Amerikāniete par notiekošo ASV: Šobrīd ir trakāk nekā seriālā, ko tādu neesmu piedzīvojusi

FOTO: No personīgā arhīva

Jau pēc nedēļas, 8.novembrī, amerikāņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai atdotu savas balsis par savas valsts un, ņemot vērā ASV prezidenta posteņa nozīmību, visas pasaules nākotni. Šī vēlēšanu kampaņa bijusi netīra un īpaši negatīva, abiem kandidātiem - demokrātei Hilarijai Klintonei un republikānim Donaldam Trampam - mētājoties ar savstarpējiem apvainojumiem un apsūdzībām. Tas atstājis iespaidu uz pašiem amerikāņiem, kuri jau «atēdušies» priekšvēlēšanu kaislības un ar nepacietību gaida nākamās nedēļas otrdienu.

Pēc Amerikas psihologu asociācijas pasūtījuma veiktajā aptaujā noskaidrojies, ka vairāk nekā puse amerikāņu gaidāmo vēlēšanu dēļ jūt spriedzi. Portāls «Apollo» uz sarunu aicināja ASV Kalifornijas štatā dzīvojošo Melisu Holandi, lai skaidrotu, kāds noskaņojums valda ASV dažas dienas pirms vēlēšanām.

Daudzi amerikāņi medijiem atzinuši, ka viņiem riebjas šīs vēlēšanas. Kā tu uz tām raugies?

Esmu piedalījusies vēlēšanās 19 gadus. Nekad iepriekš dzīvē neesmu redzējusi neko līdzīgu tam, kas šobrīd notiek. Savstarpējie apvainojumi, strīdi, naids vienkāršo amerikāņu vidū..., nekad iepriekš dzīvē neko tādu neesmu piedzīvojusi.

Kandidātu savstarpējās apsūdzības un apvainojumi šajā priekšvēlēšanu laikā bijuši īpaši nežēlīgi un neglīti. Kāpēc?

Domāju, ka tas ir Republikāņu partijas loģiskais attīstības ceļš. Viņi atteicās sadarboties ar prezidentu Baraku Obamu, daudz laika veltījot tam, lai vainotu viņu visā, kas šobrīd nav kārtībā ASV, tādējādi radot baiļu un naida kultūru.

Donalds Tramps ir baiļu un naida produkts.

Cilvēki no vienas puses ienīst šo priekšvēlēšanu procesu, no otras – viņi aizgūtnēm tam seko līdzi. «The Wall Street Journal» ziņo, ka prime-time laikā pieaugušo auditorija vecumā līdz 50 gadiem četriem televīzijas kanāliem, kas rāda drāmas, komēdijas un realitātes šovus, šoruden sarukusi par 9,2 procentiem, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt kabeļtelevīziju kanāliem, kuri raida raidījumus, kuros redzamas tikai runājošas vai bļaujošas galvas, reitingi ir augstāki nekā jebkad – rudens pirmajās trīs nedēļās to reitingi pakāpušies par 39%, salīdzinot ar šo pašu laika periodu iepriekšējās vēlēšanās. Pirmās prezidenta kandidātu debates skatījās 85 miljoni cilvēku.Kā tu to skaidrotu?

Esmu gandrīz pārliecināta, ka šobrīd visi, kas piedalīsies vēlēšanās, jau ir izlēmuši, par ko balsos. Viņi skatās šīs pārraides, lai vēlreiz dzirdētu to, ko sen jau zina. Tas viņiem liek justies gudriem.

Vai tu esi izlēmusi, par ko balsot?

Neslēpju, ka atbalstu [Demokrātu partijas kandidāti] Hilariju Klintoni. Viņa ir vispiemērotākā no visiem kandidātiem. Visā savas politiskās karjeras laikā viņa smagi strādājusi, lai uzlabotu bērnu un nabadzīgo cilvēku dzīves apstākļus.Tāpat, kā mēs visi, viņa pieļāvusi kļūdas, un esmu pārliecināta, ka nožēlo dažus savus pagātnes lēmumus, bet domāju, ka viņa ļoti labi ar visu tikusi galā, ņemot vērā to, cik neglīta šī priekšvēlēšanu cīņa kļuvusi.

Tad kāpēc tik daudzi tomēr ir gatavi balsot par Trampu?

Republikāņu partija nomelnojusi Klintoni kopš brīža , kad viņa kļuva par valsts pirmo lēdiju. Viņi uzbūruši ainu par Klintoni kā «ļauno insaideri», un sabiedrība uz tā uzķērusies. Cilvēki, kuri ar Klintoni strādājuši, kuri vērsušies pie viņas pēc palīdzības laikā, kad viņa bija prezidenta kundze, stāsta, ka viņa ir cilvēks, kurš no sirds rūpējas par citiem, viņa palīdzējusi cilvēkiem, kuri nevarēja atļauties medicīnisko aprūpi. Viņa palīdzējusi ģimenēm ar bērniem invalīdiem, kuri nespēja pašu spēkiem sameklēt šo palīdzību. Viņa parūpējusies par to, lai nabadzīgās ģimenes saņemtu nepieciešamo palīdzību no valsts. Taču šo programmu izstrāde maksāja naudu, un republikāņi šo naudu labprātāk tērētu kam citam, nevis izglītībai un bērnu aprūpei.

Pasaulē līdz ar šīm vēlēšanām sācies «pēc-patiesības politikas» laikmets. Trampam, šķiet, nerūp, vai viņa teiktajam ir kāds sakars ar realitāti, ja tikai tas uzkurina vēlētājus. Politika kļuvusi par šovu, izklaidi... Kādu ļaunumu tas varētu nest pasaulei?

Man nav saprotams, kā cilvēks, kurš kandidē uz šīs valsts prezidenta amatu, var tik klaji melot, un pūlis viņam uzgavilē. Izskatās, ka daudziem amerikāņiem nerūp fakti.

Amerikāņu režisors Maikls Mūrs ir pārliecināts, ka Tramps šajās vēlēšanās uzvarēs . Viņš Trampu nodēvējis par «cilvēkveidīgo Molotova kokteili», kuru cilvēki gatavi mest esošajā politiskajā sistēmā. «Tramps saka pareizos vārdus cilvēkiem, kuriem sāp,» teicis Mūrs. Vai tu piekrīti?

Es ceru, ka Mūrs tomēr būs kļūdījies, bet, jā, mūsu politiskā sistēma jau ilgu laiku ir sabrukusi. Lai šajā valstī kļūtu par ietekmīgu politiķi, jābūt bagātam. Un, kad par tādu kļūsti, jāturpina vairot nauda un slēgt apšaubāmus darījumus, lai tāds paliktu.

Seriāls «Kāršu nams»* ir daudz tuvāk patiesībai, nekā mēs varētu iedomāties.

Miljardieris, kurš iestājas par «darbaļaužu interesēm», vai tas neskan nedaudz ironiski?

Man šķiet absurdi, ka lielākā daļa Trampa atbalstītāju ir vidusšķiras baltādainie vīrieši bez izglītības. Vai viņiem tiešām šķiet, ka viņi Trampam rūp tikai tāpēc, ka viņus vieno etniskā izcelsme? Tiešām nezinu, ko viņi domā.

2012.gada prezidenta vēlēšanās ASV tikai 54% balsstiesīgo izmantoja savas tiesības doties pie vēlēšanu urnām. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem attīstīto valstu vidū. Kā tev šķiet, ko varētu sagaidīt šogad?

Es ceru, ka šogad vēlēt dosies vairāk cilvēku.Tā ir privilēģija, kas nebūt nav dota visu valstu iedzīvotājiem. Mēs cīnījāmies, lai gūtu tiesības ievēlēt cilvēkus, kas mūs pārstāv, tomēr daudzi ir vīlušies mūsu politiskajā sistēmā, uzskata, ka tā ir krāpnieciska, un viņu balsīm nav nozīmes. Es tomēr ticu, ka varam vēl visu labot, bet Vašingtonai ir daudz , ko darīt, lai atjaunotu ASV tautas ticību.

Klintone un Tramps ir vieni no nepopulārākajiem ASV prezidenta amata kandiātiem jebkad. Kā tev šķiet, kas ir iemesls šai krīzei?

Kā jau teicu, lai izlauztos lielajā politikā, nepieciešam nauda.Tas ir nepateicīgs un nervus bendējošs darbs tiem, kas negrib sevi kompromitēt. Cilvēki – ideālisti, kas vēlas panākt pozitīvas pārmaiņas pasaulē, ātri vien viļas, saprotot, kā darbojas politiskā sistēma šajā valstī.

Pat republikāņu partijai par labu noskaņotais laikraksts «Washington Post» ir to preses izdevumu vidū, kas pauduši oficiālu atbalstu demokrātei Klintonei cīņā par Balto namu, atzīstot, ka nosliecies par labu Klintonei gan viņas kompetences dēļ, gan arī ņemot vērā Trampa prezidentūras biedējošās izredzes, un brīdinot, ka Trampa ievēlēšana varētu sagraut ASV politisko stabilitāti. Vai, tavuprāt, amerikāņi līdz galam saprot, cik nozīmīgas ir šīs vēlēšanas, un vai mediji dara pietiekoši daudz, lai ieviestu skaidrību?

Domāju, ka pārāk daudz amerikāņu neapzinās šī bezprecedenta gadījuma nopietnību. Konsarvatīvie mediji iestājas par demokrātu kandidātu - tas ir nebijis gadījums. Mediji uzsver, ka Tramps ne tikai nav piemērots prezidenta amatam, bet brīdina, ka viņa ievēlēšana varētu kļūt bīstama visai valstij. Nekad iepriekš vēsturē tā nav noticis. Mediji dara visu iespējamo, lai izglītotu cilvēkus, taču, neskatoties uz to, Trampam ir liels atbalsts. Es nesaprotu, kāpēc viņa atbalstītāji ir tik ļoti vīlušies šīs valsts politikā, ka gatavi valsts priekšgalā iebalsot kādu, kas ne tikai nenāk no šīs politiskās sistēmas, bet ir absolūti nepiemērots amatam un turklāt vēl traks.

Tramps NATO nodēvējis par «novecojušu organizāciju», līdzīgi kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš aliansi vienmēr dēvējis par «aukstā kara atlieku». Kāpēc Tramps «pūš Putina stabulē»?

Tramps nav labs biznesmenis.Viņš tika pie sava tēva naudas un veica dažas ļoti neveiksmīgas investīcijas.Sešas reizes viņš pasludinājis bankrotu.Daudzi ASV uzskata, ka Tramps nepublisko informāciju par nodokļu nomaksu, jo tas parādītu ne tikai to, ka viņš tos nav maksājis, bet arī to, ka viņš saņem finansējumu no Putina.

Nedomāju, ka tā ir nejaušība, ka «Wikileaks» pēdas meklējamas Krievijā.

Tu esi vairākus gadus dzīvojusi Latvijā. Kā tev šķiet, ko Latvija varētu gaidīt gadījumā, ja tiktu ievēlēts Tramps?

Es pat nepieļauju tādu iespēju, ka Tramps varētu uzvarēt, jo tādā gadījumā mainītos daudzu dzīves, ne tikai amerikāņu vien.

Trampam nereti pārmet, ka viņš savās runās izmanto nacistu retoriku, viņš tiek salīdzināts ar Ādolfu Hitleru. Arī Hitlers, tāpat kā Tramps, bija ekscentrisks runātājs, kurš savās teatrālajās uzstāšanās reizēs uzkūla milzīgu cilvēku pūļu emocijas, arī viņš manipulēja ar nepatiesībām, viņš bija egomaniaks, kurš mētājās ar saukļiem par to, kā viņš vienīgais spēs glābt Vāciju, atjaunot tās varenību, atjaunot likumību un kārtību, viņš izmantoja valstī valdošās ekonomiskās grūtības un tautas neapmierinātību ar politisko strupceļu, kādā valsts bija nonākusi, bet viņa oponenti par zemu novērtēja to, cik bīstama ir viņa demagoģija. Gluži tāpat, kā Tramps! Vai vēsture ir apmetusi loku?

Kad Hitlers 1925.gadā diktēja savu grāmatu «Mana cīņa» («Mein Kampf»), viņš izgudroja frāzi «Lielie meli». Viņš runāja par tik nepatiesu un absurdu melu izmantošanu propagandas mašinērijā, ka neviens nespētu noticēt, ka kāds var būt tik bezkaunīgs un tik ļoti izkropļot patiesību. Hitlera «Lielo melu» skaidrojums no viņa grāmatas tiek saīsināts un ietilpināts vienā teikumā: «Parūpējieties, lai meli būtu lieli, padariet tos vienkāršus, atkārtojiet tos, un beigās cilvēki tiem noticēs!»...

Hitlera nākšana pie varas Vācija - arī toreiz neviens nespēja saprast, kā Hitlers, kuru kāda ievērojama žurnāla redaktors pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados nodēvēja par «pustraku blēdi», «nožēlojamu stulbeni» un «tukšu pļāpu», tika pie varas Gētes un Bēthovena zemē. Vai cilvēki ir noguruši no inteliģentiem politiķiem?

Šķiet,ka, diemžēl, tā ir. Es joprojām mēģinu saprast, kā Tramps nonācis tik tālu. Baidos, ka mūsu izglītības sistēma ir sabrukusi tāpat kā mūsu politiskā sistēma, ja jau tik daudzi cilvēki šajā valstī ir tik dumji, ka uzskata - Trampam patiesi rūp viņu problēmas.

Kāda, tavuprāt, būs diena pēc 8.novembra?

Es ceru, ka Klintone tiks ievēlēta. Pēc tam, kad viņa tika ievēlēta par ASV Ņujorkas štata senatori, pat viņas lielākie kritiķi Vašingtonā atzina, ka viņa bijusi laba senatore, un viņiem bija prieks ar viņu strādāt. Ceru, ka mūsu valsts pieņems viņas uzvaru, un visi kopīgi varēs strādāt pie tā, lai sadziedētu rētas, ko uzplēsušas šīs vēlēšanas. Es nepieļauju citas alternatīvas.

* «Kāršu nams» («House of Cards) ir amerikāņu politiskās drāmas seriāls. Tā darbība notiek mūsdienu Vašingtonā, ASV. Seriāls ir par Demokrātiskās partijas politiķi kongresmeni Frenku Andervusu, kas pārstāv Dienvidkarolīnas 5. apgabalu ASV Pārstāvju palātā. Andervuds pēc nekļūšanas par ASV valsts sekretāru, kas viņam tika apsolīts, sāk iegūt varu paša spēkiem. «Kāršu nams» ir par nežēlīgu pragmatismu, manipulēšanu, varu un sliktu lietu darīšanu lielāka labuma vārdā.

Uz augšu