Vakar notika grāmatas «Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi» atvēršanas svētki.
Stāsti par cilvēkiem no izzūdošiem ciemiem - «Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi» (21)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grāmata tapusi antropoloģes un fotogrāfes Elīnas Kursītes idejas rezultātā, kura pēc ilggadējas lauka ekspedīciju pieredzes izlolojusi vēlmi par Latvijas lauku iedzīvotājiem un to unikalitāti pastāstīt arī pārējai Latvijai. Idejas pamatā ir divi kritēriji - parādīt un izstāstīt stāstus par tiem, kas:
1) dzīvo Latvijas pierobežas joslā (2 km attālumā no Latvijas robežas ar kaimiņvalstīm vai jūru);
2) dzīvo ciemā, kur palikuši vairs tikai 10 vai mazāk iedzīvotāji.
Lieki piebilst, ka šādu ciemu Latvijā kļūst aizvien mazāk, un visticamāk pēc vēl dažām desmitgadēm vairs nebūs arī daļas no šajā grāmatā iekļautajiem.
E. Kursītes dokumentārā tipa fotogrāfijas papildina sociālu, kultūras un vides jautājumu žurnālistes Elīnas Kolātes stāsti, kas veidoti ceļojuma piezīmju stilistikā, atspoguļojot individuālos iespaidus, paužot iepazīšanās atmosfēru, izceļot spilgtākos satikto cilvēku stāstus, iezīmējot katra satiktā mohikāņa atšķirīgumu, kas kopumā rada visu grāmatas kopiespaidu - Latvijas pierobežas cilvēku stāstu mozaīku.
Grāmata ir saistoša vizuāla un tekstuāla liecība, kurai interesanti un aizraujoši ir izsekot līdzi - par ko vēsta cilvēku sejas vaibsti, to apģērbs, apkārtējā daba un pašu veidotā iekoptā vide, kurai tie ir piederīgi.
Grāmatas atvēršanas svētkos varēja iepazīties arī ar vienu no mohikāņu ģimenēm, kas bija atbraukuši no tālās Tutinovas.
Latvijas grāmatnīcās «Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi» parādīsies 8.novembrī.