«Pār latviešiem saule nenoriet, latvieši ir visur!» saka Omskas apgabala Augšbebru ciema iedzīvotāji. Uz šo ciemu latvieši pēc brīvajām zemēm brauca 19.gadsimta beigās.
Foto: Latvieši pasaulē! Augšbebru ciems Sibīrijā (79)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievijā Omskas apgabalā ieceļojuši latvieši no Kurzemes. Augšbebri ir viens no spēcīgākajiem un latviskākajiem ciemiem Sibīrijā, kur joprojām godā tur latviešu valodu un tradīcijas, dzied latviešu dziesmas un gatavo latviešu ēdienus.
Šādi noslēgti ciemi, kuros Sibīrijā dzīvo citas nacionalitātes cilvēki, nav retums, bet to skaits sarūk. Senāk Sibīrijā bija vairāki simti latviešu ciemu vien, tagad var runāt tikai par nepilnu desmitu, bet arī tas ir fenomens - saglabāt valodu un tradīcijas, dzīvojot svešas kultūras vidū.
Fotogalerijā varat apskatīt Jāņu svinēšanu Augšbebro, piedalīšanos svētkos rajona centrā Tarā, Krievijas žurnālistu vizītes 2009.gadā, lai novērtētu Sergeja Benkes celto pārvietojamo pirti, pāris gadus vēlāk, lai piedalītos kartupeļu talkā un, lai iemācītos skābēt kāpostus kopā ar skolotājas Natālijas Nezduļkinas ģimeni.
Nedaudz no vēstures:
- Omskas apgabala Taras rajona latviešu ciemi Augšbebri, Kurzemes Ozolciems un Kuškeļi veidojās 19.gadsimta beigās. Ieceļotāji ciemus – Augšbebri, Kurzemes Ozolaine, Kušeļi un Dubovku veidojuši netālu vienu no otra, plašajā, mazapdzīvotajā Sibīrijā izveidojot «Mazo Latviju», kā Augšbebros šo apkārtni dēvē joprojām. Kuškeļi un Dubovka laika gaitā zuduši, no mazākiem ciemiem, kuri iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ vairs nespēja funkcionēt, latvieši pārcēlās uz lielākiem un spēcīgākiem latviešu ciemiem.
- Latvieši bija apmierināti ar dzīvi Sibīrijā, lielisko zemi un mežiem, kas strādīgajiem ļaudīm īsā laikā ļāva kļūt turīgiem. Vēl tagad klīst nostāsti, ka ieceļotāji cēluši mājas ar 12 durvīm. Diemžēl vēlāk sekoja represijas, karš, kolektivizācija, kā rezultātā kādreizējo viensētu vietā ir ciemi, kurā mājām vairs nav 12 durvju.
- Ar dzīvi Sibīrijā bija apmierināti ne tikai ieceļotāji, bet arī Krievijas valdība. Īpaši laikrakstos slavēja latviešu darba prasmes un spēju pielāgoties situācijai. Tā 1899. gadā laikrakstā «Sibīrijas dzīve» raksta: «Ieceļotāju no Baltijas parādīšanās citu ieceļotāju vidū izraisījusi Iekšlietu ministrijas uzmanību, jo tā ir īpašu ieceļotāju grupa, kura krasi atšķiras no pārējām ar saviem ieradumiem un tradīcijām. Latvieši savā dzimtenē pieraduši saimniekot viensētās. Latvieši ir augstākā mērā strādīgi un ir piemēroti cīņai ar mežu, turklāt viņiem ir bagātas praktiskās agronomijas zināšanas.»
- Omskas apgabala Taras rajonā šobrīd ir divi latviešu ciemi – Augšbebri un Kurzemes Ozolciems. Abos ciemos joprojām ikdienā dzird latviešu valodu, svin latviskus svētkus un gatavo tradicionālus kurzemnieku ēdienus.