Izglītībai jākļūst par svarīgāko darba kārtības jautājumu politikā un attīstībā, šodien globālā izglītības monitoringa ziņojuma prezentācijas video uzrunā teica Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektore Irina Bokova.
Viņa norādīja, ka jaunais globālās izglītības mērķis, kurš kā ceturtais iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sarakstā, liek uzsvaru uz mūžizglītību visiem.
Pēc Bokovas paustā, ziņojums "Izglītība cilvēkiem un planētai: ilgtspējīga nākotne visiem" parāda, kāpēc izglītībai jākļūst par svarīgāko jautājumu - izglītība ir visas starptautiskās kopienas atbildība.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa teica, ka ilgtspējīgas attīstības mērķis ir nodrošināt iekļaujošu, taisnīgu un kvalitatīvu izglītību un mūžizglītības iespējas.
Dalbiņa pastāstīja, ka ir noteikti vairāki izglītības monitorēšanas ieteikumi, tostarp izglītības ministrijām jāņem vērā mājsaimniecību aptauju rezultāti, lai uzraudzītu un izprastu nevienlīdzību izglītības sistēmās, jāizveido arī nacionāla līmeņa novērtēšanas ietvari, kas uzrauga mācību rezultātus.
Vienlaikus globālā izglītības monitoringa ziņojums paredz, ka izglītībai ir jāmaina fokuss - izstrādājot prasmju programmas, jāņem vērā gan vidējā termiņa, gan ilgtermiņa mērķi un sasaiste ar ilgtspējīgu izaugsmi.
Tāpat Dalbiņa norādīja, ka ziņojumā minēti vairāki ieteikumi, lai izglītība būtu pārveidojoša un palīdzētu sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp dažādiem sektoriem jāsadarbojas, vadībām jāraugās uz formālo, neformālo un pieaugušo izglītību kā atslēgu starpsektoru problēmu risināšanai, ministrijām jāstrādā kopā, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību. Tāpat būtiski nodrošināt pastāvīgu un pietiekošu finansējumu izglītības sistēmai, kā arī jāveicina taisnīgums.
Dalbiņa arī sacīja, ka ziņojumā norādīts, ka pasaule izglītības mērķus nespēs sasniegt ātrāk par 2084.gadu.
Savukārt Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka, raugoties no Latvijas perspektīvas, šis ziņojums ir kā skatīšanās "spoguļattēlā". "No vienas puses, problēmu loki un indikatori mums ir pazīstami, bet problēmas bieži vien ir apvērstas. Ja pasaulē runā par iedzīvotāju pārprodukciju, tad mums ir demogrāfiska problēma," sacīja Catlaks.
Tāpat viņš norādīja, ka līdzīga situācija ir izglītības pieejamībā - ja pasaulē runā par to, kā nodrošināt, lai cilvēki izglītības sistēmā paliek ilgāk, Latvijā notiek diskusija par to, kā panākt, lai cilvēks ātrāk nonāk darba tirgū.
Vienlaikus Catlaks teica, ka ziņojums būtībā nav par indikatoriem, kaut arī tie ir ļoti svarīgi, tas ir ļoti izcils kopsavilkums par pasaules kopējām vērtībām - sadarbību, kopienas izjūtu un ilgtspējību.
"Ziņojums dod attīstības vektoru, atskaites sistēmu, raugoties, kur mēs esam un kur mēs ejam, protams, katrā valstī un katrā reģionā indikatori un situācijas ir atšķirīgas, bieži ļoti stipri atšķirīgas, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram redzēt sevi kā kopienu pasaules mērogā," teica Catlaks.
