kuru teritorijās nu ganās liellopi, kā arī plēsējiem, piemēram, vilkiem, kurus bieži nogalina, lai tie neuzbruktu lopiem.
Atlikušos 10 līdz 20% no bijušajām ganībām varētu izmantot kultūraugu audzēšanai, lai uzlabotu pārtikas apgādi. Lai arī tas būtu relatīvi mazs pienesums lauksaimniecības zemēm, taču tas varētu izlīdzināt gaļas neesamību uzturā, jo viena trešdaļa no šobrīd kultūraugiem izmantotajām teritorijām ir paredzēta nevis cilvēkiem, bet gan lopiem.
Otrkārt, lopkopībā nodarbinātajiem cilvēkiem būtu nepieciešams mainīt arodu – pārprofilēties uz lauksaimniecību, mežu atjaunošanu vai bioenerģijas ražošanu.
Daži lauksaimnieki varētu turpināt pelnīt ar lopkopību bioloģiskās dudzveidības saglabāšanas nolūkos. Pīters Aleksandrs (Peter Alexander), socioekoloģisko sistēmu pētnieks no Edinburgas Universitātes atklāj: «Ja mēs, piemēram, pārtrauktu aitu audzēšanu, vide mainītos un pastāvētu potenciāla negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību.»
Ja mēs nespēsim nodrošināt karjeras alternatīvas un pabalstus bijušajiem lopkopībā nodarbinātajiem, tad mēs, iespējams, saskarsimies ar ievērojamu bezdarbu un sociālajiem nemieriem, it īpaši lauku kopienās, kur ir cieša saikne ar industriju.
«Uz zemes ir vairāk nekā 3,5 miljardi mājlopu un desmitiem miljardu vistu, kas tiek audzēti un ik gadu nogalināti pārtikai,» apgalvo Bens Falans (Ben Phalan), kurš Kembridžas Universitātē pēta līdzsvaru starp pārtikas pieprasījumu un bioloģisko daudzveidību. «Mums būtu jāsaskaras ar milzīgām ekonomiskām problēmām.»
Taču pat vislabāk izplānotie scenāriji visticamāk nespētu visiem nodrošināt alternatīvus iztikas līdzekļus. Apmēram viena trešdaļa pasaules zemju sastāv no neauglīgām un daļēji neauglīgām ganībām, kas ir piemērotas tikai dzīvnieku lauksaimniecībai. Pagātnē, kad cilvēki mēģināja pārveidot daļu Sāhelas – joslu no Āfrikas austrumiem līdz rietumiem, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras un ziemeļiem no ekvatora –, mājlopu ganību vietā izveidojot aramzemi, notika pārtuksnešošanās un produktivitātes samazināšanās.
«Dzīve bez lopkopības atsevišķās vietās cilvēkiem varētu kļūt neiespējama,» uzskata Falans. Īpaši tas attiecas uz nomadiem, piemēram, mongoļiem un berberiem, kuri bez lopkopības būtu spiesti apmesties pilsētās, tādējādi zaudējot savu kulturālo identitāti.
Turklāt pat tiem, kuru iztika nav pilnībā atkarīga no lopkopības, nāktos ciest. Gaļa ir svarīga cilvēces vēstures sastāvdaļa, tradīcija un kultūras identitātes veidotāja. Daudzas kopienas visā pasaulē dāvina lopus kāzās un gatavo svētku pusdienās. «Kulturālā ietekme, ja cilvēce atteiktos no gaļas, būtu ļoti liela, kas pūliņus samazināt gaļas patēriņu uzturā bieži vien ir padarījušus neefektīvus,» atklāj Falans.
Arīdzan ietekme uz veselību ir koks ar diviem galiem. Springmana izveidotā datorsimulācija parādījusi, ka gadījumā, ja līdz 2050.gada visi kļūtu par veģetāriešiem, mēs piedzīvotu globālu mirstības samazinājumu par 6-10%, pateicoties sirds un asinsvadu slimību, diabēta, insulta un dažu vēžu sarukšanai. Tam par iemeslu būtu sarkanās gaļas izslēgšana no uztura apvienojumā ar lielāku augļu un dārzeņu patēriņu uzturā. Vispasaules vegānisma diēta vēl vairāk pastiprinātu šos uzlabojumus – veģetārisms ikgadējos nāves gadījumus samazinātu par septiņiem miljoniem, kamēr vegānisms šo skaitli varētu palielināt līdz 8 miljoniem. Cilvēki, kuri sirgst no hroniskām ar pārtiku saistītām slimībām, varētu samazināt medicīnas pakalpojumu izmaksas, tādējādi ietaupot apmēram 2-3% no pasaules iekšzemes kopprodukta.
Taču realizējot šīs iespējamās priekšrocības, būtu nepieciešams gaļu aizstāt ar ar uzturvielām atbilstošiem aizstājējiem. Dzīvnieku valsts izcelsmes produkti satur vairāk uzturvielu uz vienu kaloriju nekā, piemēram, graudaugi, tāpēc būtu ļoti svarīgi izvēlēties īsto aizvietotāju, jo īpaši tiem vairāk nekā diviem miljoniem pasaules iedzīvotājiem, kuri cieš no pārtikas nepietiekamības. «Globāla pievēršanās vegānismam varētu radīt veselības krīzi attīstības valstīs, jo no kurienes gan viņi varētu uzņemt nepieciešamos mikroelementus?» apgalvo Bentons.
Taču par laimi visai pasaulei nav jāpievēršas veģetārismam vai vegānismam, lai uzlabotu savu dzīvi un ierobežotu pārtikas industrijas negatīvās sekas.
Noteiktas izmaiņas pārtikas sistēmā arī mudinātu mūs izdarīt veselīgākas un videi draudzīgākas uztura izvēles, apgalvo Springmans. Piemēram, palielinot gaļas cenas un samazinot augļu un dārzeņu cenas.
Būtībā jau eksistē skaidrs risinājums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, ko rada lopkopības industrija. Kas trūkst, ir vēlme šīs izmaiņas ieviest dzīvē.